Ansis Teodors Lielgalvis (nació el 5 de diciembre de 1878 y murió en 1921) fue un oficial letón que llegó a alcanzar el rango de coronel. Fue uno de los comandantes de los fusileros letones.
Ansis Teodors Lielgalvis (dzimis 1878. gada 5. decembrī [v.s. 23. novembrī], miris 1921. gadā) bija latviešu virsnieks — pulkvedis, viens no latviešu strēlnieku komandieriem.
Biografía
Dzīvesgājums
En 1915, se trasladó voluntariamente a la Unidad de fusileros Letones, uniéndose el 6º Batallón de fusileros de Tukums en Letonia (Regimiento desde noviembre de 1916). El 27 de abril de 1917 fue nombrado comandante de la brigada de fusileros letones. En 1918 se unió al Ejército Rojo y en 1920, comandó la 13ª brigada de fusileros, y más tarde la 124ª brigada de choque (como asistente del comandante) con quien tomó la última línea de la defensa de Wroclaw.
Dzimis 1878. gada 5. decembrī Lestenes pagasta “Ērmēs”, saimnieka Anša un Trīnes Lielgalvju ģimenē.
Ansis Lielgalvis Información personal Nacido 5 de Diciembre 1878 Parroquia de Lestenes, Imperio Ruso Muerto c.1921, en el cáucaso Nacionalidad Letón Servicio militar Grado de servicio Coronel Tiempo de servicio ? — 1921 País Imperio Ruso República Socialista Federativa Soviética de Rusia Rama militar Ejército de tierra Participó en Guerra ruso-japonesa Primera guerra mundial Guerra civil rusa
Ansis Lielgalvis Personīgā informācija Dzimis 1878. gada 5. decembrī Lestenes pagasts, Krievijas impērija Miris 1921. gadā Kaukāzs Tautība latvietis Militārais dienests Dienesta pakāpe pulkvedis Dienesta laiks ? — 1921 Valsts Krievijas impērija Krievijas PFSR Struktūra sauszemes spēki Kaujas darbība Krievijas—Japānas karš Pirmais pasaules karš Krievijas pilsoņu karš
El Ministerio de Bienestar de Letonia es una institución estatal de Letonia que se encarga de las áreas de trabajo, la protección social, la protección del niño, el derecho de familia y el niño, así como las personas con discapacidad la igualdad de oportunidades y la igualdad de género.
Latvijas Republikas Labklājības ministrija ir vadošā valsts pārvaldes iestāde darba, sociālās aizsardzības, bērnu tiesību aizsardzības, bērnu un ģimenes tiesību, kā arī personu ar invaliditāti vienlīdzīgu iespēju un dzimumu līdztiesības jomā.
El Ministerio de Bienestar está dirigido por el Ministro de Bienestar a nivel político.
Labklājības ministriju politiskā līmenī vada labklājības ministrs.
El Ministerio de Bienestar se estableció en 1920 como Ministerio de Trabajo, que a su vez se fundó sobre la base del Departamento Social.
Labklājības ministrija tika izveidota 1920. gadā kā Darba ministrija, kas savukārt tika izveidota uz Sociālā departamenta bāzes.
El 1 de abril de 1925 el ministerio pasó a llamarse Ministerio de Bienestar Popular, y en 1991 obtuvo su nombre actual.
1925. gada 1. aprīlī ministrija tika pārdēvēta par Tautas labklājības ministriju, 1991. gadā tā ieguva savu pašreizējo nosaukumu.
Sus funciones y tareas están determinadas por sus estatutos.
Tās funkcijas un uzdevumus nosaka tās nolikums.
El secretario de Estado también gestiona el trabajo del ministerio.
Ministrijas darbu vada arī valsts sekretārs.
Las tareas principales del Secretario de Estado son la organización del desarrollo de políticas y estrategias sectoriales, la implementación de políticas sectoriales, la gestión del trabajo administrativo de la institución y la organización de las funciones de los ministerios.
Valsts sekretāra galvenie uzdevumi ir nozares politikas un stratēģiju izstrādes organizēšana, nozares politikas īstenošana, iestādes administratīvā darba vadīšana un ministriju funkciju izpildes organizēšana.
Sitio web oficial del Ministerio de Bienestar de la República de Letonia
Latvijas Republikas Labklājības ministrijas oficiālā mājaslapa
Mārtiņš Kazāks (19 de septiembre de 1973) es un economista letón.
Mārtiņš Kazāks (dzimis 1973. gada 19. septembrī) ir latviešu ekonomists.
Desde agosto de 2018 es miembro del Consejo del Banco de Letonia.
Kopš 2018. gada augusta — Latvijas Bankas padomes loceklis.
Mārtiņš Kazāks nació el 19 de septiembre de 1973 en Liepaja.[1] Cursó la educación secundaria en Liepāja Rainis Secondary School No.
Mārtiņš Kazāks piedzima 1973. gada 19. septembrī Liepājā.[1] Ieguva vidējo izglītību Liepājas Raiņa 6. vidusskolā.
6. En 1995 se licenció en Economía en la Universidad de Letonia.
1995. gadā absolvēja Latvijas Universitāti, iegūstot bakalaura grādu ekonomikā.
En 1996, se graduó en economía de la Universidad de Cambridge.
1996. gadā Kembridžas Universitātē ieguva diplomu ekonomikā.
En 1997 obtuvo una maestría en economía en la Queen Mary University of London, y en 2005 se doctoró en economía.[1][2]
1997. gadā Karalienes Mērijas Londonas Universitātē ieguva maģistra grādu ar izcilību ekonomikā, un 2005. gadā turpat ieguva doktora grādu ekonomikā.[1][2]
De 1994 a 1995 Kazāks trabajó como economista en el departamento de análisis macro-fiscal y previsión del Letonia Ministerio de Finanzas.
No 1994. līdz 1995. gadam Kazāks bija Latvijas Republikas Finanšu ministrijas Makrofiskālās analīzes un prognozes departamenta vadošais ekonomists.
Desde noviembre de 2005 hasta agosto de 2018, fue economista jefe en la sucursal letona de Hansabanka (más tarde Swedbank).
No 2005. gada novembra līdz 2018. gada augustam bija «Hansabankas» (vēlāk — «Swedbank») Latvijas filiāles galvenais ekonomists.
Desde enero de 2010, Kazākstambién fue subdirector de Economía de Swedbank Group.[1] Desde enero de 2014 hasta agosto de 2018, también formó parte de la Junta de Disciplina Fiscal. [2]
No 2010. gada janvāra Kazāks bija arī «Swedbank» grupas galvenā ekonomista vietnieks.[1] No 2014. gada janvāra līdz 2018. gada augustam viņš strādāja arī Fiskālās disciplīnas padomē.[3]
Entre 1996 y 2008, Kazāks trabajó como profesor en la Escuela de Economía de Estocolmo en Riga.[1] De 2000 a 2002 fue asistente de investigación en el University College de Londres.
Kazāks no 1996. līdz 2008. gadam strādāja par pasniedzēju Rīgas Ekonomikas augstskolā.[1] No 2000. līdz 2002. gadam viņš bija pētnieka asistents Londonas Universitātes koledžā.
De 2006 a 2011 fue miembro de la Comisión de Análisis Estratégico del Presidente de Letonia.[1]
No 2006. līdz 2011. gadam viņš bija Latvijas Valsts prezidenta Stratēģiskās analīzes komisijas biedrs.[2]
En junio de 2018, el Saeima aprobó a Mārtiņš Kazāks para el Consejo del Banco de Letonia a partir del 1 de agosto.[1] A finales de 2019, cuando el gobernador del Banco de Letonia, Ilmārs Rimšēvičs, terminó su mandato, Kazāks era uno de los cuatro candidatos a ser promovido y apoyado por la coalición gobernante.[2] El 3 de diciembre la coalición anunció que nominaría Mārtiņš Kazāks como presidente del Banco de Letonia.[3]
2018. gada jūnijā Saeima apstiprināja Mārtiņu Kazāku darbam Latvijas Bankas padomē sākot ar 1. augustu.[1] 2019. gada nogalē, beidzoties Latvijas Bankas prezidenta Ilmāra Rimšēviča pilnvaru termiņam, Kazāks bija viens no četriem kandidātiem, kuru virzīšanu un atbalstīšanu apsvēra valdošā koalīcija.[4] 3. decembrī koalīcijas pārstāvji paziņoja, ka virzīs Kazāku Latvijas Bankas prezidenta amatam.[5]
La Constitución de la República de Letonia establece que los miembros del Saeima serán elegidos por sufragio universal directo, libre y proporcional, asignando escaños a los partidos que reciban al menos el 5% de los votos mediante el método Webster/Senlagen.
Latvijas Republikas Satversme nosaka, ka Saeimu ievēl vienlīdzīgās, tiešās, aizklātās, brīvās un proporcionālās vēlēšanās, piešķirot vietas partijām, kuras iegūst vismaz 5% balsu pēc Vebstera/Senlagē metodes.
Las elecciones generalmente se celebran cada cuatro años, el primer sábado del mes de octubre, pero el Presidente tiene derecho a celebrar elecciones extraordinarias.
Vēlēšanas parasti notiek reizi četros gados, oktobra pirmajā sestdienā, bet Latvijas Valsts prezidentam ir tiesības rīkot ārkārtas vēlēšanas.
Los ciudadanos que pueden formar parte del padrón electoral de Letonia son aquellos que hayan cumplido los dieciocho años el día de la elección.
Tiesības vēlēt ir pilntiesīgiem Latvijas pilsoņiem, kuri vēlēšanu dienā ir sasnieguši astoņpadsmit gadu vecumu.
Cualquier ciudadano de Letonia que tenga más de veintiún años el primer día de la elección puede ser elegido para el Saeima.
Saeimā var ievēlēt jebkuru pilntiesīgu Latvijas pilsoni, kurš vēlēšanu pirmajā dienā ir vecāks par divdesmit vienu gadu.
Sistema electoral
Balsošanas sistēma
Mapa de Letonia a finales de 1919 con la red ferroviaria de la época (tarjeta postal de J. Rieksts).
Latvijas karte 1919. gada beigās ar tālaika dzelzceļu tīklu (J. Rieksta pastkarte).
En 1992, la empresa estatal Latvijas dzelzceļš se hizo cargo de las vías y las empresas ferroviarias situadas en el territorio de Letonia del Ministerio de Transporte por Carretera de la URSS.
1992. gadā valsts uzņēmums „Latvijas dzelzceļš” pārņēma no PSRS Satiksmes ceļu ministrijas Latvijas teritorijā izvietotos sliežu ceļus un dzelzceļa uzņēmumus.
En 2001, se creó Pasažieru vilciens a/s para el transporte nacional de pasajeros.
2001. gadā iekšzemes pasažieru pārvadājumu nodrošināšanai izveidoja a/s „Pasažieru vilciens”.
En 2003 finalizó la reconstrucción del nudo ferroviario de Ventspils y en 2008 el programa de modernización de los trenes eléctricos financiado por la Unión Europea.
2003. gadā pabeidza Ventspils dzelzceļa mezgla rekonstrukciju. 2008. gadā pabeidza Eiropas Savienības finansēto elektrovilcienu modernizācijas programmu.
Líneas ferroviarias modernas de Letonia
Latvijas mūsdienu dzelzceļa līnijas
Línea ferroviaria (año de construcción) Estaciones de tren hoy en día Nombres anteriores Notas Rītupe - Daugavpils (1860) frontera estatal - Kārsava - Rēzekne I Rezekne I - Daugavpils San Petersburgo-Varsovia El tramo Rītupe-Abrene-Skangaļi está en territorio ruso. Riga-Daugavpils (1861) Riga - Krustpils Krustpils - Daugavpils Riga-Orla (históricamente) Daugavpils-Zemgale (1862) Daugavpils se separa. —Sordo - la frontera estatal San Petersburgo-Varsovia La estación de Zemgale ya no existe. Daugavpils-Indra (1866) Daugavpils - Indra - frontera estatal Daugavpils - Vitebsk </br> Riga-Orla (históricamente) Riga-Jelgava (1868) Riga - Jelgava Torņakalns-Jelgava Liepāja-Vaiņode (1871) frontera estatal - Vaiņode - Priekule - frontera estatal Liepāja - Priekule Liepāja-Kaišadore Liepāja-Romni (históricamente) No se utiliza.
Dzelzceļa līnija (uzbūvēšanas gads) Dzelzceļa iecirkņi mūsdienās Agrākie nosaukumi Piezīmes Rītupe—Daugavpils (1860) valsts robeža—Kārsava—Rēzekne I Rēzekne I—Daugavpils Sanktpēterburga—Varšava Posms Rītupe—Abrene—Skangaļi atrodas Krievijas teritorijā Rīga—Daugavpils (1861) Rīga—Krustpils Krustpils—Daugavpils Rīga—Orla (vēsturiski) Daugavpils—Zemgale (1862) Daugavpils šķir.—Kurcums—valsts robeža Sanktpēterburga—Varšava Zemgales stacija vairs nepastāv Daugavpils—Indra (1866) Daugavpils—Indra—valsts robeža Daugavpils—Vitebska Rīga—Orla (vēsturiski) Rīga—Jelgava (1868) Rīga—Jelgava Torņakalns-Jelgava Liepāja—Vaiņode (1871) valsts robeža—Vaiņode—Priekule—valsts robeža Liepāja—Priekule Liepāja—Kaišadore Liepāja—Romni (vēsturiski) Netiek izmantota Rīga—Bolderāja (1873) Zasulauks—Bolderāja Grīva—Eglaine valsts robeža—Eglaine—Daugavpils pas.
Radviliškis - Daugavpils Jelgava-Reņģe (1873) Glūda-Herring - frontera estatal Jelgava - Mazeikiai Riga-Tukums (1877) Torņakalns - Tukums II Riga-Ventspils (no oficial) Riga-Valka (1889) Riga - Lugaži - la frontera estatal Riga-Pskov (históricamente) Ventspils-Zilupe (1901-1904) Ventspils - Tukums II Tukums II - Jelgava Jelgava - Krustpils Krustpils - Rezekne II Rezekne II - Zilupe - frontera estatal Ventspils-Moscú— (Ribinsk) (históricamente) Actualmente también se utiliza Ventspils-Indra (como principal corredor de tránsito). Pļaviņas - Valka (1903) Pļaviņas - Gulbene Gulbene - Aluksne El tramo Alūksne-Ape-Valka ha sido demolido, Gulbene-Alūksne funciona como línea de vía estrecha. Jelgava - La niña (1915) Jelgava - Chica - frontera estatal Siauliai - Jelgava Jelgava - Tilzite (históricamente) Liepāja-Glūda (1928) Jelgava - Liepaja Riga-Liepaja (no oficial) Riga - Águilas (1937) Riga Commodity-Saurieši Riga - Eagles - Madona - Lubana - Karsava (diseñado) Sección de Saurieši-Ērgļi demolida.
Radvilišķi—Daugavpils Jelgava—Reņģe (1873) Glūda—Reņģe—valsts robeža Jelgava—Mažeiķi Rīga—Tukums (1877) Torņakalns—Tukums II Rīga—Ventspils (neoficiāli) Rīga—Valka (1889) Rīga—Lugaži—valsts robeža Rīga—Pleskava (vēsturiski) Ventspils—Zilupe (1901-1904) Ventspils—Tukums II Tukums II—Jelgava Jelgava—Krustpils Krustpils—Rēzekne II Rēzekne II—Zilupe—valsts robeža Ventspils—Maskava—(Ribinska) (vēsturiski) Mūsdienās lieto arī Ventspils—Indra (kā galveno tranzītkoridora virzienu) Pļaviņas—Valka (1903) Pļaviņas—Gulbene Gulbene—Alūksne Posms Alūksne—Ape—Valka nojaukts, Gulbene—Alūksne darbojas kā šaursliežu līnija Jelgava—Meitene (1915) Jelgava—Meitene—valsts robeža Šauļi—Jelgava Jelgava—Tilzīte (vēsturiski) Liepāja—Glūda (1928) Jelgava—Liepāja Rīga—Liepāja (neoficiāli) Rīga—Ērgļi (1937) Rīga Preču—Saurieši Rīga—Ērgļi—Madona—Lubāna—Kārsava (projektēta) Posms Saurieši—Ērgļi nojaukts.
Riga-Rūjiena (1937) Zemitani - Skulte Riga - Tallin Hoy en día la línea Riga-Skulte está en funcionamiento, el tramo Skulte-Rūjiena ha sido demolido. Derivaciones de Daugavpils Puesto de carretera 524.km - Puesto de carretera 401.km Puesto de carretera 191.km - Puesto de carretera 524.km Líneas de conexión de Riga Zemitani - Casa de clasificación Sala de clasificación - Productos de Riga Lāčupe - Ilguciems Čiekurkalns - Costa de Riga Čiekurkalns - Costa de Riga Jaunkalsnava - Veseta Jaunkalsnava - Veseta
Rīga—Rūjiena (1937) Zemitāni—Skulte Rīga—Tallina Mūsdienās darbojas līnija Rīga—Skulte, posms Skulte—Rūjiena nojaukts Daugavpils apvedceļi Ceļa postenis 524.km—Ceļa postenis 401.km Ceļa postenis 191.km—Ceļa postenis 524.km Rīgas savienojošās līnijas Zemitāni—Šķirotava Šķirotava—Rīga Preču Lāčupe—Iļģuciems Čiekurkalns—Rīga Krasta Čiekurkalns—Rīga Krasta Jaunkalsnava—Veseta Jaunkalsnava—Veseta
Fuentes
Literatūra
Rail Baltica
Rail Baltica Dzelzceļa stacijas Latvijā
Enlaces externos
Ārējās saites
Mapa de los ferrocarriles letones a finales de los años 30 del siglo XX.
Latvijas dzelzceļu karte 1930. gadu beigas
Líneas ferroviarias letonas El ferrocarril como etapa final de las carreteras troncales rusas zaristas a lo largo del Mar Báltico 1860-1919 Empresa estatal "Ferrocarriles de Letonia" 1919 - 1940 Los ferrocarriles letones durante la Segunda Guerra Mundial 1939 - 1945 Creación y desarrollo de los ferrocarriles letones (bálticos) en la URSS 1945 - 1991 Restauración de una empresa ferroviaria letona independiente y creación de la sociedad anónima estatal "Latvijas dzelzceļš" 1991-1994 (krieviski)
Latvijas dzelzceļu līnijas Dzelzceļi kā cariskās Krievijas maģistrāļu noslēdzošie posmi pie Baltijas jūras 1860. — 1919 Latvijas Republikas valsts uzņēmums “Latvijas dzelzceļi” 1919. — 1940. Latvijas dzelzceļi II Pasaules kara laikā 1939. — 1945. Latvijas (Baltijas) dzelzceļa izveidošana un attīstība PSRS 1945. - 1991.
Esquema ferroviario de Letonia en 1938.
Latvijas dzelzceļu shēma 1938. gadā
Esquema ferroviario de Letonia en 1940.
Latvijas dzelzceļu shēma 1940. gadā
En 2010, Letonia contaba con 1.850,8 km de líneas de ferrocarril de vía ancha de uso público (incluidos 257,4 km electrificados)[…] y una línea de ferrocarril de vía estrecha de 33,4 km Gulbene - Alūksne.
Latvijas dzelzceļi ir Latvijas dzelzceļa transporta sistēma, kas paredzēta pasažieru un kravu pārvadāšanai. 2010. gadā Latvijā bija 1850,8 km publiskas lietošanas platsliežu dzelzceļa līniju (tai skaitā 257,4 km elektrificēti)[1] un viena 33,4 km gara šaursliežu dzelzceļa līnija Gulbene - Alūksne.
En la actualidad, la organización y prestación del transporte ferroviario en Letonia corre a cargo de la sociedad anónima estatal "Latvijas dzelzcels" (LDz).
Mūsdienās ar dzelzceļa pārvadājumu organizēšanu un nodrošināšanu Latvijas teritorijā nodarbojas valsts akciju sabiedrība “Latvijas dzelzceļš” (LDz).
En 1860 se inauguró la primera estación de ferrocarril de Letonia, Rītupe - Daugavpils, como parte de la línea principal del ferrocarril San Petersburgo-Varsovia.
1860. gadā atklāja pirmo dzelzceļa iecirkni Latvijas teritorijā Rītupe — Daugavpils, kas bija Sanktpēterburgas-Varšavas dzelzceļa maģistrāles daļa.
En 1861 se puso en marcha la primera línea de ferrocarril interior Riga - Daugavpils.
1861. gadā ekspluatācijā nodeva pirmo iekšzemes dzelzceļa līniju Rīga — Daugavpils.
En 1868 se completó el ferrocarril Riga - Jelgava.
1868. gadā pabeidza Rīgas — Jelgavas dzelzceļa būvi.
En 1877 se inauguró el ferrocarril Riga - Tukums.
1877. gadā atklāja kustību pa Rīgas — Tukuma dzelzceļu.