# kbh/Camsa-NT.xml.gz
# lv/Latvian-NT.xml.gz
(src)="b.MAT.1.1.1"> Quemënga imnamna Jesucristbe bëts taitanga : Jesucristna Rey David y Abrahámbents̈ana ents̈á inamna .
(trg)="b.MAT.1.1.1"> Jēzus Kristus , Dāvida dēla , Ābrahama dēla , cilts grāmata .
(src)="b.MAT.1.2.1"> Abraham yojamna Isaacbe taitá ; Isaacna Jacobëbe taitá y Jacob , Judá y chabe cats̈átangbe taitá .
(src)="b.MAT.1.2.2"> Judá , Fares y Zarabe taitá ; y chatbe mamá Tamar yojamna ; Fares Esrombe taitá y mua Arambe taitá .
(src)="b.MAT.1.2.3"> Aram Aminadabëbe taitá ; Aminadab Naasonbe taitá y Naasón Salmonbe taitá .
(src)="b.MAT.1.2.4"> Salmón Boozbe taitá y muabe mamá Rahab yojamna ; Booz Obedbe taitá y muabe mamá Rut yojamna ; y Obedna Isaíbe taitá .
(src)="b.MAT.1.2.5"> Isaí Rey Davidbe taitá ; David Salomonbe taitá y muabe mamá yojamna chë Uríasbe shema inamná .
(trg)="b.MAT.1.2.1"> Ābrahams dzemdināja Īzāku .
(trg)="b.MAT.1.2.2"> Un Īzāks dzemdināja Jēkabu .
(trg)="b.MAT.1.2.3"> Jēkabs dzemdināja Jūdu un viņa brāļus .
(src)="b.MAT.1.7.1"> Salomón Roboambe taitá ; Roboam Abíasbe taitá y Abíasna Asabe taitá ; Asa Josafatbe taitá ; Josafat Jorambe taitá y Joramna Uzíasbe taitá .
(src)="b.MAT.1.7.2"> Uzías Jotambe taitá , Jotam Acazbe taitá y Acazna Ezequíasbe taitá .
(src)="b.MAT.1.7.3"> Ezequías Manasesbe taitá ; Manasés Amonbe taitá y Amón Josíasbe taitá .
(src)="b.MAT.1.7.4"> Josíasna Jeconías y chabe cats̈átangbe taitá yojamna .
(src)="b.MAT.1.7.5"> Chë Babilonioca ents̈anga chë israelitënga tmojánishëche y choca imojanëtámena ora , Josías chë básenga yojánabamna .
(trg)="b.MAT.1.7.1"> Salomons dzemdināja Roboamu ; Roboams dzemdināja Abiju ; Abijs dzemdināja Azu ;
(src)="b.MAT.1.12.1"> Ya Babilonioca ndutámenënga ora ; Jeconías Salatielbe taitá ; Salatiel Zorobabelbe taitá .
(src)="b.MAT.1.12.2"> Zorobabel Abiudbe taitá ; Abiud Eliaquimbe taitá y Eliaquimna Azorbe taitá .
(src)="b.MAT.1.12.3"> Azor Sadocbe taitá ; Sadoc Aquimbe taitá y Aquimna Eliudbe taitá .
(src)="b.MAT.1.12.4"> Eliud Eleazarbe taitá ; Eleazar Matanbe taitá y Matán Jacobëbe taitá .
(src)="b.MAT.1.12.5"> Jacob Josebe taitá yojamna y Josena Mariybe boyá .
(src)="b.MAT.1.12.6"> María Jesusbe mamá , Jesús chë Bëngbe Bëtsabe Uámana Uabuayaná , chë Cristo ca uabainá .
(trg)="b.MAT.1.12.1"> Pēc Babilonas verdzības Jehonijs dzemdināja Salatiēlu ; Salatiēls dzemdināja Zorobabelu ;
(src)="b.MAT.1.17.1"> Chcasna , Abrahámbents̈ana Davidbentscoñe bnë́tsana canta bëts pamíllanga imojëftsemna .
(src)="b.MAT.1.17.2"> Davídbents̈ana y chë israelitënga Babilonioca imojanëtamenëntscuana inÿe bnë́tsana canta bëts pamíllanga ; y inÿe bnë́tsana canta bëts pamíllanga chë Israeloca ents̈anga imojanëtamenents̈ana , chë Cristo tojanonÿnántscoñe .
(trg)="b.MAT.1.17.1"> Visas paaudzes tātad no Ābrahama līdz Dāvidam ir četrpadsmit paaudzes ; un no Dāvida līdz Babilonas verdzībai ir četrpadsmit paaudzes ; un no Babilonas verdzības līdz Kristum četrpadsmit paaudzes .
(src)="b.MAT.1.18.1"> Jesucristo jónÿnanamna mënts̈á tojanopasá : María tbojans̈buachená Joséftaca jobouamayama , pero cabá ndoñe cánÿiñe ibontsiyena ora , tojanopasá Mariyna ngomamaná yojoquéda chë Uámana Espíritbe obenánaca .
(trg)="b.MAT.1.18.1"> Bet ar Kristus dzimšanu bija tā : kad Viņa māte Marija tika saderināta ar Jāzepu , iekams viņi sagāja kopā , izrādījās , ka viņa savās miesās ieņēmusi no Svētā Gara .
(src)="b.MAT.1.19.1"> José , Mariybe boyá , canÿe nÿetsca soyënguiñe ts̈abá jamama bos̈á inamna .
(src)="b.MAT.1.19.2"> Cha ndoñe yontsebos̈e ents̈angbe delante cha mal jaquédana ; chíyecna tojanjuabó nÿe iytëcana Maríybents̈ana jtsojuánañana .
(trg)="b.MAT.1.19.1"> Bet Jāzeps , viņas vīrs , būdams taisnīgs un negribēdams viņai neslavu celt , gribēja viņu slepeni atstāt .
(src)="b.MAT.1.20.1"> Y chca yojtsejuabnantscuana , mo otjenayoquëcá canÿe Bëngbe Bëtsabe ángel tbojáninÿe y chana Josébioye tbojaniyana : “ José , Davídbents̈ana ents̈á , ndoñe matenócochinÿenana Maríaftaca jobouamayama , er chë bochántsebomna s̈es̈ona chë Uámana Espíritbe obenánaca cha bochántsebomna .
(trg)="b.MAT.1.20.1"> Bet kamēr viņš par to domāja , lūk , Kunga eņģelis parādījās viņam sapnī , sacīdams : Jāzep , Dāvida dēls , nebīsties pieņemt savu sievu Mariju , jo kas viņā iedzimis , ir no Svētā Gara .
(src)="b.MAT.1.21.1"> María canÿe s̈es̈ona bochántsebomna y cha Jesús ca cochjuabaye .
(src)="b.MAT.1.21.2"> Chca echantsabaina er cha chabe ents̈anga chëngbe bacna soyënguents̈ana echanjátsebacaye ca ” — chë ángel tbojaniyana .
(trg)="b.MAT.1.21.1"> Viņa dzemdēs Dēlu , un tu nosauksi Viņu vārdā Jēzus , jo Viņš atpestīs savu tautu no tās grēkiem .
(src)="b.MAT.1.22.1"> Lempe chca tojanochnëngo , cachcá chaotsemnama nts̈amo Bëngbe Bëtsá chabe juabna oyebuambnayëngbiajana tojanayancá .
(src)="b.MAT.1.22.2"> Chë oyebuambnayá mënts̈á tojánayana :
(trg)="b.MAT.1.22.1"> Bet tas viss ir noticis , lai piepildītos , ko Kungs runājis caur pravieti , kas saka :
(src)="b.MAT.1.23.1"> Chë cabá boyabása nduabuatmá ngomamaná echanjoquéda y canÿe s̈es̈ona boyabásetema bochántsebomna , y cha mochanjuabaye Emanuel ca .
(src)="b.MAT.1.23.2"> ( Emanuel endayana “ Bëngbe Bëtsá bë́ngaftaca ca ” . )
(trg)="b.MAT.1.23.1"> Lūk , jaunava ieņems savās miesās un dzemdēs Dēlu , un nosauks Viņu vārdā Emanuēls , kas ir tulkots : Dievs ar mums .
(src)="b.MAT.1.24.1"> José chë otjénayents̈ana tojanofs̈ená ora , tojanma nts̈amo chë Bëngbe Bëtsabe ángel tbojanmandacá y Maríaftaca tojanobouamá .
(trg)="b.MAT.1.24.1"> Bet Jāzeps , uzmodies no miega , darīja tā , kā Kunga eņģelis bija viņam pavēlējis , un pieņēma savu sievu .
(src)="b.MAT.1.25.1"> Pero ndoñe cánÿiñe ibontsaniyena , sinó nÿe chë s̈es̈onatema tojanonÿná orscana .
(src)="b.MAT.1.25.2"> Chë s̈es̈onatema tojanonÿná orna , José chábioye Jesús ca tbojanabaye .
(trg)="b.MAT.1.25.1"> Un viņš to neatzina , kamēr viņa dzemdēja savu pirmdzimto Dēlu , nosaucot Viņu vārdā Jēzus .
(src)="b.MAT.2.1.1"> Herodes judiëngbe rey yojamna ora , canÿe pueblo Judeoca , Belén ca uabáinents̈e Jesús tojanonÿná .
(src)="b.MAT.2.1.2"> Chents̈ana , báseftanga , estrellënga uatsjéndayënga , magos ca uabáinënga , canÿe bëts puebloye Jerusalén ca uabáinoye tmojánashjajna .
(src)="b.MAT.2.1.3"> Chënga tmojánabo shinÿe bocanoye luarëngocana .
(trg)="b.MAT.2.1.1"> Kad Jēzus ķēniņa Heroda laikā bija dzimis jūdu Betlēmē , gudrie no austrumiem aizgāja uz Jeruzalemi ,
(src)="b.MAT.2.2.1"> Jerusalenocna chënga , Heródesbioye tmojána y tmojanënoticiá : “ ¿ Ndayents̈e yojtsemna chë judiëngbe rey jtsemnama tojonÿná cha ca ?
(src)="b.MAT.2.2.2"> Bëngbe luarëngoca shinÿe bocanoye chabe onÿnana estrella fsënjinÿe y as muents̈e cha jaboadórama tifjabo ca . ”
(trg)="b.MAT.2.2.1"> Sacīdami : Kur ir piedzimušais jūdu Ķēniņš ?
(trg)="b.MAT.2.2.2"> Jo mēs redzējām Viņa zvaigzni austrumos un atnācām Viņu pielūgt .
(src)="b.MAT.2.3.1"> Rey Herodes chca tojanuena ora , corente yojtsenócochinÿena , y nÿetsca chë Jerusalenents̈e oyenë́ngnaca .
(trg)="b.MAT.2.3.1"> Ķēniņš Herods , izdzirdis to , izbijās , un visa Jeruzaleme līdz ar viņu .
(src)="b.MAT.2.4.1"> Chents̈ana chë rey tojánachembo nÿetsca chë judiëngbe bachnangbe amë́ndayënga y chë judiëngbe ley abuátambayënga jenoyeunayëngama .
(src)="b.MAT.2.4.2"> Mënts̈á tojanatjá : — ¿ Ndayents̈e chë Bëngbe Bëtsabe Uámana Uabuayaná , chë Cristo ca uabainá , jónÿnama ibomna ca ?
(trg)="b.MAT.2.4.1"> Un viņš , sapulcinājis visus augstos priesterus un tautas rakstu mācītājus , iztaujāja tos , kur Kristum bija jāpiedzimst .
(src)="b.MAT.2.5.1"> Chënga tmojanjuá : — Judeoca , Belén pueblents̈e ca .
(src)="b.MAT.2.5.2"> Bayté entsemna chë Bëngbe Bëtsabe juabna oyebuambnayá Miqueas mënts̈á tojanábema :
(trg)="b.MAT.2.5.1"> Un viņi tam sacīja : Jūdu Betlēmē , jo tā pravietis rakstījis :
(src)="b.MAT.2.6.1"> Y ts̈ëngaftanga , Judeoca Belenents̈e oyenënga , canÿe mandayá ts̈ëngaftangbents̈ana echanjabo .
(src)="b.MAT.2.6.2"> Cha nÿetsca chë Judeoca mándayëngbiama más uamaná echántsemna , y ats̈be ents̈anga Israeloca echántsanÿena .
(src)="b.MAT.2.6.3"> Chíyeca ts̈ëngaftangbe pueblo ndoñe nÿe bats̈á uámana pueblo quenátsmëna ca .
(trg)="b.MAT.2.6.1"> Un tu , Betlēme , jūdu zeme , necik neesi mazāka par Jūdas lielpilsētām , jo no tevis izies Vadonis , kas valdīs pār manu Izraēļa tautu .
(src)="b.MAT.2.7.1"> Chora Herodes iytëcana chë maguënga tojánachembo y cuedádoca tojanatjá ntseco ora chë estrella tmojáninÿama .
(trg)="b.MAT.2.7.1"> Tad Herods , slepeni pieaicinājis gudros , rūpīgi iztaujāja viņus par zvaigznes laiku , kas bija parādījusies tiem .
(src)="b.MAT.2.8.1"> Herodes chë soyënga yojtsetáts̈ëmbo ora , Belenoye chë maguënga tojanichamó , y mënts̈á tojanë́yana : “ Choye motsajna y ts̈abá chë s̈es̈ona s̈mochjánguango .
(src)="b.MAT.2.8.2"> Chas̈mojínÿena ora , s̈mochjabëuenaye , as áts̈naca chayobená jama chë s̈es̈ona jadórama ca . ”
(trg)="b.MAT.2.8.1"> Un , sūtīdams viņus uz Betlēmi , sacīja : Ejiet un rūpīgi iztaujājiet par Bērnu , un , kad jūs atradīsiet , ziņojiet man , lai arī es aizgājis pielūdzu Viņu !
(src)="b.MAT.2.9.1"> Rey Herodes chë soyënga tojánëyanents̈ana , chë maguënga tmojtsatanoñe .
(src)="b.MAT.2.9.2"> Chora cachiñe tmojtaninÿe chë chëngbe luarëngoca tmojáninÿe estrella y yojtsanebnatsana chë s̈es̈ona yojtsemnë́ntscoñe .
(src)="b.MAT.2.9.3"> Chents̈a juatsbuacá chë estrella yojójayiye .
(trg)="b.MAT.2.9.1"> Šie , uzklausījuši ķēniņu , aizgāja .
(trg)="b.MAT.2.9.2"> Un , lūk , zvaigzne , ko viņi redzēja austrumos , gāja tiem pa priekšu , līdz atnākusi apstājās augšā , kur atradās Bērns .
(src)="b.MAT.2.10.1"> Chë maguënga chë estrella tmojáninÿe orna , corente oyejuayënga imojtsemna .
(trg)="b.MAT.2.10.1"> Bet viņi , ieraudzījuši zvaigzni , priecājās lielā priekā .
(src)="b.MAT.2.11.1"> Chë yebnoye tmojánamashjna ora , chë s̈es̈ona tmojáninÿe chabe mamá Maríaftaca .
(src)="b.MAT.2.11.2"> Chorna , tmojanoshaments̈é y chë s̈es̈onatema tmojanadorá .
(src)="b.MAT.2.11.3"> Chora chëngbe cajontémënga tmojanëtsë́caca y tmojanats̈tá castellano , incienso y canÿe botamana uanguëts̈e soye , mirra ca uabáiniye .
(trg)="b.MAT.2.11.1"> Un tie , iegājuši mājā , atrada Bērnu un Viņa māti Mariju ; un Viņu , zemē nometušies , pielūdza ; un tie , atvēruši savas mantas , upurēja Viņam zeltu , vīraku un mirres .
(src)="b.MAT.2.12.1"> Chents̈ana , mo canÿe otjenayoquëcá Bëngbe Bëtsá chë maguënga tojanabuayená rey Herodesbiajana ndoñe chamondesshëcuanama .
(src)="b.MAT.2.12.2"> As chënga chents̈ana inÿe benachëjana cachëngbe luarëngoye tmojésanshëcuana .
(trg)="b.MAT.2.12.1"> Un viņi , sapnī saņēmuši atbildi neatgriezties pie Heroda , pa citu ceļu aizgāja savā zemē .
(src)="b.MAT.2.13.1"> Chë maguënga tmojtsatanoñe ora , otjénayoca José canÿe Bëngbe Bëtsabe ángelbioye tbojáninÿe y cha mënts̈á tbojaniyana : “ Motsbaná , chë s̈es̈onatema y chabe mamá mesë́biats̈e y Egiptoye motsachá .
(src)="b.MAT.2.13.2"> Herodes chë s̈es̈onatema bochanjánguango jtsóbama , chíyeca choca cochtsoquedañe ats̈e chacbochjábuayenantscuana ca . ”
(trg)="b.MAT.2.13.1"> Kad viņi bija aizgājuši , lūk , tā Kunga eņģelis parādījās Jāzepam sapnī , sacīdams : Celies un ņem Bērnu un Viņa Māti , un bēdz uz Ēģipti , un paliec tur , kamēr es tev sacīšu , jo notiks , ka Herods meklēs Bērnu nonāvēšanai !
(src)="b.MAT.2.14.1"> As José tojantsbaná , chë s̈es̈onatema y chabe mamá tojesanë́biats̈e y ibeta Egiptó benache tojë́ftsanbocna .
(trg)="b.MAT.2.14.1"> Viņš , uzcēlies naktī , paņēma Bērnu un Viņa māti un aizgāja uz Ēģipti .
(src)="b.MAT.2.15.1"> Y choca imojtsanomñe Herodes tojanóbanëntscuana .
(src)="b.MAT.2.15.2"> Chca tojanopasá , cachcá chaotsemnama nts̈amo Bëngbe Bëtsá chabe juabna oyebuambnayabiajana tojanayancá .
(src)="b.MAT.2.15.3"> Chë oyebuambnayá mënts̈á tojánayana : “ Egiptocana ats̈be uaquiñá sënjanchembo ca . ”
(trg)="b.MAT.2.15.1"> Un viņš bija tur līdz Heroda nāvei , lai izpildītos , ko Kungs ir sacījis caur pravieti , kas priekšsludināja : No Ēģiptes es aicināju savu Dēlu .
(src)="b.MAT.2.16.1"> Chë maguënga tmojtsaningñema Herodes tojántats̈ëmbona ora , puerte tbojánetna , y tojanmandá lempe jtsëbáyama base boyabásetemënga uta uata bomnënga y cabá uta uata ndbomnënga , Belén y chë juachañe pueblënguents̈ënga .
(src)="b.MAT.2.16.2"> Uta uatama cha tojanjuabó , er uta uata yojtsemna chë maguënga chë estrella tmojáninÿama .
(trg)="b.MAT.2.16.1"> Tad Herods , redzēdams , ka viņu gudrie izsmējuši , ļoti dusmojās , aizsūtīja un nogalināja visus bērnus , kuri bija Betlēmē un visā tās apkārtnē , sākot ar diviem gadiem un jaunākus , saskaņā ar laiku , kādu viņš iztaujāja gudrajiem .
(src)="b.MAT.2.17.1"> Nts̈amo chë Bëngbe Bëtsabe juabna oyebuambnayá Jeremías tojanoyebuambacá , cachcá tojanochnëngo :
(trg)="b.MAT.2.17.1"> Tad izpildījās , ko bija teicis pravietis Jeremijs , kas sacīja :
(src)="b.MAT.2.18.1"> Ramá ca uabaina pueblents̈e canÿe oyebuambnayana tmojanuena , ngménaca os̈achiyana y becá tsets̈anánaca oyebuambnayana .
(src)="b.MAT.2.18.2"> Raquel yojamna chabe básengbiama os̈achiyiñe , pero ndoñe yontsebos̈e chamuatebiajuama , chabe básenga ya obanënga causa ca — cha tojanábema .
(trg)="b.MAT.2.18.1"> Raudu un vaimanu balss bija dzirdama Ramā ; Rahele apraud savus bērnus un nav iepriecināma , jo viņu vairs nav .
(src)="b.MAT.2.19.1"> José cabá Egiptoca yojtsomñe ora , Herodes tojanóbana .
(src)="b.MAT.2.19.2"> Chents̈ana , otjénayoca José canÿe Bëngbe Bëtsabe ángelbioye tbojáninÿe y cha mënts̈á tbojaniyana :
(trg)="b.MAT.2.19.1"> Bet pēc Heroda nāves , lūk , Kunga eņģelis Ēģiptē parādījās Jāzepam sapnī un sacīja :
(src)="b.MAT.2.20.1"> “ Motsbaná , chë s̈es̈onatema y chabe mamá mesë́biats̈e y Israeloye cochtá .
(src)="b.MAT.2.20.2"> Chë s̈es̈onatema jóbama bos̈ënga ya obanënga montsemna ca . ”
(trg)="b.MAT.2.20.1"> Celies un ņem Bērnu un Viņa māti , un ej uz Izraēļa zemi , jo miruši ir tie , kas tiecās pēc Bērna dvēseles .
(src)="b.MAT.2.21.1"> As José tojantsbaná y chë s̈es̈onatema y chabe mamá Israel luaroye tojtésanëbiats̈e .
(trg)="b.MAT.2.21.1"> Un viņš piecēlās , ņēma Bērnu un Viņa māti un iegāja Izraēļa zemē .
(src)="b.MAT.2.22.1"> Arquelao Judeoca yojanmánda chabe taitá Heródesbe cuentiñe , y José chca tojántats̈ëmbona orna , yojtsauatja choye jama .
(src)="b.MAT.2.22.2"> Pero otjénayoca Bëngbe Bëtsá Josébioye tbojanbuayená ; chíyeca Josena Galilea ca uabaina luaroye tojána .
(trg)="b.MAT.2.22.1"> Bet izdzirdis , ka Arhelaus valda Jūdejā , sava tēva Heroda vietā , viņš baidījās tur iet un , sapnī pamācīts , aizgāja Galilejas daļā .
(src)="b.MAT.2.23.1"> Choye tojánashjango ora , José tojána canÿe pueblo Nazaret ca uabáinoye chents̈e joyénanama .
(src)="b.MAT.2.23.2"> Chca tojanochnëngo cachcá chaotsemnama nts̈amo chë Bëngbe Bëtsabe juabna oyebuambnayënga tmojanayancá .
(src)="b.MAT.2.23.3"> Chënga tmojánayana : “ Nazaretocá ca Jesús mochantsábobaina ca . ”
(trg)="b.MAT.2.23.1"> Un nogājis Viņš dzīvoja pilsētā , kura saucās Nācarete , lai izpildītos , ko pravietis bija sacījis : Viņš tiks saukts Nācarietis .
(src)="b.MAT.3.1.1"> Chë tempo , Juan chë Ubayaná , ents̈anga ndoyena luaroye Judeoca tojánbocna , Bëngbe Bëtsabe soyëngama jábuayenama .
(trg)="b.MAT.3.1.1"> Tanīs dienās nāca Jānis Kristītājs , mācīdams Jūdejas tuksnesī
(src)="b.MAT.3.2.1"> Mënts̈á cha yojanëtsëtsnaye : “ Bëngbe Bëtsabe amë́ndayana ya echanjóshjango .
(src)="b.MAT.3.2.2"> Ngménaca s̈mochtenójuaboye ts̈ëngaftangbe bacna soyëngama y chca amana s̈mochtsajbaná y Bëngbe Bëtsabe benache s̈mochtishache ca . ”
(trg)="b.MAT.3.2.1"> Un sacīdams : Gandariet par grēkiem , jo debesvalstība tuvu !
(src)="b.MAT.3.3.1"> Juan yojamna canÿa ndabiama chë Bëngbe Bëtsabe juabna oyebuambnayá Isaías mënts̈á tojánayana : Ents̈anga ndoyena luaroca canÿa enduáyebuache : “ Bëngbe Utabná echanjabo ca ; mo nda canÿe benache tojtseprontacá canÿe uámana ents̈á jashjanguama , ts̈ëngaftángnaca cachcá , Bëngbe Utabná jabama ainaniñe ts̈abe juabnë́ngaca s̈mochtseprontana ca ” — cha tojánayana .
(trg)="b.MAT.3.3.1"> Šis ir tas , par ko min pravietis Isajs , sacīdams : Saucēja balss tuksnesī : sagatavojiet Kunga ceļu , dariet taisnas Viņa tekas !
(src)="b.MAT.3.4.1"> Juanbe ents̈ayá inauapormana camellbe stjënasheca y bobache yojanasnana .
(src)="b.MAT.3.4.2"> Cha inasaye chapulinatémënga y tjoca tjouangbe méloye .
(trg)="b.MAT.3.4.1"> Bet pašam Jānim bija uzvalks no kamieļu spalvām un ādas josta ap viņa gurniem ; viņa ēdiens sastāvēja no siseņiem un meža medus .
(src)="b.MAT.3.5.1"> Jerusalenoca ents̈anga , nÿetsca Judea luarents̈a ents̈anga y chë Jordán ca uabaina béjaye béconana oyenënga imojánbocana Juan joyeunayama .
(trg)="b.MAT.3.5.1"> Tad izgāja pie viņa Jeruzaleme , visa Jūdeja un viss apgabals ap Jordānu ;
(src)="b.MAT.3.6.1"> Bëngbe Bëtsábioye chëngbe bacna soyëngama jaimpáda chents̈ana , Juan chë Jordán béjayiñe chënga yojanëbáyana .
(trg)="b.MAT.3.6.1"> Un viņi , atzinuši savus grēkus , pieņēma no viņa kristību Jordānā .
(src)="b.MAT.3.7.1"> Pero Juan tojáninÿe ba fariseunga y saduceunga cha chaubáyama tmojánama .
(src)="b.MAT.3.7.2"> Chënga imojamna chë judië́ngbeñe uánatsanënga Bëngbe Bëtsá ndoñe corente ntseyeunanama ; as chora tojanë́yana : “ ¡ Mëts̈cuaye ents̈anga !
(src)="b.MAT.3.7.3"> ¿ Nda tcmënjáuyana chë echanjóshjango uabouana castigüents̈ana s̈mochjotsbocá ca ?
(trg)="b.MAT.3.7.1"> Bet viņš , redzēdams daudz farizeju un saduceju nākot pie kristības , sacīja tiem : čūsku izdzimums , kas norādīja jums bēgt no nākamām dusmām ?
(src)="b.MAT.3.8.1"> Bëngbe Bëtsábeñe ndegombre os̈buáchiyënga s̈mochtsemna , as chca chaotsinÿna chë bacna soyënga amana ts̈ëngaftanga ndegombre s̈mojtsajbanama .
(trg)="b.MAT.3.8.1"> Tad dariet gandarījuma cienīgus augļus !
(src)="b.MAT.3.9.1"> Y ndoñe s̈mattsejuabnaye cach ts̈ëngaftangbiama jayanama : ‘ Abrahámbents̈ana ents̈anga fsëndmëna ca ’ .
(src)="b.MAT.3.9.2"> Er ats̈e s̈cuayana , Bëngbe Bëtsá quem ndëts̈béngacnaca Abrahámbents̈ana ents̈anga nanjábiama .
(trg)="b.MAT.3.9.1"> Un nesakiet : Ābrahams ir mūsu tēvs , jo es jums saku , ka Dieva varā ir no šiem akmeņiem radīt Ābrahama dēlus ;
(src)="b.MAT.3.10.1"> Chë tats̈nía ya entsaprontana chë betiyeshënga tbëtëjëngocana jtseshatë́tsets̈ama .
(src)="b.MAT.3.10.2"> Ndaye betiye ndoñe tontseshajo , jtseshatëts̈ana y iñoye jtsatmets̈ana .
(src)="b.MAT.3.10.3"> Ts̈ëngaftangaftácnaca cachcá , ts̈abe soyënga ndoñe s̈montsamëse , Bëngbe Bëtsá cmochanjácastigaye .
(trg)="b.MAT.3.10.1"> Jo cirvis jau pielikts pie koku saknēm .
(trg)="b.MAT.3.10.2"> Tātad katrs koks , kas nenes labus augļus , tiks nocirsts un ugunī iemests .
(src)="b.MAT.3.11.1"> “ Ndegombre , ats̈na béjayeca cbondubáyana Bëngbe Bëtsabe benache chas̈muatishachama .
(src)="b.MAT.3.11.2"> Pero chë ats̈be ústonoye echanjabá , ats̈biama más obenana bomná comna , y ats̈e merecido taitsatobuajoñe ni mo chabe shecochëtjonëshe jtsámbañama .
(src)="b.MAT.3.11.3"> Chë chabe benache aíñe chamojtishachëngbiama Bëngbe Bëtsá echanjama chë echanjabábeyeca , chë Uámana Espíritu chëngbe ainaniñe cháuamashënguama .
(src)="b.MAT.3.11.4"> Pero chë benache ndoñe chamontishachëngbiamna , Bëngbe Bëtsá echanjama chë echanjabábeyeca , corente castigánënga chamotsemnama , mo iñeshequëcá .
(trg)="b.MAT.3.11.1"> Jo es kristīju jūs ar ūdeni grēku nožēlošanai , bet kas pēc manis nāks , ir varenāks par mani .
(trg)="b.MAT.3.11.2"> Es neesmu cienīgs Viņam kurpes nest ; Viņš jūs kristīs Svētajā Garā un ar uguni .
(src)="b.MAT.3.12.1"> Canÿe ents̈á chabe mëts̈tá cucuats̈iñe jiyëbana , chabe trigo jtsóbobemana y chë ndoservena shácuanënga jtsejashtsëtsana .
(src)="b.MAT.3.12.2"> Chabe trigo chë grano uaquëcjnaye tsañe jtsabuájuana , y chë ndoservena shácuanëngna iñoye jtsatmets̈ana .
(src)="b.MAT.3.12.3"> Cachcá , chë ats̈be ústonoye echanjabana , chë ts̈abe ents̈anga echanjúbuaja , y chë bacna ents̈angna canÿe íñeshiñe echantsacastígaye , y chë iñe ndocna te queochátsfsana ca ” — cha tojanë́yana .
(trg)="b.MAT.3.12.1"> Vēteklis ir Viņa rokā : un Viņš iztīrīs savu klonu , un Viņš sakrās kviešus savā šķūnī , bet pelavas sadedzinās neizdzēšamā ugunī .
(src)="b.MAT.3.13.1"> As Jesús , Galileocana tojána Jordán béjayoye , Juan yojtsemnoye , cha chabuábayama .
(trg)="b.MAT.3.13.1"> Tad atnāca Jēzus no Galilejas uz Jordānu pie Jāņa , lai tas Viņu kristītu .
(src)="b.MAT.3.14.1"> Pero Juan ndoñe yontsebos̈e Jesús juabáyama , y mënts̈á tbojaniyana : — Ats̈e s̈ontsemna aca chas̈cuabaye , y ¿ más ats̈e aca cbochjuabaye ca ?
(trg)="b.MAT.3.14.1"> Bet Jānis atturēja Viņu , sacīdams : Man jāsaņem kristību no Tevis , bet Tu nāc pie manis ?
(src)="b.MAT.3.15.1"> Chora Jesús tbojanjuá : — Morna chca chaotsemna .
(src)="b.MAT.3.15.2"> Entsemna lempe nts̈amo Bëngbe Bëtsá tojamandacá jobedésana ca .
(src)="b.MAT.3.15.3"> As Juan yojouena Jesús juabáyama .
(trg)="b.MAT.3.15.1"> Bet Jēzus atbildēdams sacīja viņam : Lai tas tā notiek !
(trg)="b.MAT.3.15.2"> Tā taču mums pienākas izpildīt visu taisnību !
(trg)="b.MAT.3.15.3"> Tad viņš to pieļāva .
(src)="b.MAT.3.16.1"> Jesús ya uabainá yojtsemna ora , chë buyeshoicana tojtanshë́bëbocna .
(src)="b.MAT.3.16.2"> Chorna Jesús tsbanánoye yojontjes̈iye y tojáninÿe chë celoca atëfjniñe y chë Uámana Espíritu mo canÿe palomatemcá chábioye yojtsastjajuana .
(trg)="b.MAT.3.16.1"> Pēc kristības Jēzus tūliņ izkāpa no ūdens , un , lūk , debess atvērās , un Viņš redzēja Dieva Garu baloža veidā nolaižamies uz sevi .
(src)="b.MAT.3.17.1"> Chora celocana Bëngbe Bëtsá mënts̈á tojánayana : “ Mua ats̈be bonshana uaquiñá endmëna .
(src)="b.MAT.3.17.2"> Chabiama corente sëntsoyejuá ca . ”
(trg)="b.MAT.3.17.1"> Un , lūk , balss no debesīm sacīja : Šis ir mans mīļais Dēls , kurš man labpatīk .
(src)="b.MAT.4.1.1"> Chents̈ana chë Uámana Espíritu ents̈anga ndoyena luaroye Jesús tbojanánatse , as Satanás chauábama cha jisháchichiyama .
(trg)="b.MAT.4.1.1"> Tad Gars aizveda Jēzu tuksnesī , lai Viņš tiktu velna kārdināts .
(src)="b.MAT.4.2.1"> Chents̈e canta bnë́tsana te y canta bnë́tsana ibeta ntjascá tbojanjétana ; chíyeca chora tbojaneshë́ntsena .
(trg)="b.MAT.4.2.1"> Un Viņš pēc tam , kad četrdesmit dienas un četrdesmit naktis bija gavējis , izsalka .
(src)="b.MAT.4.3.1"> As Satanás tbojanobobeconá y tbojaniyana : — Aca ndegombre Bëngbe Bëtsabe Uaquiñá tcomnëse , momandá quem ndëts̈benga tandës̈e chaobiama ca .
(trg)="b.MAT.4.3.1"> Un kārdinātājs piestājās un sacīja Viņam : Ja Tu esi Dieva Dēls , saki , lai šie akmeņi kļūst maize !
(src)="b.MAT.4.4.1"> Pero Jesús tbojanjuá : — Bëngbe Bëtsabe uabemana palabrënguiñe mënts̈á endayana : “ Ents̈á nÿe tandë́s̈eca ndoñe vida ntsebomnana , sinó ents̈á endobena jtsiyenana lempe nts̈amo Bëngbe Bëtsá tojayancá tbojtseyeunanëse ca . ”
(trg)="b.MAT.4.4.1"> Viņš atbildēja un sacīja : Ir rakstīts : cilvēks nedzīvo no maizes vien , bet no ikviena vārda , kas iziet no Dieva mutes .
(src)="b.MAT.4.5.1"> Chents̈ana Satanás , Jerusalén , chë uámana bëts pueblo ca uabáinoye Jesús tbojanánatse , y chë Bëngbe Bëtsabe bëts yebnents̈e chë más tsbanánoca tbojanatsá .
(trg)="b.MAT.4.5.1"> Tad velns ņēma Viņu sev līdz svētajā pilsētā un novietoja Viņu svētnīcas jumta galā ,
(src)="b.MAT.4.6.1"> Chents̈e Satanás mënts̈á tbojaniyana : — Aca ndegombre Bëngbe Bëtsabe Uaquiñá tcomnëse , muents̈ana fshantsoye montsënja , er Bëngbe Bëtsabe uabemana palabrënguiñe endayana : Bëngbe Bëtsá chabe angelënga echanjichamuá , chacmotsinÿenama .
(src)="b.MAT.4.6.2"> Chënga buacuats̈ë́ngaca cmochanjishache , shecuats̈e ndëts̈beñe ndocá chacondomama ca — cha tbojaniyana .
(trg)="b.MAT.4.6.1"> Un sacīja Viņam : Ja Tu esi Dieva Dēls , tad meties zemē !
(trg)="b.MAT.4.6.2"> Jo ir rakstīts : Viņš saviem eņģeļiem pavēlējis par Tevi un viņi Tevi nesīs uz rokām , lai Tu kādreiz pie akmens nepiedauzītu savu kāju .
(src)="b.MAT.4.7.1"> Chora Jesús tbojanjuá : — Cach Bëngbe Bëtsabe uabemana palabrënguiñe mënts̈á endayana : “ Ndoñe matsbos̈ana acbe Bëtsá chë Utabná bacna soyëngama jacochënguama ca . ”
(trg)="b.MAT.4.7.1"> Jēzus viņam sacīja : Atkal ir rakstīts : nekārdini Dievu , savu Kungu !
(src)="b.MAT.4.8.1"> Cabana , Satanás tbojanánatse canÿe bëts tjoye y betsco nÿetsca quem luarents̈a amëndayëngbenache y chents̈a nÿetsca uámana soyënga Jesúsbioye tbojaninÿinÿé .
(trg)="b.MAT.4.8.1"> Atkal velns ņēma Viņu līdz ļoti augstā kalnā un rādīja Viņam visas pasaules valstis un to godību ,
(src)="b.MAT.4.9.1"> As Satanás tbojaniyana : — Aca chacojoshëntsaments̈é y chas̈cojadorase , lempe chë soyënga cbochjats̈taye ca .
(trg)="b.MAT.4.9.1"> Un sacīja Viņam : To visu es Tev došu , ja Tu , zemē mezdamies , mani pielūgsi .
(src)="b.MAT.4.10.1"> Y Jesús tbojanjuá : — ¡ Satanás , áts̈bents̈ana mojuaná !
(src)="b.MAT.4.10.2"> Bëngbe Bëtsabe uabemana palabrënguiñe mënts̈á endayana : “ Bëngbe Bëtsá cochtsadorana y nÿe cha cochtseservena ca . ”
(trg)="b.MAT.4.10.1"> Tad Jēzus saka viņam : Atkāpies , sātan !
(trg)="b.MAT.4.10.2"> Jo ir rakstīts : pielūdz Dievu , savu Kungu , un Viņam vienam kalpo !
(src)="b.MAT.4.11.1"> As Satanás cachcá tbojanonÿá .
(src)="b.MAT.4.11.2"> Cachora Bëngbe Bëtsábiocana angelotémënga tmojánabo Jesús jtseservénama .
(trg)="b.MAT.4.11.1"> Tad velns Viņu atstāja ; un , lūk , eņģeļi piesteidzās un kalpoja Viņam .
(src)="b.MAT.4.12.1"> Juan chë Ubayaná cárceloye tmojanëtámiama Jesús tojanuena ora , Galilea luaroye cha tojtaná .
(trg)="b.MAT.4.12.1"> Bet kad Jēzus dzirdēja , ka Jānis ir nodots , Viņš atgriezās Galilejā .
(src)="b.MAT.4.13.1"> Pero ndoñe tonjanoquedá Nazaret pueblents̈e , sinó Capernaumoca , uafjajónaye tsachañe ; choye tojána joyénanama , chë uámana bëts taitata Zabulón y Neftalibe luariñe .
(trg)="b.MAT.4.13.1"> Un Viņš , atstājis Nācaretes pilsētu , aizgāja dzīvot Kafarnaumā pie jūras , Zabulona un Neftalima robežās ,
(src)="b.MAT.4.14.1"> Chca tojanochnëngo , cachcá chaotsemnama nts̈amo chë Bëngbe Bëtsabe juabna oyebuambnayá Isaías tojanayancá .
(src)="b.MAT.4.14.2"> Isaías tojánayana :
(trg)="b.MAT.4.14.1"> Lai izpildītos tas , ko pravietis Isaja sacījis :
(src)="b.MAT.4.15.1"> Zabulón y Neftalibe luare , Jordán béjaye chenguánoica , uafjajónaye tsachañe ; Galilea luariñe , ndoñe judío ents̈anga oyenents̈e .
(trg)="b.MAT.4.15.1"> Zabulona zeme un Neftalima zeme , piejūras ceļš Aizjordānijā , pagānu Galileja ,
(src)="b.MAT.4.16.1"> Chë mo ibetiñe cuaftsiyencá imojoyena ents̈anga , Bëngbe Bëtsabe soyënga nduabuatma causa , tmojinÿe canÿa ents̈angbe juabnënga binÿnayá .
(src)="b.MAT.4.16.2"> Chë chëngbe juabnënga binÿnayá entsebuashinÿinÿana chë Bëngbe Bëtsábioye nduabuatmëngbiama , y chë causa chabiama imomna mo obanëngcá , ndoñe binÿniñe jtsiyenëse ca — cha tojanábema .
(trg)="b.MAT.4.16.1"> Tauta , kas sēdēja tumsā , redz lielu gaišumu ; un tiem , kas sēdēja nāves ēnas valstī , ir uzaususi gaisma .
(src)="b.MAT.4.17.1"> Cach orscana Jesús tojanonts̈é ents̈anga jábuayenama : “ Bëngbe Bëtsabe amë́ndayana ya echanjóshjango .
(src)="b.MAT.4.17.2"> Ngménaca s̈mochtenójuaboye ts̈ëngaftangbe bacna soyëngama y chca amana s̈mochtsajbaná ca . ”
(trg)="b.MAT.4.17.1"> No tā laika Jēzus iesāka sludināt un sacīt : Gandariet par grēkiem , jo debesvalstība atnākusi !
(src)="b.MAT.4.18.1"> Canÿe te , Jesús chë Galilea uafjajónaye tsachajana yojtsaye y ndeolpe uta boyabásata tojanÿe : canÿa yojamna Simón , chë Pedro cánaca uabainá , y chabe uabentsá Andrés .
(src)="b.MAT.4.18.2"> Chatna atarraiëshangá ibnetsashbuétsets̈añe , er beonga ashebuánayata ibnamna .
(trg)="b.MAT.4.18.1"> Bet Jēzus , staigādams gar Galilejas jūru , redzēja divus brāļus : Sīmani , kas tiek saukts Pēteris , un Andreju , tā brāli , izmetam tīklus jūrā , jo viņi bija zvejnieki .
(src)="b.MAT.4.19.1"> Jesús tojanë́yana : “ Ats̈eftaca mabata ; ats̈e cbochanjábiama Bëngbe Bëtsabiama ents̈anga anguayata , y morscana nÿe beonga ashebuánayata ya ndoñe ques̈ochátsmëna ca . ”
(trg)="b.MAT.4.19.1"> Un Viņš tiem sacīja : Sekojiet man , un es jūs padarīšu par cilvēku zvejniekiem .
(src)="b.MAT.4.20.1"> Cachora chatbe atarraiëshangá cachcá tbojésanaboshjuana y Jesús tmojanasto .
(trg)="b.MAT.4.20.1"> Un viņi tūdaļ atstāja tīklus un gāja Viņam līdz .
(src)="b.MAT.4.21.1"> Y más chcoye , Jesús inÿe uta cats̈átata tojánanÿe : Santiago y Juan , chë Zebedeobe uaquiñata .
(src)="b.MAT.4.21.2"> Chata ibojtsomñe canÿe barquë́shañe , chatbe taitáftaca , chëngbe atarraiëshangá atapórmayiñe .
(src)="b.MAT.4.21.3"> Jesús tojánachembo ,
(trg)="b.MAT.4.21.1"> Un no turienes iedams tālāk , Viņš redzēja citus divus brāļus : Jēkabu , Zebedeja dēlu , un Jāni , tā brāli , lāpot tīklus laivā kopā ar savu tēvu Zebedeju : un Viņš tos aicināja .
(src)="b.MAT.4.22.1"> y cachora chë barquë́sha tbojésanaboshjona , chë taitá cachents̈e imojéseboshjona y Jesús tmojanasto .
(trg)="b.MAT.4.22.1"> Un viņi , atstājuši tūdaļ tīklus un tēvu , sekoja Viņam .
(src)="b.MAT.4.23.1"> Jesús nÿets Galilea luarëjana yojánana , chents̈e judiëngbe enefjuana yebnënguenache abuátambaye .
(src)="b.MAT.4.23.2"> Chë ts̈abe noticiënga Bëngbe Bëtsabe amë́ndayama ents̈anga yojanabuayiyná y nÿetsca s̈ocanëngama y tsets̈anëngama yojánashnaye .
(trg)="b.MAT.4.23.1"> Un Jēzus gāja pa visu Galileju , mācīdams viņu sinagogās un sludinādams valstības evaņģēliju , un dziedinādams tautu no visām slimībām un visām sērgām .
(src)="b.MAT.4.24.1"> Nÿets Siria luarëjana ents̈anga cha imojtsebáyana .
(src)="b.MAT.4.24.2"> As ents̈anga nÿetsca s̈ocana bomnënga Jesúsbioye imojtsënachaye : s̈oquënga y tsets̈anana bomnënga , bacna bayëjbe juabna uambayënga , ataque osháchichanënga y jama ndobenënga .
(src)="b.MAT.4.24.3"> Jesús nÿetscanga yojánashnaye .
(trg)="b.MAT.4.24.1"> Un Viņa slava izpaudās visā Sīrijā ; un tie nesa pie Viņa visus neveselos , dažādu slimību un ciešanu pārņemtos un ļaunā gara apsēstos , un triekas skartos , un mēnessērdzīgos ; un Viņš tos izdziedināja .
(src)="b.MAT.4.25.1"> Mallajta ents̈anga Galileocana , Decápolis luarocana , Jerusalenocana , Judeocana y chë Jordán béjaye chenguanoicana Jesús imojústona .
(trg)="b.MAT.4.25.1"> Un lieli ļaužu pulki no Galilejas un Dekapoles , un Jeruzalemes , no Jūdejas un Aizjordānijas gāja Viņam līdz .
(src)="b.MAT.5.1.1"> Jesús chë mallajta ents̈anga tojánanÿe ora , batsjoye tojántsjua y tojanótbema .
(src)="b.MAT.5.1.2"> Chabe ústonënga tmojanobobeconá y
(trg)="b.MAT.5.1.1"> Kad Jēzus redzēja ļaužu pulkus , Viņš uzkāpa kalnā ; un , kad Viņš bija atsēdies , mācekļi piegāja pie Viņa .
(src)="b.MAT.5.2.1"> Jesús tojanonts̈é mënts̈á jabuátambana :
(trg)="b.MAT.5.2.1"> Un Viņš , atdarījis savu muti , mācīja tos , sacīdams :
(src)="b.MAT.5.3.1"> “ Puerte oyejuayënga mochántsemna chë Bëngbe Bëtsabe soyënga ts̈a imuajaboto ca juabnayënga .
(src)="b.MAT.5.3.2"> Chca ents̈anga mochántsemna chë Bëngbe Bëtsabe amë́ndayoca mochtsiyenënga .
(trg)="b.MAT.5.3.1"> Svētīgi ir garā nabadzīgie , jo viņu ir debesvalstība .
(src)="b.MAT.5.4.1"> “ Puerte oyejuayënga mochántsemna chë mondbétsos̈achiyënga ; chënga Bëngbe Bëtsá entsëjabuáchana ngménaca ndoñe chamondë́tsemnama .
(trg)="b.MAT.5.4.1"> Svētīgi ir lēnprātīgie , jo viņi iemantos zemi .
(src)="b.MAT.5.5.1"> “ Puerte oyejuayënga mochántsemna chë uámanënga ndoñe mondbétsenobiamnayënga , er chënga mo chëngbe otocana soycá quem luare mochanjóyëngacñe .
(trg)="b.MAT.5.5.1"> Svētīgi ir tie , kas raud , jo viņi tiks iepriecināti .
(src)="b.MAT.5.6.1"> “ Puerte oyejuayënga mochántsemna chë nÿetsca soyënguiñe ts̈abá jamama bos̈ënga .
(src)="b.MAT.5.6.2"> Chëngbe bos̈ana entsemna mo chë oshëntsiyá y uajuendayabe bos̈ancá .
(src)="b.MAT.5.6.3"> Chë nÿetsca soyënguiñe ts̈abá jamama bos̈ënga mochanjobenaye jëftsinÿana lempe nts̈amo tmojtsebos̈cá .
(trg)="b.MAT.5.6.1"> Svētīgi ir tie , kas alkst un slāpst taisnības , jo viņi tiks piepildīti .
(src)="b.MAT.5.7.1"> “ Puerte oyejuayënga mochántsemna chë ínÿengbiama ongmiayënga , er Bëngbe Bëtsá chëngbiama bochanjóngmia .
(trg)="b.MAT.5.7.1"> Svētīgi ir žēlsirdīgie , jo viņi tiks apžēloti .
(src)="b.MAT.5.8.1"> “ Puerte oyejuayënga mochántsemna chë nÿe ts̈abe juabnënga ainaniñe bomnënga ; chënga Bëngbe Bëtsá mochanjinÿe .
(trg)="b.MAT.5.8.1"> Svētīgi ir sirdsšķīstie , jo viņi skatīs Dievu .
(src)="b.MAT.5.9.1"> “ Puerte oyejuayënga mochántsemna chë nÿetscanga natjë́mbana chamotsiyenama amënga , er chënga Bëngbe Bëtsabe básenga ca mochantsabaina .
(trg)="b.MAT.5.9.1"> Svētīgi ir miermīlīgie , jo viņi sauksies Dieva bērni .
(src)="b.MAT.5.10.1"> “ Puerte oyejuayënga mochántsemna chë ínÿenga tmojama chamotsesufrínënga , nts̈amo Bëngbe Bëtsá yobos̈cá bétsamama ; chca ents̈anga mochántsemna chë Bëngbe Bëtsabe amë́ndayoca mochtsiyenënga .
(trg)="b.MAT.5.10.1"> Svētīgi ir tie , kas cieš vajāšanu taisnības dēļ , jo viņu ir debesvalstība .
(src)="b.MAT.5.11.1"> “ Puerte oyejuayënga ts̈ëngaftanga s̈mochtsemna , ents̈anga chacmojoyánguango y chacmojtsë́camena ora y nÿetscna soyë́ngaca chacmojtsëbuayatsenaye ora , ats̈be ústonënga bétsemnama .
(trg)="b.MAT.5.11.1"> Svētīgi esat jūs , ja jūs manis dēļ lamās un vajās , un visu ļaunu netaisni par jums runās .
(src)="b.MAT.5.12.1"> Móyejuanga , puerte móyejuanga , ts̈ëngaftanga celoca becá s̈mochanjóyëngacñe .
(src)="b.MAT.5.12.2"> Er nts̈amo ents̈anga ts̈ëngaftanga cmë́camena , cachcá chë Bëngbe Bëtsabe juabna oyebuambnayë́ngbioye , chë ts̈ëngaftangbe natsana monjaniyenë́ngbioye ents̈anga monjanë́camena ca ” — Jesús tojánayana .
(trg)="b.MAT.5.12.1"> Priecājieties un līksmojieties , jo jūsu alga ir liela debesīs !
(trg)="b.MAT.5.12.2"> Tā viņi ir vajājuši praviešus , kas dzīvoja pirms jums .
(src)="b.MAT.5.13.1"> “ Ts̈ëngaftanga , quem luarents̈a ents̈anga jtsëjabuáchanëse s̈mojtsiyena , Bëngbe Bëtsabe soyënga chamotsetats̈ëmbuama , as chëngbiama s̈mochántsemna mo chë mënts̈ena ndoñe chaondóndbemama tcojatboto tamocá .
(src)="b.MAT.5.13.2"> Pero chë tamó fténana tojtsóbemëse , ndoñe ntsopodénana tempcá sanana cachiñe jtëtsmënana .
(src)="b.MAT.5.13.3"> Chca , ya tondayama ntsoservénana ; chíyeca chë tamó tsáshenoye jtsëts̈enana y ents̈anga jtsebotájayana .
(trg)="b.MAT.5.13.1"> Jūs esat zemes sāls .
(trg)="b.MAT.5.13.2"> Bet ja sāls zaudē savas spējas , ar ko tad sālīs ?
(trg)="b.MAT.5.13.3"> Tā neder vairs nekam , tikai izmešanai ārā , lai cilvēki to samītu .
(src)="b.MAT.5.14.1"> “ Ts̈ëngaftanga , nts̈amo ts̈abá yomncá s̈mojtsiyenëse , as quem luarents̈a ents̈angbiama s̈mochántsemna mo chë ibetiñe tojtsebínÿna soycá .
(src)="b.MAT.5.14.2"> Canÿe bëts pueblo batsjo juatsbuañe tomnëse , ndoñe ntsopodénana iytëmencá jtsemnama .
(trg)="b.MAT.5.14.1"> Jūs esat pasaules gaisma .
(trg)="b.MAT.5.14.2"> Pilsēta , kas celta kalnā , nav paslēpjama .
(src)="b.MAT.5.15.1"> Canÿe uajuinÿanë́sha tcojuajuínÿena ora , ndoñe cajonëshe tajsoye jtsabuájuama , sinó tsbanánoca juajájuama , chca , nÿetsca ents̈anga chë yebnents̈e tmojtsemnëngbiama chaotsebínÿnama .
(trg)="b.MAT.5.15.1"> Tāpat , iededzinājis sveci , neviens neliek to zem pūra , bet svečturī , lai tā dotu gaismu visiem , kas atrodas mājā .
(src)="b.MAT.5.16.1"> Cachcá ts̈ëngaftanga , ents̈angbe delante mo binÿnayëngcá s̈mochtsemna , as chënga ts̈ëngaftanga ts̈abe soyënga s̈muamama chamuinÿama , y chca , chënga chamuinÿanÿé chë Taitá , Bëngbe Bëtsá celoca endmëná , corente uamaná y obená bétsemnama ca ” — Jesús tojánayana .
(trg)="b.MAT.5.16.1"> Tā lai jūsu gaisma spīd cilvēkiem : lai viņi redz jūsu labos darbus un godā jūsu Tēvu , kas ir debesīs .
(src)="b.MAT.5.17.1"> “ Ndoñe s̈mattsejuabnaye , nts̈amo Moisesbe leyiñe iuayancá y chë Bëngbe Bëtsabe juabna oyebuambnayënga tmojanayancá jabétsepochocama ats̈e tijabo ca .
(src)="b.MAT.5.17.2"> Ats̈e ndoñe chiyátabo chë soyënga jabétsepochocama , sinó jabábuayenama ndayá chë soyënga ndegombre bétsayanama .
(trg)="b.MAT.5.17.1"> Nedomājiet , ka es atnācu atcelt baušļus un praviešus : es neatnācu atcelt , bet izpildīt .
(src)="b.MAT.5.18.1"> Ndegombre s̈cuayana : Celoca y quem luare chaojëftsemnëntscuana , ndocná queochatobenaye ni canÿe punto , ni canÿe letra chë leyënguents̈ana jtsejuánana , lempe nts̈amo jochnënguama yomncá chaojtsemnëntscuana .
(trg)="b.MAT.5.18.1"> Patiesi es jums saku : kamēr debess un zeme pāries , no baušļiem nepāries neviens jota un neviena zīmīte , kamēr viss izpildīsies .
(src)="b.MAT.5.19.1"> Chíyeca , nda nÿe mo canÿe mando chë leyënguiñe ndoñe tonjoyeuná cha , masque nÿe base soye chë mando tojtsemna , y chë ínÿenga cachcá tojtsabuatambá , cha Bëngbe Bëtsabe amë́ndayoca chë más nduamaná echántsemna .
(src)="b.MAT.5.19.2"> Pero ndëmuanÿenga tmojtsama nts̈amo Bëngbe Bëtsá tojamëndacá y chë ínÿenga cachcá chamotsamama tmojtsabuátambase , chënga Bëngbe Bëtsabe amë́ndayoca uámanënga mochántsemna .
(trg)="b.MAT.5.19.1"> Kas vienu no šiem vismazākajiem baušļiem atmet un tā mācīs cilvēkus , tas debesvalstībā sauksies par mazāko ; bet kas pildīs un mācīs , tas tiks saukts liels debesvalstībā .
(src)="b.MAT.5.20.1"> Chë soyëngamna mënts̈á s̈cuayana : Ts̈ëngaftanga chë ley abuátambayënga y fariseúngbioye ndoñe s̈montsayënjanase , jtsamama nts̈amo Bëngbe Bëtsá tcmojamëndacá , ndocna te Bëngbe Bëtsabe amë́ndayoye ques̈mochátamashjna .
(trg)="b.MAT.5.20.1"> Es jums saku : ja jūsu taisnība nebūs lielāka kā rakstu mācītāju un farizeju , jūs debesvalstībā neieiesiet .
(src)="b.MAT.5.21.1"> “ Ts̈ëngaftanga s̈mojouena nts̈amo Bëngbe Bëtsá ts̈ëngaftangbe bëts taitanga tojanamëndacá : ‘ Ndoñe catjóba ca .
(src)="b.MAT.5.21.2"> Chca ochjajnayá bontsemna jobuambayana chë ents̈angbiama ts̈abá o ndoñe ts̈abá tmonjamama endbayanabe delante , ndáyeca chca ca . ’
(trg)="b.MAT.5.21.1"> Jūs dzirdējāt , ka senčiem ir sacīts : Tev nebūs nokaut , bet kas nokauj , tiks nodots tiesai .
(src)="b.MAT.5.22.1"> Pero ats̈e s̈cuayana , nda cachabe cats̈átaftaca tbojetna , chánaca bontsemna jobuambayana chë ents̈angbiama ts̈abá o ndoñe ts̈abá tmonjamama endbayanabe delante , ndáyeca chca ca .
(src)="b.MAT.5.22.2"> Nda cachabe cats̈átbioye puerte tbojtsáboyënja , cha bontsemna chë Sanedrín ca uabaina mándayëngbe delante jobuambayana ndáyeca chca ca ; y nda cachabe cats̈atbiama opjema ca tojayana , nts̈amo cha bétsamama , cha bontsemna chë infiernoca íñeshoye jama .
(trg)="b.MAT.5.22.1"> Bet es jums saku , ka ikviens , kas dusmojas uz savu brāli , tiks nodots tiesai .
(trg)="b.MAT.5.22.2"> Bet kas sacīs savam brālim : nelga , tiks nodots augstākai tiesai .
(trg)="b.MAT.5.22.3"> Bet kas viņam sacīs : neprātis , tiks sodīts elles ugunī .