Milzkalne (anciennement connu sous le nom de Šlokenbeka)[2] est un village situé dans le novads d'Engure et rattaché à la municipalité rurale du village voisin de Smārde.
Milzkalne (agrāk Šlokenbeka)[2] ir ciems Engures novada Smārdes pagastā. Izvietojies pagasta rietumos Tukuma pilsētas austrumu pierobežā Slocenes krastā autoceļu V1446 un V1448 krustojumā 8,5 km no pagasta un novada centra Smārdes un 67 km no Rīgas. Ciemā atrodas sākumskola, tautas nams, feldšeru-vecmāšu punkts, veikals, vairāki uzņēmumi, tajā skaitā ceļu būvniecības uz remonta uzņēmums SIA «Šlokenbeka» un auto detaļu ražotne SIA Rohling Auto Motive Milzkalne.
Le village a commencé à se développer autour de 1544 et est mentionné pour la première fois dans les documents visés au château de Šlokenbeka.
Apdzīvotā vieta izveidojusies ap 1544. gadā pirmoreiz dokumentos minēto Šlokenbekas pili. Izaugusi pēckara gados kā padomju saimniecības «Padomju Latvija» un 5. ceļu būves rajona administrācijas ciemats. Vēsturiski Milzkalnē un tās apkārtnē ir koka un mūra apbūve: Milzkalnes pagastmāja (šobrīd te atrodas Milzkalnes sākumskola), mūra privātmājas, tradicionālās koka guļbūves,[3] padomju laika 3 stāvu daudzdzīvokļu ēkas.
Le pagasts de Smārde est une ancienne unité territoriale du nord du Zemgale et qui se situe dans le novads actuel de la municipalité d'Engure.
Smārdes pagasts ir Engures novada teritoriāla vienība Zemgales ziemeļos.
Bordé par les villes de Tukums et de Jurmala, les plus grands villages se trouvant sur le territoire du pagasts sont Smārde (789 habitants), Milzkalne (532 habitants), Rauda (354 habitants) et Cērkste (184 habitants).
Robežojas ar Tukuma un Jūrmalas pilsētām, kā arī Sēmes, Tumes, Degoles, Slampes, Lapmežciema un Engures pagastiem. Lielākās apdzīvotās vietas pagasta teritorijā ir Smārde, Milzkalne, Rauda un Cērkste.
Les plus grands lacs environnant sont ceux de Kaņieris, Valgums et de Melnezers.
Lielākie ezeri ir Kaņieris, Valguma ezers un Melnezers. Caur pagastu tek Slocene, Skujupe. Attālums līdz Rīgai no Smārdes ir 60 kilometri, bet līdz tuvākajai pilsētai Tukumam — 12 kilometri.
Histoire
Vēsture
Pour la première fois le nom de Smārde est mentionné dans les sources historiques en 1253.
1935. gadā Tukuma apriņķa Smārdes pagasta (līdz 1925. gadam Ozolnieku pagasts) platība bija 172,8 km² un tajā dzīvoja 1955 iedzīvotāji. 1945. gadā pagastā izveidoja Aizpures, Ošleju un Smārdes ciema padomes, bet pagastu 1949. gadā likvidēja. Tukuma rajona Smārdes ciemam pievienoja likvidēto Aizpures ciemu, 1960. gadā — Praviņu ciema Staļina kolhoza teritoriju, 1965. gadā — Milzkalnes ciema kolhoza «Padomju Latvija» teritoriju.
Transports et infrastructures
Infrastruktūra
Traversé par la ligne de chemin de fer Riga - Tukums pour les stations de Smārde et Milzkalne, le pagasts comporte également une partie du parc national de Ķemeri.
Pagastam cauri iet dzelzceļa līnija Rīga - Tukums ar stacijām Smārdē un Milzkalnē. Smārdes pagastā atrodas arī daļa Ķemeru nacionālā parka. Pagastā darbojas divas skolas - Smārdes pamatskola un Milzkalnes sākumskola, kā arī Smārdes bērnu pirmsskolas izglītības iestāde.
La paroisse dispose de deux écoles - l'une à Smārde et l'autre à Milzkalne.
Pagastā darbojas arī deju kolektīvi un kori.
Personnalités importantes
Ievērojami cilvēki
Ansis Gulbis (1873 — 1936), éditeur et écrivain Fricis Virsaitis (1881 — 1943), général de l'armée lettone Valdis Lukss (1905 — 1985), poète Andrejs Lejas-Sauss (1895 — 1941), colonel de l'armée lettone.
Ansis Gulbis (1873 — 1936), grāmatizdevējs un rakstnieks Fricis Virsaitis (1881 — 1943), Latvijas armijas ģenerālis Valdis Lukss (1905 — 1985), dzejnieks.
Jānis Baltvilks (1944 - 2003) , poète et ornithologue
Andrejs Lejas-Sauss (1895 — 1941), Latvijas armijas pulkvedis.
Jānis Baltvilks (né le 24 juillet 1944 à Smārde et décédé le 5 octobre 2003 à Riga)[1] était un écrivain letton et un ornithologue letton.
Jānis Baltvilks (dzimis 1944. gada 24. jūlijā, miris 2003. gada 5. oktobrī)[1] bija latviešu dzejnieks un ornitologs.
De 1962 a 1967, il etudie dans la faculte de Biologie l'universite de Riga.
J. Baltvilks laikā no 1962. līdz 1967. gadam studējis Latvijas Universitātes Bioloģijas fakultātē, 1972. gadā absolvējis Latvijas Lauksaimniecības universitātes Agronomijas fakultāti.[2] Bijis ornitologs: strādājis Latvijas Zinātņu akadēmijas Bioloģijas institūtā (1965—1974).
Jusqu'en 1979, il travaill dans la maison d'édition "Liesma".[2] en 1980. à la fin de l'année, a commencé à travailler dans le magazine "Zīlīte" pour devenir en 2000 son rédacteur en chef.[2]
Vēlāk līdz 1979. gadam darbojies izdevniecībā "Liesma".[2] 1980. gadu beigās sāka strādāt žurnālā "Zīlīte", 2000. gadā kļuva par tās galveno redaktoru.[2]
Liens externes
Atsauces
Emily Gruzite (7 septembre 1873 à Virāne dans le comté de Madona, mars 1945 à Riga) est l'une des premières femmes peintres lettones au début du XXe siècle[1], attirant l'attention du public, de l'Unité des artistes indépendants et des journalistes[2].
Emīlija Gruzīte (dzimusi 1873. gada 7. septembrī Madonas apriņķī Virānes muižā, mirusi 1945. gada martā Rīgā) bija viena no pirmajām latviešu gleznotājām — sievietēm[1], kas 20. gadsimta sākumā guvusi tik plašu sabiedrības ievērību, Neatkarīgo mākslinieku vienības māksliniece un žurnāliste.[2]
Sa première exposition de ses œuvres est organisée en 1903 par le Dienas lapa.
Pirmo savu darbu izstādi sarīkojusi 1903. gadā laikraksta "Dienas lapa" redakcijā, to recenzējuši Aspazija, Jānis Poruks. Nākamā izstāde noritējusi 1904. vai 1905. gadā. Personālizstādes notikušas 1907., 1909., 1912. gadā.
Riga: Latvijas enciklopēdija, 1995.
Rīga: Latvijas enciklopēdija, 1995.
239 p.
239 lpp.
Bibliographie
Izmantotā literatūra
Exposition
Izstādes
Emīlija Gruzīte Naissance 7 septembre 1873 Décès Mars 1945 (à 71 ans) Nationalité Lettonne Activité Peintre modifier - modifier le code - modifier Wikidata
Emīlija Gruzīte Pilnais vārds Emīlija Upīte Dzimis 1873. gada 7. septembrī Madonas apriņķis, Virānes muiža Miris 1945. gada martā Rīga, Latvija Nozares glezniecība, žurnālistika
Emily Gruzite est née le 7 septembre 1873 dans le manoir familial.
Emīlija Gruzīte dzimusi 1873. gada 7. septembrī Madonas apriņķa Virānes muižā modernieka ģimenē.
Peinture Elle apprend la peinture avec ses professeurs de la paroisse et d'école.
Glezniecību apguvusi pie zīmēšanas skolotājiem Virānes pagasta un draudzes skolā.
À Riga, ville des écrivains et des journalistes, elle devient une étudiante de Vilhelms Purvītis sur les recommandations de Rūdolfs Blaumanis.
Rīgā, iekļaujoties rakstnieku un žurnālistu vidē, kļuvusi par Vilhelma Purvīša audzēkni pēc Rūdolfa Blaumaņa ieteikuma.
Elle entre aussi à l'Unité des artistes indépendants en tant que comis.
Bijusi neatkarīgo mākslinieku vienības maksliniece.
Elle se marie au journaliste géorgien Alfrēdu correspondant du journal Dienas lapa. Elle meurt en mars 1945 à Riga[3].
Bija apprecējusies ar žurnālistu Alfrēdu gruzīti, laikraksta "Dienas lapa" līdzstrādnieku.
Elle est une peintre réaliste, peignant principalement des paysages.
Mirusi 1945. gada martā Rīgā.[3]
Arvīds Blūmentāls (né en 1925. sur 19. mars, est mort en 2006. année), connu comme le Crocodile Harry,[1] était un letton origine Australienne chercheur et le chasseur de crocodiles.
Arvīds Blūmentāls (dzimis 1925. gada 19. martā, miris 2006. gadā), pazīstams kā Krokodilu Harijs,[2] bija latviešu izcelsmes Austrālijas pētnieks un krokodilu mednieks.
1942. année rejoint 25.
1942. gadā iestājās 25.
Abava bataillon, est parti pour le front de l'est.[1] en 1944. et en 1945. l'année a été gravement blessé.
Abavas bataljonā, devies uz Austrumu fronti.[1] 1944. un 1945. gadā ticis smagi ievainots.
Pris en otage à la les américains après l'évasion de la captivité dans la zone soviétique de l'Allemagne.[1] Alterfrādes lycée agricole a été éduqué.[1]
Nokļuvis gūstā pie amerikāņiem pēc izbēgšanas no gūsta padomju zonā Vācijā.[1] Alterfrādes lauksaimniecības skolā ieguvis izglītību.[1]
Il est estimé que Blumenthal était un prototype Krokodilam Dandijam,[1] qui était la principale image de trois films: "le Crocodile Dandijs" ("Crocodile" Dundee), "le Crocodile Dandijs 2" ("Crocodile" Dundee II), et "Crocodile Dandijs à Los Angeles" (Crocodile Dundee in Los Angeles).
Tiek uzskatīts, ka Blūmentāls bijis prototips Krokodilam Dandijam,[1] kas bija galvenais tēls trīs filmās: "Krokodils Dandijs" ("Crocodile" Dundee), "Krokodils Dandijs 2" ("Crocodile" Dundee II) un "Krokodils Dandijs Losandželosā" (Crocodile Dundee in Los Angeles).
Après d'autres avis, Crocodile Dandija prototype a été Rodney Ansels (Rodney William Ansell).[2]
Pēc citiem uzskatiem, Krokodila Dandija prototips bijis Rodnijs Ansels (Rodney William Ansell).[4]
Arvīds Blūmentāls Informations personnelles Né 19 March 1925 Dundaga, Lettonie[1] Miris 2006 Australie Occupation Chercheur, chasseur de crocodiles
Arvīds Blūmentāls Personīgā informācija Dzimis 1925. gada 19. martā Dundaga, Latvija[1] Miris 2006. gadā Austrālija Nodarbošanās Pētnieks, krokodilu mednieks
Inara Kolmane née Inara Milevskaya en 1961 à Riga est une réalisatrice et productrice lettone.
Ināra Kolmane (dzimusi Ināra Miļevska 1961. gada 1. jūlijā Rīgā) ir latviešu režisore un producente.
Inara Kolmane est diplômée de la 64e école secondaire de Riga en 1979.
I. Kolmane 1979. gadā beigusi Rīgas 64. vidusskolu.
En 1982, elle est diplômée de l' École technique et technique de Riga .
1982. gadā absolvējusi Rīgas Kultūras un izglītības darbinieku tehnikumu.
En 1994, elle est diplômée de la faculté de télévision de l'Institut de théâtre, de musique et de cinéma de Saint-Pétersbourg[1].
1994. gadā absolvējusi Sanktpēterburgas Teātra, mūzikas un kino institūta TV režijas fakultāti.
Elle est monteuse et productrice au Riga Video Center.
Bijusi redaktore un producente Rīgas Videocentrā.
Elle produit plusieurs films entre 1988 et 1991.
Producējusi vairākas filmas laika posmā no 1988. līdz 1991. gadam.
En 1991, elle fonde un studio de cinéma Nine avec plusieurs personnes du Riga Video Center.
1991. gadā kopā ar vairākiem citiem Rīgas Videocentra darbiniekiem dibinājusi filmu studiju Deviņi.
Elle produit plusieurs films réalisés par Laila Pakalnina . [1] Prix et distinctions
Producējusi vairākas Lailas Pakalniņas veidotas filmas.[1]
Son film Bille est reconnu comme "Meilleur long métrage" aux Grand Kristaps Awards, 2018 [1]
2018. gada Lielā Kristapa balvu pasniegšanā viņas režisētā filma "Bille" tika atzīta par "Labāko pilnmetrāžas spēlfilmu".[2]
Notes et références
Atsauces
Jānis Roze (né le , décédé le ) est un éditeur et libraire letton.
Jānis Roze (dzimis 1878. gada 30. novembrī, miris 1942. gada 10. maijā) bija latviešu grāmatizdevējs.
Né à Vecgaigala, il a étudié à l'école Ogrēni avec les frères Kaudzīte[1].
Dzimis Vecpiebalgas pagasta Vecgaigalos rokpeļņa ģimenē.
En 1896, il est diplômé de l'école paroissiale de Vecpiebalga. Il devient apprenti puis chef d'une imprimerie à Cēsis.
Mācījās Ogrēnu skolā pie brāļiem Kaudzītēm.[2] 1896. gadā pabeidzis mācības Vecpiebalgas draudzes skolā, pēc tam līdz 1906. gadam Cēsīs bija māceklis un spiestuves vadītājs.