<?xml version="1.0" encoding="utf-8"?>
<document>
<s id="1">Kalija permanganats ir labs katalizators spragstvielam,tapet to biezhi izmanto spragstvielas.</s>
<s id="2">Plašāk pazīstamajām sprāgstvielām ogļūdeņraža atlikums ir aromātisks (sp2 hibridizēts ogleklis).</s>
<s id="3">Pulsējošās (vienšūnas dzīvnieku) vakuolas un centrālā vakuola augu šūnās.</s>
<s id="4">Pēc tam vienkārši mehāniski sajauc visu kopā.</s>
<s id="5">Degot veidojas daudz dūmu.</s>
<s id="6">Šo vielu var attīrīt pārkristalizējot no karsta ūdens.</s>
<s id="7">Pirms 2. pasaules kara francijā lietoja šādus nitrējošā maisījuma sastāvus (daudzumi doti masas%)(ūdeni speciāli klāt neliek, jo 100% slāpekļskābe praktiski nav pieejama): Nozīmīgākie blakusprodukti ir citi trinitrotoluola izomēri (ne 2,4,6) un nitrofenoli.</s>
<s id="8">Sērs - 12-15 masas% - bieži vien pieejams samaltā veidā.</s>
<s id="9">Acetilsalicilskābe sērskābē sadalās par salicilskābi (kas sadalās tālāk) un etiķskābi.</s>
<s id="10">Uzsprāgstot sprāgstvielām, parasti veidojas ievērojams daudzums gāzu (to tilpums vairākkārtīgi pārsniedz sākotnējās sprāgstvielas tilpumu), sprādziena siltumefekts paaugstina šo gāzu temperatūru, kas vēl vairāk palielina spiedienu.</s>
<s id="11">Kālija nitrātu kaut kādā mērā ir iespējams aizvietot ar kalcija nitrātu (tas ir nedaudz neefektīvāks), bet nevar aizvietot ar amonija nitrātu.</s>
<s id="12">Gēnu daudzveidība.</s>
<s id="13">Mākslīgās ekosistēmas.</s>
<s id="14">Pēc samaisīšanas drusku sildot (nav norādīta temperatūra, bet te tas nav kritiski) ļauj šķīst 15 min.</s>
<s id="15">Tādējādi: Die laute Musik, bet citā pozīcijā: Die Musik ist laut Pēdējā variantā adjektīvs ne ar ko neatšķiras no adverba.</s>
<s id="16">To lieto par vairāku sprāgstvielu (galvenokārt nitrocelulozes) šķīdinātāju.</s>
<s id="17">Pēc tam cep apmēram 3-5 min.</s>
<s id="18">Pikrīnskābes detonēšanas ātrums sasniedz pat 8000 m/s.</s>
<s id="19">Rūpnieciski sērskābi ražo atšķaidot oleumu ar ūdeni.</s>
<s id="20">Piezīme: šeit dotais klausules simbols (tāds, ko var parādīt pārlūkā) ir savādāks nekā Wingdings klausules simbols, kas parādīts uz eksāmena lapas.</s>
<s id="21">Iespējams, tas nemaz gluži tā nav.</s>
<s id="22">Ja maisījums šķīdināšanas laikā uzsilst, to vajag atdzesēt.</s>
<s id="23">Populācija, tās struktūra.</s>
<s id="24">Biosistēmu pamatpazīmes.</s>
<s id="25">Relatīvi tīrs sērs ir dzeltens pulveris, kas slikti deg (bet deg).</s>
<s id="26">Pēc tam, kad ir pielikts viss nitrāts, maisījumu atdzesē līdz istabas temperatūrai, ik pa dažām minūtēm apmaisot.</s>
<s id="27">Tās nofiltrē un izmazgā ar ūdeni.</s>
<s id="28">Limitējošā faktora princips.</s>
<s id="29">No polipeptīda uz pazīmi.</s>
<s id="30">Kad slāpekļa oksīdu izdalīšanās samazinās, var uzsildīt (zem 100°C), apmēram 1,5 stundas.</s>
<s id="31">Lietojot salicilskābi un 0,6g salicilskābe lieto 1 ml sērskābes un 1,5ml slāpekļskābes.</s>
<s id="32">Ekoloģiskais monitorings, prognozēšana.</s>
<s id="33">Vairošanās, attīstība — biosistēmu pamatpazīme.</s>
<s id="34">Lieliem daudzumiem parasti lieto nepārtrauktu procesu.</s>
<s id="35">Membrānas: plazmatiskā (ārējā) un iekšējā membrānu sistēma.</s>
<s id="36">Cilvēka embrionālā attīstība.</s>
<s id="37">Lietojot vēl lielākus vielu daudzumus, siltuma izdalīšanās var palikt bīstama.</s>
<s id="38">Vācu valodā artikulu un adjektīvu locīšanu abstrakti iedala "vājā" un "stiprā".</s>
<s id="39">(Esmu diezgan pārliecināts, (ka)...)</s>
<s id="40">Pēc tam, kad maisījums vairs nesasilst, to noliek vēsā vietā uz vairākām stundām (5-10) un tur izveidojas baltas, kristāliskas nogulsnes.</s>
<s id="41">Vīrusu uzbūve, daudzveidība, to vairošanās.</s>
<s id="42">Ģenētiskā materiāla pārdalīšana — vienāda DNS daudzuma sadale starp meitšūnu kodoliem vai baktēriju šūnām.</s>
<s id="43">Lietojot koncentrētāku ūdeņraža peroksīdu, novērojama siltuma izdalīšanās (2g urotropīna, 10ml etiķskābes, 4ml 50% ūdeņraža peroksīda).</s>
<s id="44">Daudzšūnu organismi bez īstajiem audiem (aļģes, sūkļi).</s>
<s id="45">Tipu īss raksturojums, dzīvības procesi un uzbūves salīdzinājums bezmugurkaulnieku tipiem.</s>
<s id="46">Vides faktori, to ietekme uz ekoloģisko potenci.</s>
<s id="47">Pēc tam, atstāj lai reaģē 24h.</s>
<s id="48">Oleumu ražo absorbējot koncentrētā sērskābē (90+%) sēra trioksīdu.</s>
<s id="49">Iespējami arī citi, uz kālija nitrātu bāzēti, sastāvi.</s>
<s id="50">Sarkanā grāmata.</s>
<s id="51">Sadzīves ekoloģiskie faktori, problēmas.</s>
<s id="52">Rekombinācijas — iedzimtību nesošo struktūru (hromosomu) pārgrupēšanās jaunos variantos.</s>
<s id="53">Acetons šķīdina dažas plastmasas, tai skaitā polistirolu.</s>
<s id="54">Izplatītākās baktēriju izraisītās slimības Latvijā.</s>
<s id="55">(1 punkts) Atvērt datni Dalibnieki.doc, kas atrodas mapē 3_Modulis.</s>
<s id="56">Izšķīdina 10g dzīvsudraba nitrāta 600ml 70% slāpekļskābes.</s>
<s id="57">Fenotipa atkarība no genotipa un iekšējās un ārējās vides.</s>
<s id="58">Mūsdienu hipotēzes, argumenti par Homo sapiens sugas veidošanos un sociālo evolūciju.</s>
<s id="59">Lielākā daļa sprāgstvielu sastāv no degvielas un oksidētāja.</s>
<s id="60">Defaultais variants ir stipra locīšana.</s>
<s id="61">Endoplazmatiskais tīkls.</s>
<s id="62">TNT iegūst nitrējot toluolu ar sērskābes un slāpekļskābes maisījumu.</s>
<s id="63">Šī metode ir no Būtībā tās ir tādas pašas kā pirmajai fenola metodei, tikai atšķiras vielu daudzumi.</s>
<s id="64">Sagriež sīpolu tievās ripās.</s>
<s id="65">Genofonda izmaiņas, to varbūtējie cēloņi.</s>
<s id="66">Pēc izžāvēšanas iegūst gandrīz melnus gabalus.</s>
<s id="67">Pasniedzot pagriež ar cepto apakšu uz augšu, lai būtu zeltaina augša.</s>
<s id="68">Abos gadījumos lieto pārkristalizēšanu no šķīduma.</s>
<s id="69">Inficēšanās veidi, inkubācijas periods.</s>
<s id="70">Nitroceluloze - šaujampulveru izejviela.</s>
<s id="71">Bezdzimumvairošanās, tās bioloģiskā būtība, veidi, nozīme.</s>
<s id="72">Centrēt pirmo rindkopu (sākas ar tekstu Tūrisma informācijas...).</s>
<s id="73">Ļaujiet man lūdzu pateikt visu.</s>
<s id="74">Pēc tam atdzesē (atdzesējot šķidrums paliek viskozs) Pēc tam aukstam šķidrumam pieliek aukstu (atdzesētu) slāpekļskābi (47ml).</s>
<s id="75">Iegūto vielu nofiltrē un mazgā ar ūdeni.</s>
<s id="76">Šķīdība šajā šķīdinātājā ir ~1g/9ml.</s>
<s id="77">Sistemātika.</s>
<s id="78">Fotosintēzes globālā nozīme.</s>
<s id="79">Pārrēķinot vielu daudzumus (uz lielākiem vai mazākiem) var atšķirties laiki.</s>
<s id="80">Pazīmes formēšanās.</s>
<s id="81">Noosfēra, noosfēras trīs viļņi.</s>
<s id="82">Mutāciju veidi un cēloņi.</s>
<s id="83">Šie ir savienojumi, kas satur peroksīda grupu (-O-O-), kas ir nestabila.</s>
<s id="84">Citronskābe ir viegli pieejama un šī metode ir ļoti plaši aprakstīta, bet reakcija ir eksotermiska un reakcijas iznākums nepārsniedz 60%.</s>
<s id="85">(1 punkts) Ievietot dokumenta beigās attēlu bilde4, kas atrodas mapē 3_Modulis.</s>
<s id="86">Dirk Goldmann 1998 http://club.telepolis.com/parazite/ewaf-new_hmtd_synthesis.htm w:HMTD - vikipēdijas raksts Acetona peroksīds ir balta, kristāliska viela, kuru iegūst oksidējot acetonu ar ūdeņraža peroksīdu katalizatora klātienē.</s>
<s id="87">Sakaltējot nitrocelulozes šķīdumu acetonā var iegūt monolītu materiālu. heksanitroceluloze Sākumā sagatavo nitrējošo maisījumu no sērskābes un slāpekļskābes tilpumu attiecībās 35:65.</s>
<s id="88">Lipīdi, to ķīmiskā struktūra, funkcijas.</s>
<s id="89">Goldži komplekss.</s>
<s id="90">Izejvielas ir serskābe (aprakstīta atsevišķi), slāpekļskābe (aprakstīta atsevišķi) un celuloze.</s>
<s id="91">Dzīvo organismu enerģijas ieguves avoti.</s>
<s id="92">Mitrās nogulsnes vēl var mazgāt ar etanolu, lai pēc tam ātrāk žūtu.</s>
<s id="93">Stiprā adjektīvu locīšana ir ļoti līdzīga artikulu locīšanai.</s>
<s id="94">Drīkstu pabeigt?</s>
<s id="95">TNT dažreiz var atrast nesprāgušos artilērijas lādiņos un aviācijas bumbās.</s>
<s id="96">Ja tur to neizdodas dabūt, acetonu (gāzveida fāzē) var iegūt arī karsējot kalcija acetātu bez gaisa piekļūšanas. w:Acetons - vikipēdijas raksts par acetonu</s>
<s id="97">Pāudžu maiņa.</s>
<s id="98">Cilvēka darbības ietekme uz biosfēru.</s>