NAPALM. =^_^=
俄国 社会 民主 工党
Zane Mellupe (dzimusi 1981. gada 11. aprīlī) ir latviešu konceptuālā māksliniece un kuratore, kas dzīvo Šanhajā, Ķīnā.
扎娜·美露珮 (生于 1981)扎娜是一个欧洲术家、艺术馆馆长、艺术指导和汉学家，现居上海。
Zane Mellupe Dzimis 1981. gada 11. aprīlī Rīga, Latvijas PSR, PSRS (tagad Latvija) Dzīvojis Rīga, Latvija Tautība latviete Nozares māksliniece Mācījies Latvijas Universitātē
Zane Mellupe
Zane Mellupe
Draft:Zane Mellupe
Olevs Kaju (dzimis 1964. gada 13. decembrī Aizputē, miris 2019. gada 27. jūlijā Rīgā) bija medicīnas zinātņu doktors, ķirurgs, EAS APP (European Association for the Study of Acute Abdominal Pain) biedrs, kā arī Latvijas Ārstu biedrības un Latvijas Ķirurgu asociācijas biedrs.
奥列夫斯·卡朱（1964年12月13日出生于Aizpute，2019年7月27日于里加去世）为医学博士，外科医生，欧洲急性腹痛研究协会（EAS APP）委员，拉脱维亚医学协会和拉脱维亚外科医生协会会员。
Biogrāfija
个人简介
Dzimis Aizputē 1964.gada 13.decembrī Rasmas Kaju (pirmslaulību uzvārdā — Treigūte) un Ilo Kaju ģimenē. Māte Rasma Kaju (1934—1995) bija ilggadēja Liepājas Medicīnas skolas direktore Strādājusi par ķirurģi. Tēvs Ilo Kaju (25.06.1931.—21.06.1999.) pēc tautības bija igaunis, cēlies no Sāmsalas.
奥列夫斯·卡朱于 1964年12月13日生于拉兹玛·卡朱（Rasma Kaju）（婚前名字为Treigūte）和伊洛·卡朱（Ilo Kaju）的家庭。 母亲拉斯玛·卡朱（Rasma Kaju）（1934年至1995年）曾担任利耶帕亚医学院常任主任职务，同时也为一名外科医生。 父亲伊洛·卡朱（Ilo Kaju）（1931年6月25日至1999年6月21日）是爱沙尼亚萨列马岛人。 伊洛·卡朱的父亲为塔维•卡朱（Taavi Kaju）（1890年至1959年），及其母亲为英格尔 •卡朱（Ingele Kaju）（1894年至1944年）。
Valda Ošs-Lamonde. Fotogrāfija publicēta emigrācijas latviešu laikraksta "Austrālijas Latvietis" 1960.gada 7.maija numurā. Tās autors nezināms (nav norādīts).
沃尔达•沃什•拉蒙特
Valda Ošs-Lamonde (arī: Valda Ošs, Valda Oša-Lamonda, dzimusi 1935. gada 6. februārī Liepājā, mirusi 1968. gada 24. oktobrī Koburgā (Coburg) Austrālijā) bija pirmā latviešu izcelsmes sieviete civilās aviācijas pilote Austrālijā. Savu pilotes licenci ieguva 1956.gadā, to izsniedza "Royal Victorian Aero Club". Strādājusi aviosabiedrībā "Southern Airlines", līdz to likvidēja.
沃尔达·沃什·拉蒙特 （Valda Ošs-Lamonde，生于1935年2月6日拉脱维亚利耶帕亚[Liepāja]，于1968年10月24在澳大利亚科堡[Coburg]逝世) 曾是第一位成为澳大利亚民航飞行员的拉脱维亚女性。她于1956年在维多利亚皇家航空俱乐部（Royal Victorian Aero Club）取得飞行执照。沃尔达曾在南方航空公司（Southern Airlines）任职，直到公司倒闭清算。飞行员的工作已经无法继续下去，于是她开始在另一家航空公司做文职工作。
Avotos
资料来源
Valdas Ošs-Lamondas piemiņai veltīti vairāki stāsti (autore - Lāsma Gaitniece; née Ģibiete):
有几个故事专门讲述了沃尔达•沃什•拉蒙特的回忆录（Valda Ošs-Lamonda）（作者是拉斯玛·盖特尼耶采 Lāsma Gaitniece和妮·吉比特） 瓦莱里亚的航班（www.satori.lv，2013年12月26日） “威尔吉斯之夜”（“课程时间” 2014年2月10日，第6页）
"Citāda dzimšanas diena" (Liepājas Universitātes studentu un absolventu dzejas un īsprozas almanahs „Skanošs kā sudrabs ir mans laiks”; 2014.).
诗集《不一样的生日》（Citāda dzimšanas diena）和短篇年历《时间回荡》(Skanošs kā sudrabs ir mans laiks)，2014年出自利耶帕亚大学学生及毕业生 两部为了纪念沃尔达•沃什•拉蒙特而写的文学作品，作者拉斯玛•盖特尼耶采（Lāsma Gaitniece） - 《在道加瓦河左岸的夏日别墅》（Vasarnīca Pārdaugavā），出版社：LiePA，2015. - 《关于我未曾告诉你的事》（Par to, ko es tev neteicu），出版社：VESTA-LK，2019
Arnold, R. First Females above Australia., 2010.gads, Austrālija.
大部分出自澳大利亚作家阿诺德（Arnold.R）所写的书《第一位在澳大利亚上空翱翔的女人》
Dzīves gājums
人物生平
4. (bez aut.) Nedēļas piezīmes.// laikraksts "Austrālijas Latvietis", 1960.gada 7.maija numurs, 3.lpp.
4. （佚名）拉脱维亚期刊《在澳大利亚的拉脱维亚人》1960年5月7日刊。
Gaitniece, L. "Latviete Austrālijas debesīs. Valdas Ošs skumjais dzīvesstāsts".
5. 拉斯玛•盖特尼耶采（Lāsma Gaitniece）- 《在澳大利亚上空的拉脱维亚女人-沃尔达的伤心往事》(Latviete Austrālijas debesīs.
Žurnāls "100 Latvijas noslēpumi", 2020. gada novembris, 21. - 23. lpp.
Valdas Ošs skumjais dzīvesstāsts) 6. 《拉脱维亚的100个秘密》，2020年11月。
Valda Ošs-Lamonde dzimusi Liepājas ārsta Oskara Brēma klīnikā mājsaimnieces Marijas Leontīnes Ošs un veikalnieka Žaņa Kriša Ošs ģimenē. Kristīta Liepājas Svētās Annas evaņģēliski luteriskajā draudzē 1938.gadā, kur par krustvecākiem izvēlēti Vilis Ziemelis un Elvīra Ziemelis un dots kristītais vārds Valda Helga Ošs.
沃尔达·沃什·拉蒙德(Valda Ošs-Lamonde)出生于利耶帕亚(Liepāja)的奥斯卡·布雷姆医生(Oskars Brēms)的诊所，她的母亲玛丽亚·莱昂汀·沃什(Marija Leontīne Ošs)是一名家庭主妇，而她的父亲扎尼斯·克利斯·沃什则是一名售货员(Žanis Krišs Ošs)。 1938年，她在利耶帕亚的圣安妮教堂中(Liepājas Svētās Annas Evaņģēliski luteriskādraudze)接受了洗礼，维利斯·齐梅利斯(Vilis Ziemelis)和艾薇拉·齐梅利斯(ElvīraZiemelis)是她的教父教母，她的教名是沃尔达·赫尔加·沃什(Valda Helga Ošs)。 1949年7月4日，在二战期间，他们一家被迫从拉脱维亚移居国外。1949年7月28日，他们乘坐斯考古姆号(Skaugum)移民船从意大利的那不勒斯港出发，而后抵达澳大利亚的维多利亚州。 起初所有人都暂住在位于澳大利亚东北部的瑟尔市的西边（West Sale）的博内吉拉移民营里（Bonegilla Migrant Camp），后来她和她的家人搬到了墨尔本的郊区科堡（Coburg）。她那时曾在吉普斯兰地区的瑟尔高中学习。 1968年10月24日她决定结束自己的生命。死后她于1968年10月28日被葬在福克纳公墓。
Privātā dzīve
私人生活
2015.gada februārī Liepājas Centrālajā zinātniskajā bibliotēkā (Zivju ielā 7) bija skatāma izstāde, kas veltīta Valdas Ošs-Lamondes piemiņai.[2]
2015年2月，利耶帕亚中央科学图书馆(鱼街7号)举办了一个展览，专门纪念沃尔达•沃什•拉蒙特（Valda Ošs-Lamonda）。
Atsauces
参考文献
↑ «Biļešu kasu darba laiki - AS Pasažieru vilciensAS Pasažieru vilciens». pv.lv. Skatīts: 2022-07-31. ↑ Svinīgi atklāj dzelzceļa staciju ‘Turība’ ↑ T. Altbergs, K. Augustāne, I. Pētersone. Dzelzceļi Latvijā.
论 编 里加-葉爾加瓦鐵路 里加 Torņakalns Atgāzene 图里巴 Tīraine Baloži Jaunolaine Olaine Dalbe Cena 奧佐爾涅基 Cukurfabrika 叶尔加瓦
Attēlu galerija
图集
Lāči — Pieturas punkts — Lāču pietura 2018. gadā Lāči Pamatinformācija Līnijā Jelgava—Liepāja Atklāta 1929. gadā Pieturas punkta tips pasažieru Platformu skaits 1 (neizmantota) Platformu tips malas Sliežu ceļi 1 Atrašanās vieta Koordinātas 56°36′9″N 23°24′35″E / 56.60250°N 23.40972°E / 56.60250; 23.40972Koordinātas: 56°36′9″N 23°24′35″E / 56.60250°N 23.40972°E / 56.60250; 23.40972 Tuvākās stacijas Dobele (8 km) Glūda (5 km) Tuvākie p. p., c. p. un i. p. Dorupe (8 km) Attālums līdz Rīgai 64 km
拉契站
↑ Pirmā Latvijas Republikas laikā uzbūvētā dzelzceļa līnija: Liepāja – Glūda liepajniekiem.lv ↑ Toms Altbergs, Karīna Augustāne, Ieva Pētersone. Dzelzceļi Latvijā. Rīga : Jumava, 2009, 153. lpp.
论 编 叶尔加瓦-利耶帕亚铁路 叶尔加瓦 Viesturi Dorupe Glūda 拉契 Dobele Gardene Bērzupe Biksti Josta Blīdene Brocēni Saldus Lutriņi Lašupe Airīte Skrunda Sieksāte Rudbārži Kalvene Ilmāja Padone Durbe Tadaiķi Tore 利耶帕亚
Lāči ir neizmantots dzelzceļa pieturas punkts dzelzceļa līnijā Jelgava—Liepāja starp stacijām Glūda un Dobele, Dobeles novada Krimūnu pagastā, gandrīz uz robežas ar Jelgavas novada Glūdas pagastu. Pietura atrodas blakus autoceļa V1105 Šķibe—Krimūnas pārbrauktuvei. Saglabājies pieturas perons un blakus peronam neapdzīvota ēka "Lāči".
拉契站（拉脫維亞語：）是叶尔加瓦-利耶帕亚铁路线上的一个火车站。
Gardene ir neizmantots pieturas punkts[1] dzelzceļa līnijā Jelgava—Liepāja, Dobeles novada Dobeles pagastā, 3 kilometrus uz ziemeļrietumiem no Gardenes ciema.
加尔登内站（拉脫維亞語：）是叶尔加瓦-利耶帕亚铁路线上一个未曾使用的停靠站[1]，车站位于多貝萊市鎮，下辖的加尔登内（英语：）村西北3公里处。
1938. gadā tika uzbūvēta stacijas ēka. Padomju laikā tika uzbūvēti pievedceļi uz padomju armijas degvielas bāzi, bet pasažieru vilcieni šeit neapstājās. Pēc padomju armijas aiziešanas 1990. gadu sākumā, stacija tika likvidēta.[2] Pēc dokumentiem šeit joprojām atrodas pieturas punkts, kaut arī šeit nav pat perona, stacijas ēka līdz mūsdienām nav saglabājusies.Ēkas tika nojauktas 1987. gadā.
加尔登内站于1930年建成。1938年车站修建了一条通往苏军燃料基地的通道；由于该车站是一个军用设施，因此旅客列车不会在此停靠。20世纪90年代初，苏联军队撤离后，车站被拆除[1]。据史料记载，这里曾经还有一个车站，虽然这里连一个月台都没有，但是站房至今也没有存留，在1987年就被拆除了。
↑ «Publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras pārskats 2013, VAS Latvijas Dzelzceļš».
↑ Publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras pārskats 2013, VAS Latvijas Dzelzceļš (PDF).
Arhivēts no oriģināla, laiks: 2013. gada 15. jūnijā. Skatīts: 2013. gada 26. maijā. ↑ http://railwayz.info/photolines/photo/24278
[2013-05-26]. （原始内容 (PDF)存档于2013-06-15）. ↑ 论 编 叶尔加瓦-利耶帕亚铁路 叶尔加瓦 Viesturi Dorupe Glūda 拉契 Dobele 加尔登内 Bērzupe Biksti Josta Blīdene Brocēni Saldus Lutriņi Lašupe Airīte Skrunda Sieksāte Rudbārži Kalvene Ilmāja Padone Durbe Tadaiķi Tore 利耶帕亚
Komunistiskā terora upuru piemiņas vieta Torņakalnā Pieci akmens tēli Komunistiskā terora upuru piemiņas vieta Torņakalnā Koordinātas 56°55′55.38″N 24°5′21.07″E / 56.9320500°N 24.0891861°E / 56.9320500; 24.0891861Koordinātas: 56°55′55.38″N 24°5′21.07″E / 56.9320500°N 24.0891861°E / 56.9320500; 24.0891861 Atrašanās vieta Rīga, Latvija Veltīts 1941. gada jūnijā deportētajiem Latvijas iedzīvotājiem
托尔尼亚卡尔内斯共产主义恐怖受害者纪念碑 File:Akmens tēli, Torņakalns.JPG Pieci akmens tēli 位置 Template:Vieta 紀念 1941. gada jūnijā deportētajiem Latvijas iedzīvotājiem
Komunistiskā terora upuru piemiņas vieta Torņakalnā atrodas pie Torņakalna dzelzceļa stacijas, Rīgā, Latvijā.[1] Piemiņas vieta veltīta 1941. gada jūnijā deportētajiem Latvijas iedzīvotājiem.
托尔尼亚卡尔内斯共产主义恐怖受害者纪念碑（拉脫維亞語：）是一座位于拉脱维亚里加托尔尼亚卡尔内斯铁路车站附近的一座石碑[1]。建立纪念碑的目的是纪念1941年6月，苏联占领波罗的海国家后，被斯大林恐怖政权驱逐和杀害的拉脱维亚原住民。
Latvijas enciklopēdija ir piecu sējumu enciklopēdija, kas ietver ar Latviju saistītus rakstus, tajā tiek apskatīti arī vispārīgi temati, kuros uzsvars tiek likts uz Latviju. Tā izdota no 2002. līdz 2009. gadam Rīgā, V. Belokoņa izdevniecībā.
拉脱维亚百科全书（拉脫維亞語：）是一本五卷的百科全书，其中主要包括与拉脱维亚相关的文章，它还涵盖了以拉脱维亚为重点的一般主题。它由瓦列里斯·贝洛科尼斯（拉脫維亞語：）出版社于2002年至2009年在里加出版。
Pēc enciklopēdijas "Latvijas Daba" (izdota no 1994. gada līdz 1998. gadam), šī ir otrā vērienīgā Latvijai veltītā enciklopēdija, kas Latvijā izdota pēc neatkarības atjaunošanas. Enciklopēdijā apkopotas tēmas par Latvijas dabu (vairums šķirkļu pārpublicēti no enciklopēdijas "Latvijas Daba" sējumiem), ekonomiku, iedzīvotājiem, vēsturi, zinātni, kultūru, reliģiju, sportu un citām tēmām. Oriģinālrakstus veidojis plašs autoru kolektīvs.
继拉脱维亚于1994年至1998年出版的百科全书《拉脱维亚自然》（拉脫維亞語：）之后，这是拉脱维亚恢复独立后出版的第二本重量级的拉脱维亚百科全书。百科全书收录拉脱维亚自然（大部分页数转载自百科全书《拉脱维亚自然》）、经济、人口、历史、科学、文化、宗教、体育等专题。其中原创文章是由一大群作者创作的；前三卷的主编是海因里希斯·尤贝尔斯（拉脫維亞語：），后二卷的主编是西吉塔·赫尔莎（拉脫維亞語：）。
Sējums Šķirkļi Gads 1 A — Cē 2002 2 C — H 2003 3 I — La 2005 4 L — R 2007 5 Ro — Ž 2009
体积 裙子 年 1 A——中东欧 2002年 2个 C—H 2003年 3个 我——拉 2005年 4个 长 - 右 2007年 5个 Ro — Ž 2009
↑ Latvijas enciklopēdija. Rīga : Valērija Belokoņa izdevniecība.
↑
Kopumā Latvijas enciklopēdijas piecos sējumos ir 24 292 raksti, no kuriem 7992 ir biogrāfijas, tāpat ir 111 kartes, 210 tabulas un 7421 attēls.[1]
拉脱维亚百科全书共5卷，包含24,292篇文章，其中的人物传记就有7,992篇。除此以外还有111幅地图，210张表格和7,421张图像。
Latvijas enciklopēdijas ir enciklopēdiski izdevumi, kas izdoti Latvijas teritorijā vai par Latviju kopš 18. gadsimta.
拉脱维亚的百科全书是自18世纪以来在拉脱维亚境内或关于拉脱维亚出版的百科全书版本。
2002.—2009. gadā V. Belokoņa izdevniecībā iznāca "Latvijas enciklopēdija" piecos sējumos, kas ietver ar Latviju saistītus rakstus.
2002年至2009年《拉脱维亚百科全书》由瓦列里斯·贝洛科尼斯出版社出版，共五册，收录了与拉脱维亚有关的文章。
Stendera Augstas gudrības grāmatas vāks (1776)
1776年出版的的智慧之书的封面
Latviešu konversācijas vārdnīcas 1. burtnīca
拉脱维亚语会话词典第1册
1774.—1796. gadā Jelgavā un Aizputē iznāca pirmā dabaszinību enciklopēdija latviešu valodā "Augstas gudrības grāmata no pasaules un dabas" 25 nodaļās, ko bija sarakstījis Gothards Frīdrihs Stenders (1774, 1776) un papildinājis viņa dēls Aleksandrs Johans Stenders (izdota 1796).
自1774年至1796年，拉脱维亚的第一部自然科学百科全书在艾兹普泰和叶尔加瓦出版了总共25章。这本书被称为一本来自世界和自然的高级智慧之书（拉脫維亞語：）（拉脫維亞語：）其中于1774和1776年出版的版本的主编是戈塔尔德斯·弗里德里希斯·斯滕德尔斯（拉脫維亞語：）（拉脫維亞語：），而在1796年出版的版本的撰写者是他的儿子阿莱克桑德尔斯·约翰内斯·斯滕德尔斯（英语：）（拉脫維亞語：）。
1891.—1898. gadā Jelgavā iznāca pirmā vispārīgā enciklopēdija latviešu valodā 27 burtnīcās divos sējumos ar nosaukumu "Konversācijas vārdnīca". To izdeva skolotājs un valodnieks Jēkabs Dravnieks (1—25 burtnīca) un Indriķis Alunāns (26-27 burtnīcas), taču līdzekļu trūkuma dēļ šīs enciklopēdijas izdošana 1898. gadā apstājās pie šķirkļa Kristjans. 1903.—1921. gadā Rīgā iznāca otrā latviešu "Konversācijas vārdnīca" 99 burtnīcās četros sējumos, ko izdeva Rīgas Latviešu biedrības Zinību komisija, vēlāk Derīgu grāmatu nodaļa.
而到了1891年至1898年拉脱维亚语的第一部通用百科全书以“对话词典（拉脫維亞語：）”的名义在叶尔加瓦出版，分为两卷，共27册。它由教师兼语言学家叶卡布斯·德拉韦涅克斯（拉脫維亞語：）（第1-25册）和因德里斯·阿伦南斯（拉脫維亞語：）（第26-27册）出版，但由于缺乏资金，这部百科全书于1898年停止出版。其中在1903至1921年的版本为“Kristjans”。2008年，第二本拉脱维亚语“对话词典（拉脫維亞語：）”在里加出版，共四卷99册，由里加拉脱维亚学会（拉脫維亞語：）知识委员会出版。
1927.—1940. gadā Anša Gulbja apgādībā izdeva ļoti apjomīgo "Latviešu konversācijas vārdnīcu" 168 burtnīcās 21 sējumā, taču Latvijas okupācijas dēļ tās izdošanu apturēja. Līdztekus 1932. – 1936. gadā "Grāmatu drauga" apgādā iznāca arī "Latvju mazā enciklopēdija" vienā sējumā.
1927年至1940年，在安莎·古尔布娅（拉脫維亞語：）的监督下，他出版了内容非常丰富的《拉脱维亚语会话词典（拉脫維亞語：）》，共21卷168册，但由于拉脱维亚被占领而最终停止出版。同时，在1932-1936年，格拉马图·德劳加（拉脫維亞語：）还出版了《拉脱维亚小百科（拉脫維亞語：）》共一卷。
1950.—1956. gadā trimdas latviešu Stokholmas izdevniecība "Trīs zvaigznes" Arveda Švābes redakcijā izdeva "Latvju enciklopēdiju" trīs sējumos ar 1962. gada papildinājumiem ceturtajā sējumā.
1950年至1956年，流亡海外的拉脱维亚人（英语：）在斯德哥尔摩出版社“三颗星”出版了由阿尔韦德斯·史瓦贝（拉脫維亞語：）主编编纂的《拉脱维亚人百科（拉脫維亞語：）》，共三卷，第四卷1962年增补。
1967. – 1970. gadā Latvijas PSR Zinātņu akadēmija 50 000 eksemplāros izdeva "Latvijas PSR Mazo enciklopēdiju" trīs sējumos ar 12 175 šķirkļiem. 1972. gadā tai papildus izdeva personu un priekšmetu alfabētisko rādītāju.[1] 1981.—1988. gadā iznāca "Latvijas Padomju enciklopēdija" 10 sējumos ar papildus sējumu par Latviju un sējumu ar personu un ģeogrāfisko nosaukumu rādītāju.
1967年至1970年，拉脱维亚苏维埃社会主义共和国科学院出版了5万册《拉脱维亚苏维埃社会主义共和国小百科全书》，分三册12175页。1972年又增发了按字母顺序排列的人物索引[1]。1981-1988年《拉脱维亚苏联百科全书（拉脫維亞語：）》出版了10卷，其中有一卷是关于拉脱维亚的，还有一卷是人名和地名索引。
Augstas gudrības grāmata no pasaules un dabas ir pirmā dabaszinību enciklopēdija[1] 25 nodaļās latviešu valodā, ko sarakstīja Gothards Frīdrihs Stenders. To atkārtoti izdeva 1774. un 1776. gadā J. F. Hinca apgādā Jelgavā un Aizputē.
一本来自世界和自然的高级智慧之书（拉脫維亞語：）是拉脱维亚语的第一部自然科学百科全书，共25章，其作者是戈塔尔德斯·弗里德里希斯·斯滕德尔斯（拉脫維亞語：）。它于1774年和1776年由叶卡布斯·弗里德里希斯·辛茨斯（拉脫維亞語：）在叶尔加瓦和艾兹普泰再版发行。
↑ Sabiedriskā transporta padomes lēmums Nr.1 2019.gada 20.septembrī[novecojusi saite] ↑ No decembra vilcieni vairs neapstāsies astoņās stacijās ↑ «Biļešu kasu darba laiki - AS Pasažieru vilciensAS Pasažieru vilciens». pv.lv. Skatīts: 2022-08-03. ↑ Rīga—Daugavpils līnijas vēsture ↑ «http://railwayz.info/photolines/photo/6952». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2014. gada 31. maijā.
论 编 里加-陶格夫匹尔斯铁路 里加 瓦戈努帕尔克斯 雅尼亚瓦尔季 道格马莱 什基罗塔瓦 盖斯马 鲁姆布拉 达尔齐尼 多莱 萨拉斯皮尔斯 绍尔卡尔内 伊克什基莱 新奥格雷 奥格雷 帕罗格雷 茨埃姆佩 基耶古姆斯 利耶尔瓦尔代 Kaibala Jumprava Dendrārijs 斯克里韦里 Muldakmens Aizkraukle Koknese Alotene 普利亚维尼亚斯 奥佐尔萨拉 克鲁斯特皮尔斯 Trepe Līvāni Jersika Nīcgale Vabole 利克斯纳 梅日齐姆斯 陶格夫匹尔斯
No Krapes puses pieturai var piekļūt pa aizaugušu meža stigu, kas aizgāzusies ar kritušiem lieliem un maziem kokiem, bet no Daugavpils šosejas puses — pa grantētu meža ceļu, ko ziemā tīra nesistemātiski. Līdz tuvākajai autobusa pieturai "Dendroloģiskais parks" uz Daugavpils šosejas no dzelzceļa pieturas ir ap 5 km. Dendrārijā pieturēja elektrovilcieni maršrutā Rīga—Aizkraukle (pirmais un pēdējais Aizkraukles—Rīgas reiss nepieturēja, un nepieturēja arī pēdējais Rīgas-Aizkraukles reiss).
植物园站（拉脫維亞語：）是位于里加-陶格夫匹尔斯铁路，艾茲克勞克萊市鎮斯基韦鲁（拉脫維亞語：）段一个已停止使用的铁路车站。