Looming
Radošā darbība
Tunnustused
Atzinības
Elukäik
Dzīves gājums
Rahvalaulutöötlused
Tautas dziesmu apdares
Miina Härma (Kroonlinnas 1903–1915)
Mīna Herma (Kronštatē, 1903-1915)
Miina Härma (aastani 1935 Miina Hermann; 9. veebruar 1864 Kõrveküla, Raadi vald – 16. november 1941 Tartu) oli eesti helilooja, koorijuht ja organist.
Mīna Herma (igauņu: Miina Härma, līdz 1935. gadam Mīna Hermane (igauņu: Miina Hermann); dzimusi 1864. gada 9. februārī Kervekilas ciemā, Rādi pagastā pie Tartu – mirusi 1941. gada 16. novembrī Tartu) bija igauņu komponiste, kora diriģente un ērģelniece.
Ta oli eesti esimene professionaalne naishelilooja.
Viņa bija pirmā profesionālā igauņu komponiste sieviete.
Miina sündis Kõrveküla koolimajas õpetaja perekonnas.[1] Peres oli seitse last.
Mīna dzimusi Kervekilas skolas namā, skolotāja ģimenē.[1] Ģimenē bija septiņi bērni.
Nii ema kui ka isa olid saanud muusikalise hariduse.
Gan māte, gan tēvs bija ieguvuši muzikālo izglītību.
Alghariduse sai ta isa juures Raadi vallakoolis[1] ja Tartu eraalgkoolis ning K. Schulze tütarlastekoolis.
Pamatizglītību viņa ieguva, mācoties pie sava tēva Rādi pagasta skolā[1], Tartu privātajā sākumskolā un K. Šulces meiteņu skolā.
15-aastaselt alustas ta kompositsiooni- ja klaveriõpinguid Karl August Hermanni käe all (vaatamata samale perekonnanimele ei olnud nad sugulased).
15 gadu vecumā viņa sāka kompozīcijas un klavieru nodarbības pie Karla Augusta Hermana (neskatoties uz uzvārda sakritību, viņi nav radinieki).
Hermanni õhutusel astus ta Peterburi konservatooriumi, kus õppis aastatel 1883–1890 orelit ja kompositsiooni.
Pēc Hermaņa pamudinājuma viņa iestājās Sanktpēterburgas konservatorijā, kur no 1883. līdz 1890. gadam viņa mācījās ērģeļu spēli un kompozīciju.
Ta oli prof M. H. Homiliuse oreliklassi ainus õpilane.
Viņa bija prof. Homiliusa ērģeļu klasē vienīgais students.
Konservatooriumi ajal loodud lauludest on mitmed ilmunud "Laulu ja mängu lehe" esimestes aastakäikudes.[1] 1890. aastal lõpetas Miina Hermann konservatooriumi klaveri-, oreli- ja komponeerimisklassi.
Vairākas no konservatorijas laikā radītajām dziesmām publicētas mēnešraksta "Laulu ja mängu leht" ("Dziesmu un spēles lapa") pirmajā gadā.[1] 1890. gadā Mīna Hermane pabeidza konservatorijas klavieru, ērģeļu un kompozīcijas klasi.
Pärast konservatooriumi lõpetamist jäi Miina Peterburi, kus oli Peterburgi Eesti Heategeva Seltsi laulukoori juhatajaks, sest Eestis oli raske sobivat tööd leida.
Pēc konservatorijas beigšanas viņa palika Sanktpēterburgā, kur viņa bija Sanktpēterburgas Igauņu labdarības biedrības kora vadītāja, jo Igaunijā bija grūti atrast piemērotu darbu.
Talvel 1891–1892 viibis Hermann Saksamaal, peaasjalikult Leipzigis.[1]
1891.-1892. gada ziemā Hermane uzturējās Vācijā, galvenokārt Leipcigā.[1]
Alles 1894. aastal, mil toimus viies eesti laulupidu, tuli ta Tartusse, asus tööle muusikapedagoogi ja klaverisaatjana. Lisaks moodustas Miina Hermanni Lauluseltsi segakoori.
Tikai 1894. gadā, kad notika piektie igauņu dziesmu svētki, viņa pārcēlās uz Tartu, sāka strādāt par mūzikas pedagogu un koncertmeistaru, kā arī izveidoja Mīnas Hermanes dziesmu biedrības jaukto kori.
Miina Härma oli silmapaistev koorijuht.
Mīna Herma bija izcila kora diriģente.
Tema koor esines Peterburis, Pihkvas ja Riias.
Viņas koris uzstājās Sanktpēterburgā, Pleskavā un Rīgā.
Orelikunstnikuna esines ta Saksamaal ja Inglismaal.
Kā ērģelniece viņa uzstājās Vācijā un Anglijā.
Ta oli Haapsalu ja Võru maakondlike laulupidude juhatajaks.[1]
Viņa bija Hāpsalu un Veru apriņķu dziesmu svētku vadītāja.[1]
Aastal 1903 siirdus Miina Härma finantsprobleemide tõttu Kroonlinna, kus osales Eesti Heategeva Seltsi tegevuses ning oli eesti naisorganisatsioonide ja eesti koguduse koori juhataja.[1] Kroonlinnast lahkus ta 1915. aastal, sest Esimese maailmasõja ajal ei lubatud tsiviilisikutel linnas viibida.
1903. gadā Mīna Herma finanšu problēmu dēļ dodas uz Kronštati (Krievijā), kur piedalījās Igauņu labdarības biedrības darbībā un bija igauņu sieviešu organizāciju un igauņu baznīcas kora vadītāja.[1] No Kronštates viņa devās prom 1915. gadā, jo Pirmā pasaules kara laikā civiliedzīvotājiem bija aizliegts uzturēties pilsētā.
Miina Häram naasis Tartusse, kus 1917. aastal sai muusikaõpetaja koha Eesti Noorsoo Kasvatuse Seltsi Tütarlaste Gümnaasiumis (praegu kannab nime Miina Härma Gümnaasium).
Mīna Herma atgriezās Tartu, kur 1917. gadā viņa ieguva mūzikas skolotāja vietu Igauņu jauniešu audzināšanas biedrības Meiteņu ģimnāzijā (tagadējais nosaukums – Mīnas Hermas ģimnāzija).
Ta töötas seal elu lõpuni.
Šai skolā viņa strādāja līdz mūža beigām.
Miina Härma oli Muusikalise Hariduse ja Kultuuri Edendamise Seltsi ehk Tartu Helikunsti Seltsi üks ellukutsujaid ja juhte 14 aasta jooksul.[2][3] Ta oli tegev Tartu Naisseltsis, Eesti Rahva Muuseumis, Eesti Kirjanduse Seltsis ja veel mitmes organisatsioonis.
Mīna Herma bija viena no Muzikālās izglītības un kultūras veicināšanas biedrības jeb Tartu mūzikas biedrības dibinātājām un vadītāja 14 gadu garumā.[2][3] Viņa bija aktīva Tartu sieviešu biedrībā, Igauņu tautas muzejā, Igaunijas rakstniecības biedrībā un vēl citās organizācijās.
Eesti Naisüliõpilaste Selts valis 1924. aastal Miina Härma oma vilistlaskogu auliikmeks.[1]
Igauņu sieviešu studentu biedrība 1924. gadā izvēlējās Mīnu Hermu par savu absolventu asociācijas goda biedru.[1]
Miina Härma IX üldlaulupeo dirigendipuldis (1928)
Mīna Herma pie IX dziesmu svētku diriģenta pults (1928)
Gustav Ernesaks nimetas Miina Härmat meie laulupidude auväärseks vanaemaks.[4]
Gustavs Ernesakss nosaucis Mīnu Hermu par igauņu dziesmu svētku goda vecmāmiņu.[4]
"Ei saa mitte vaiki olla" (1896)[6] "Enne ja nüüd" "Meeste laul" (1900)[7][8][9] "Nooruse unenägu" (1922)[6] "Kojuigatsus" (1922)[6] "Kui sa tuled, too mull' lilli" (1892)[6] "Pühendan kõik kallile" "Ta lendab mesipuu poole" (1922)[6] "Ööbiku surm" (1892)[6]
"Ei saa mitte vaiki olla" ("Nevar klusēt", 1896)[6] "Enne ja nüüd" ("Agrāk un tagad") "Meeste laul" ("Vīru dziesma", 1900)[7][8][9] "Nooruse unenägu" ("Jaunības sapnis", 1922)[6] "Kojuigatsus" ("Ilgas pēc mājām", 1922)[6] "Kui sa tuled, too mull' lilli" ("Kad tu nāc, atnes man ziedu", 1892)[6] "Pühendan kõik kallile" ("Es visu veltu mīļajam") "Ta lendab mesipuu poole" ("Tā lido uz stropu", 1922)[6] "Ööbiku surm" ("Lakstīgalas nāve", 1892)[6]
Kotkaristi III klassi teenetemärk, 1930 Eesti Punase Risti mälestusmärgi II järgu II aste, 1935 1939. aasta kuulutati Härma-nimeliseks muusika-aastaks. 9. veebruaril 1939 sai ta esimese naisena Tartu Ülikooli audoktori kraadi. 1939. aastast Tallinna Konservatooriumi auprofessor Ta oli Eesti Naisüliõpilaste Seltsi auvilistlane.
Ērgļa krusta III šķiras ordenis, 1930 Igaunijas Sarkanā krusta piemiņas zīmes II līmeņa II pakāpe, 1935 1939. gads tika nosaukts par Hermas mūzikas gadu 1939. gada 9. februārī viņa kļuva par pirmo sievieti, kas ieguva Tartu Universitātes goda doktora grādu Kopš 1939. gada Tallinas Konservatorijas goda profesore Viņa bija Igaunijas sieviešu studentu biedrības goda absolvente
2014. aastal andis Eesti Pank välja Miina Härma 150. sünniaastapäevale pühendatud meenemündi.
2014. gadā Igaunijas Banka izdeva Mīnas Hermas 150. jubilejai veltītu piemiņas monētu.
Kõrveküla Põhikoolis avati Miina Härma 150. sünniaastapäevale pühendatud skulptuur "Koor".
Kervekilas pamatskolā tika atklāta Mīnas Hermas 150. jubilejai veltīta skulptūra "Koris".
Eesti Muusika Infokeskus Miina Härma / Jakob Liiv "Meeste laul"
Igaunijas Mūzikas informācijas centrs Mīna Herma / Jakobs Līvs "Vīru dziesma"
Mälestuse jäädvustamine
Piemiņas iemūžināšana
Miina Härma on maetud Tartu Raadi kalmistule, kus asub ka tema hauamonument.[5]
Mīna Herma ir apglabāta Tartu Rādi kapsētā, kur atrodas arī viņas kapa piemineklis.[5]
Oma 60-aastase loomeperioodi jooksul kirjutas ta üle 200 koorilaulu ja 10 kavatiini.
Savā 60 gadu radošajā periodā viņa sarakstīja vairāk nekā 200 kora dziesmu un 10 kavatīnas.
Suure osa tema loomingust moodustavad vokaalteosed, instrumentaaltöid lõi ta vähe.
Liela daļa no viņas radošā krājuma veido vokāli darbi, bet instrumentālus darbus viņa radīja maz.
Mitmed Miina Härma laulud on saanud eesti koorilaulu raudvaraks ning kuulunud eri kooriliikide populaarsuse tippu põlvkondade jooksul: meeskooride "Meeste laul", segakooride "Tuljak", naiskooride "Ei saa mitte vaiki olla", lastekooride "Ööbiku surm".[4] Ta on kirjutanud laulumängu "Murueide tütar" (1902)[6] ning kantaadi "Kalev ja Linda" (1895)[6].
Vairākas Mīnas Hermas dziesmas ir kļuvušas par igauņu koru mūzikas pamatrepertuāru un ir ļoti populāras dažādos kora kolektīvos un daudzās paaudzēs: vīru koriem "Meeste laul" ("Vīru dziesma"), jauktajiem koriem "Tuljak" ("Sanākšana"), sieviešu koriem "Ei saa mitte vaiki olla" ("Nevar klusēt"), bērnu koriem "Ööbiku surm" ("Lakstīgalas nāve").[4] Viņa ir sarakstījusi dziesmu spēli "Murueide tütar" ("Zāles mātes meita", 1902)[6] un kantāti "Kalev ja Linda ("Kalevs un Linda", 1895)[6].
"Tuljak" (1898)[6] "Lauliku lapsepõli" (1898)[6] "Tule koju" (1898)[6] "Ehi, veli, opi veli"
"Tuljak" ("Sanākšana", 1898)[6] "Lauliku lapsepõli" ("Dziesminieka bērnība", 1898)[6] "Tule koju" ("Nāc mājās", 1898)[6] "Ehi, veli, opi veli"
Miina Härma viimases elukohas Tartus Baeri 1 hoonel avati 1942. aastal mälestustahvel.
Pie ēkas, kas bija Mīnas Hermas pēdējā dzīvesvieta, Karl Ernst von Baeri ielā 1, Tartu, 1942. gadā tika atklāta piemiņas zīme.
Tallinna Konservatooriumi õpilastele loodi 1942. aastal Miina Härma stipendiumifond.
Tallinas Konservatorijas studentiem 1942. gadā izveidots Mīnas Hermas stipendiju fonds.
Pärnus kandis tema nime väljak 1943–?.[10]
Pērnavā viņas vārdā bija nosaukts laukums (1943–?).[10]
1964–1994 kandis tema nime Miina Härma nimeline Tartu 2. Keskkool.
1964.-1994. viņas vārdu nesa Mīnas Hermas vārdā nosauktā Tartu 2. vidusskola.
1994. aastast on kooli nimi Miina Härma Gümnaasium.
Kopš 1994. gada skolas nosaukums ir Mīnas Hermas ģimnāzija.
Gümnaasiumi ette püstitati 1984. aastal tema monument.
Ģimnāzijas ēkas priekšā 1984. gadā uzstādīts viņas piemineklis.
Kõrveküla Põhikoolis tegutseb Miina Härma klassmuuseum.
Kervekilas pamatskolā darbojas Mīnas Hermas klase-muzejs.
Tema nime kandis 1949–1993 Miina Härma nimeline kolhoos.
No 1949. līdz 1993. gadam viņas vārdu nesa Mīnas Hermas vārdā nosauktais kolhozs.
1979 sai tema nime tänav Tallinnas Lasnamäel.
1979. gadā viņas vārdā nosaukta iela Tallinā, Lasnamē rajonā.
Miina Härma
Mīna Herma
1 2 "Nodibināta apvienība “Attīstībai/Par!”, priekšvēlēšanu kampaņas starts 26.aprīlī".
1 2 «Nodibināta apvienība “Attīstībai/Par!”, priekšvēlēšanu kampaņas starts 26.aprīlī».