# lv/ted2020-1146.xml.gz
# sh/ted2020-1146.xml.gz
(src)="1"> Brīdi padomājiet par jūsu dienu .
(trg)="1"> Razislite o svom danu jedan trenutak .
(src)="2.1"> Jūs pamodāties , sajutāt uz savas sejas svaigu gaisu , kad izgājāt pa durvīm , satikāt jaunus kolēģus un piedalījāties lieliskās diskusijās , un bijāt izbrīnīti , kad atklājāt kaut ko jaunu .
(src)="2.2"> Bet es varu derēt , ka ir kaut kas , par ko jūs šodien nedomājāt --
(trg)="2.1"> Probudili ste se .
(trg)="2.2"> Osetili ste svež vazduh na licu izlazeći iz kuće , sreli ste nove kolege i imali sjajne razgovore , i osetili strahopoštovanje kada ste otkrili nešto novo .
(trg)="2.3"> Ali kladim se da postoji stvar na koju danas niste pomislili --
(src)="3.1"> kaut kas tik tuvs mājām , ka jūs droši vien vispār par to bieži nedomājat .
(src)="3.2"> Un tas ir - visas sajūtas , emocijas ,
(trg)="3.1"> nešto svima tako blisko da verovatno o tome ne mislite uopšte .
(trg)="3.2"> A mislim na to da u svemu što zapazite , osetite ,
(src)="4"> lēmumi un darbības ir datora , kurš atrodas jūsu galvā , pārraidītas ; to sauc par smadzenēm .
(trg)="4"> odlučite i uradite posreduje kompjuter u vašoj glavi koji zovemo mozak .
(src)="5"> Smadzenes no ārpuses var izskatīties kā nekas īpašs -- dažas mārciņas rozīgi pelēkas gaļas , bezveidīgas -- bet pēdējie simts neirozinātnes gadi
(trg)="5"> Znam da mozak ne izgleda bog zna kako spolja -- par kilograma ružičasto-sive mase , amorfne -- ali poslednjih stotinjak godina neuronauke
(src)="6"> ir ļāvuši mums sīki izpētīt smadzenes , un redzēt sarežģīto , kas atrodas tajās .
(trg)="6"> su nam omogućile da " zumiramo " mozak i vidimo komplikovanost onoga što se nalazi unutra .
(src)="7"> Un tie mums ir parādījuši , ka smadzenes ir neticami sarežģīta shēma , veidota no simtiem miljardiem šūnu , sauktām par neironiem .
(trg)="7"> Oni nam govore da je mozak neverovatno komplikovano ispovezivan sačinjen od stotina milijardi ćelija zvanih neuroni .
(src)="8"> Pretēji cilvēku izgudrotam datoram , kurā ir diezgan maz atšķirīgu daļu -- mēs zinām , kā tās darbojas , jo mēs , cilvēki , tās izgudrojām -- smadzenes ir veidotas no tūkstošiem atšķirīgu šūnu veidiem , varbūt pat desmitiem tūkstošu .
(trg)="8"> Nasuprot kompjuteru koji su napravili ljudi , koji čini relativno mali broj različitih delova -- za njih znamo kako rade jer smo ih mi , ljudi , dizajnirali -- mozak se sastoji od hiljada različitih vrsta ćelija , možda desetina hiljada .
(src)="9"> Tās ir dažādas formas ; tās ir veidotas no dažādām molekulām ; un tās projicējas un savieno atšķirīgus smadzeņu rajonus .
(trg)="9"> Te ćelije su različitih oblika ; čine ih različiti molekuli ; i one projektuju i povezuju se sa različitim regijama mozga .
(src)="10"> Un tās arī dažādi mainās atšķirīgos slimību stāvokļos .
(trg)="10"> One se i menjaju na različite načine u različitim stadijumima bolesti .
(src)="11"> Padarīsim to konkrētāku .
(trg)="11"> Da konkretizujem .
(src)="12"> Ir šūnu klase , diezgan maza šūna , inhibitorā šūna , kura " apklusina " tās kaimiņus .
(trg)="12"> Postoji klasa ćelija , prilično mala ćelija , inhibitorna ćelija , koja umiruje susedne .
(src)="13.1"> Tā ir viena no šūnām , kas , šķiet , ir atrofējusies tādos gadījumos kā šizofrēnija .
(src)="13.2"> To sauc par groza šūnu .
(trg)="13.1"> Čini se da te ćelije atrofiraju u stanjima kao što je šizofrenija .
(trg)="13.2"> Zovu je korpasta ćelija .
(src)="14"> Un šī šūna ir viena no tūkstošiem šūnu veidu , par ko mēs mācāmies .
(trg)="14"> Ta ćelija je jedna od hiljada vrsta ćelija o kojima učimo .
(src)="15.1"> Katru dienu tiek atklātas arvien jaunas .
(src)="15.2"> Otrs piemērs :
(trg)="15.1"> Nove otkrivaju svakoga dana .
(trg)="15.2"> Evo drugog primera :
(src)="16.1"> šīs piramidālās šūnas , lielās šūnas , tās var aptvert nozīmīgu smadzeņu daļu .
(src)="16.2"> Tās ir kairināmas .
(trg)="16.1"> ove piramidalne ćelije , velike ćelije , one se mogu prostirati značajnim delom mozga .
(trg)="16.2"> One su pobuđujuće .
(src)="17"> Un šīs ir dažas no šūnām ,
(trg)="17"> I to su samo neke od ćelija
(src)="18.1"> kas var būt pārāk aktīvas tādu traucējumu gadījumos kā , piemēram , epilepsija .
(src)="18.2"> Ikviena no šīm šūnām
(trg)="18.1"> koje bi mogle biti previše aktivne u poremećajima kao što je epilepsija .
(trg)="18.2"> Svaka od ovih ćelija
(src)="19"> ir neticama elektriska ierīce .
(trg)="19"> je neverovatna električna naprava .
(src)="20.1"> Tās saņem stimulu no tūkstošiem augstāk esošiem partneriem un izveido pašas savus elektriskos impulsus , kuri tad , ja tie nokļūs pāri noteiktai robežai , tiks vadīti pie tūkstošiem zemāk esošiem partneriem .
(src)="20.2"> Un šis process , kurš ilgst tikai apmēram milisekundi ,
(trg)="20.1"> One primaju podatke od hiljada prethodećih partnera i proračunavaju njihov sopstveni električni izlaz , koji onda , ako pređu određeni prag , nastavlja ka hiljadama narednih partnera .
(trg)="20.2"> Taj proces , koji traje praktično samo milisekundu ,
(src)="21"> notiek tūkstošiem reižu minūtē ikvienā no jūsu 100 miljardiem šūnu , tik ilgi , kamēr jūs dzīvojat , un domājat un jūtat .
(trg)="21"> odvija se hiljadama puta u minuti u svakoj od vaših 100 milijardi ćelija , dok ste živi i mislite i osećate .
(src)="22"> Tātad , kā mēs noskaidrosim , ko šis riņķojums dara ?
(trg)="22"> I kako ćete da odgonetnete šta to kolo radi ?
(src)="23"> Ideāli mēs varētu iet cauri riņķojumam un ieslēgt un izslēgt šos dažādos šūnu veidus un redzēt , vai mēs varam noskaidrot , kuras veicina noteiktas funkcijas un kuras nedarbojas pareizi pie noteiktām patoloģijām .
(trg)="23"> U idealnoj varijanti , mogli bi da prođemo tim kolom i tom prilikom da te raznorazne ćelije aktiviramo i deaktiviramo i vidimo da li tako možemo da zaključimo koje učestvuju u određenim funkcijama a koje se kvare usled nekih patologija .
(src)="24.1"> Ja mēs varētu aktivēt šūnas , mēs varētu redzēt , kādus spēkus tās var atbrīvot , ko tās var ierosināt un ko stiprināt .
(src)="24.2"> Ja mēs tās varētu izslēgt ,
(trg)="24.1"> Ako bismo mogli da aktiviramo ćelije , mogli bi videti energiju koju one oslobađaju , šta mogu da iniciraju i podrže .
(trg)="24.2"> Ako bismo mogli da ih isključimo ,
(src)="25"> tad mēs varētu mēģināt izdomāt , kāpēc tās ir vajadzīgas .
(trg)="25"> onda bi mogli da pokušamo da odgonetnemo za šta su neophodne .
(src)="26"> Un tas ir stāsts , ko es jums šodien pastāstīšu .
(trg)="26"> E to je priča koju ću vam danas ispričati .
(src)="27"> Un , kad mēs esam izgājuši cauri pēdējiem 11 gadiem , ar mēģinājumu palīdzību cenšoties atrast veidus kā smadzeņu riņķojumus un šūnas , un daļas , un ceļus slēgt iekšā un ārā , gan , lai saprastu zinātni gan arī , lai pretstatītu dažus jautājumus , ar ko saskaramies mēs visi kā cilvēki .
(trg)="27"> Iskreno , kuda smo prošli u prethodnih 11 godina , pokušavajući da nađemo načine da kola i ćelije i delove i putanje u mozgu aktiviramo i deaktiviramo i da bi razumeli nauku , ali i da bi se suočili sa nekim pitanjima koja se tiču svih nas , ljudskih bića .
(src)="28"> Tagad , pirms es stāstu jums par tehnoloģiju , sliktās ziņas ir , ka lielai daļai no mums šajā telpā , ja mēs pietiekami ilgi dzīvosim , būs , iespējams , smadzeņu traucējumi .
(trg)="28"> Sada , pre priče o tehnologiji , loša vest je da će značajan broj nas u ovoj prostoriji , ako poživimo dovoljno dugo , verovatno , doživeti neki moždani poremećaj .
(src)="29"> Jau tagad miljardiem cilvēku ir bijis kāds smadzeņu traucējumu veids , kas viņus padara nespējīgus .
(trg)="29"> Već sada , milijarda ljudi pati od neke vrste moždanog poremećaja koja ih onesposobljava .
(src)="30"> Lai arī skaitļi nav diez ko precīzi .
(trg)="30"> A brojevi nam nisu naklonjeni .
(src)="31"> Šie traucējumi -- šizofrēnija , Alcheimera slimība , depresija , atkarība -- tie ne tikai nozog mūsu dzīves laiku , tie arī izmaina to , kas mēs esam ; tie paņem mūsu identitāti un izmaina mūsu emocijas --
(trg)="31"> Ti poremećaji -- šizofrenija , Alchajmer , depresija , zavisnosti -- ne samo da nam skraćuju životni vek , oni nas menjaju ; oni nam oduzimaju identitet i menjaju naša osećanja --
(src)="32"> un maina to , kas mēs esam kā cilvēki .
(trg)="32"> i menjaju nas kao osobe .
(src)="33"> 20 . gadsimtā bija neliela cerība , kura veidojās , attīstoties farmaceitiskajiem līdzekļiem smadzeņu traucējumu ārstēšanai .
(trg)="33"> Sada , u 20 . veku , postojala je nada koju je generisao razvoj farmaceutskih proizvoda za tretiranje moždanih poremećaja .
(src)="34"> Un , kaut arī ir tikušas izgudrotas daudzas zāles , kuras spēj atvieglot smadzeņu traucējumu simptomus , praktiski neviens no tiem nevar tikt uzskatīts par ārstējamu .
(trg)="34"> Dok su razvijani mnogi lekovi koji ublažavaju simptome moždanih poremećaja , praktično nijedan od njih nije moga biti izlečen .
(src)="35.1"> Un tā ir daļēji tādēļ , ka mēs " peldinām " smadzenes ķimikālijās .
(src)="35.2"> Šis sarežģītais riņķojums , kas sastāv no tūkstošiem dažāda veida šūnu , tiek izmērcēts dažādas vielās .
(trg)="35.1"> Deo razloga je što preplavljujemo mozak hemikalijama .
(trg)="35.2"> Ovo složeno kolo sačinjeno od hiljada različitih vrsta ćelija počinje da biva preplavljeno supstancama .
(src)="36"> Tas ir arī tāpēc , ka , iespējams , vairums pieejamo zāļu var arī izraisīt nopietnus blakusefektus .
(trg)="36"> Možda je to razlog zašto većina lekova , ali ne svi , koji su na tržištu ima ozbiljne neželjene efekte .
(src)="37.1"> Šobrīd daži cilvēki ir ieguvuši nelielu mierinājumu no elektriskajiem stimulatoriem , kas ir ievietoti smadzenēs .
(src)="37.2"> Un Parkinsona slimības gadījumā , auss gliemeža implanti
(trg)="37.1"> Neki ljudi nalaze utehu od električnih stimulatora koji su im ugrađeni u mozak .
(trg)="37.2"> Ili u slučaju Parkinsonove bolesti , kohlearni implanti ,
(src)="38"> ir patiešām spējīgi sniegt atvieglojumu cilvēkiem ar noteiktiem slimības veidiem .
(trg)="38"> koji su zaista uspeli da donesu neku vrstu poboljšanja ljudima sa određenim vrstama poremećaja .
(src)="39.1"> Bet elektrība arī ies visos virzienos -- vismazākās pretestības ceļš , no kurienes šī frāze arī cēlusies .
(src)="39.2"> Un tas arī ietekmēs kā normālus , tā arī nenormālus riņkojumus , kurus jūs vēlaties salabot .
(src)="39.3"> Tā nu atkal mēs esam nonākuši atpakaļ pie idejas
(trg)="39.1"> Ali elektricitet ide u svim pravcima -- putem manjeg otpora , što je , delom , i poreklo fraze .
(trg)="39.2"> A uticaće i na normalna kola baš kao i na abnormalna koja želite da popravite .
(trg)="39.3"> I tako smo se vratili ideji
(src)="40.1"> par ļoti precīzu kontroli .
(src)="40.2"> Vai mēs varētu ievietot informāciju precīzi , kur mēs to vēlētos ?
(trg)="40.1"> ultra precizne kontrole .
(trg)="40.2"> Možemo li poslati informaciju precizno tamo gde želimo da ona ode ?
(src)="41.1"> Kad pirms 11 gadiem es sāku nodarboties ar neirozinātni , es biju mācījies par elektrisko inženieri un fiziķi , un pirmā lieta , par ko es domāju , bija , ja šie neironi ir elektriskas ierīces , viss , kas mums jādara , ir jāatrod kāds veids , kā vadīt šīs elektriskās pārmaiņas no attāluma .
(src)="41.2"> Ja mēs varētu ieslēgt šūnā elektrību ,
(trg)="41.1"> I tako , kada sam ja počeo da se bavim neuronaukom pre 11 godina , posedovao sam znanja električnog inženjera i fizičara , a prva stvar koju su me naučili je bila da ako su neuroni električni sklopovi , sve što treba da uradimo je da nađemo način da izvedemo električne promene sa daljine .
(trg)="41.2"> Ako bi mogli da izazovemo elekticitet u jednoj ćeliji ,
(src)="42.1"> bet ne tās kaimiņos , tas mums dotu instrumentu , kas vajadzīgs , lai aktivētu un " izslēgtu " šīs dažādās šūnas , izspriestu , ko tās dara un ko tās dod tīkliem , kuros ir iesaistītas .
(src)="42.2"> Un tas arī mums ļautu ļoti precīzi kontrolēt , kas mums vajadzīgs ,
(trg)="42.1"> ali ne i u susednoj , to bi nam dalo alat koji nam treba da aktiviramo i deaktiviramo te različite ćelije , da otkrijemo šta one rade i kako doprinose mreži u koju su smeštene .
(trg)="42.2"> To bi nam omogućilo i da imamo ultra precizne kontrole koje nam trebaju
(src)="43"> lai salabotu cikla aprēķinus , kas aizgājuši nepareizi .
(trg)="43"> da bi mogli da popravimo rezultate kola koja su zastranila .
(src)="44"> Kā mēs to panāksim ?
(trg)="44"> Kako ćemo to da uradimo ?
(src)="45"> Ir daudzas dabā pastāvošas molekulas , kuras ir spējīgas pārvērst gaismu elektrībā .
(trg)="45"> Pa , u prirodi postoje mnogi molekuli koji su sposobni da pretvore svetlost u elektricitet .
(src)="46"> Jūs par tām varat domāt kā par maziem proteīniem , kas ir kā saules baterijas .
(trg)="46"> Možete o njima misliti kao o malim proteinima koji su kao solarne ćelije .
(src)="47.1"> Ja mēs varētu ievietot šīs molekulas kaut kādā veidā neironos , tad šie neironi kļūtu elektriski vadāmi ar gaismu .
(src)="47.2"> Un to kaimiņi , kuriem nav šīs molekulas , nekļūtu .
(trg)="47.1"> Ako bi nekako mogli da instaliramo te molekule u neurone onda bi ti neuroni postali elektro-upravljivi svetlom .
(trg)="47.2"> A njihovi susedi , koji nemaju dodate molekule , ne bi bili .
(src)="48"> Ir vēl viens burvju triks , kas vajadzīgs , lai tas viss kļūtu iespējams , un tā ir spēja nogādāt gaismu smadzenēs .
(trg)="48"> Postoji još jedan magični trik koji vam treba da bi se sve ovo desilo a to je načičn da uvedete svetlost u mozak .
(src)="49"> Un , lai to izdarītu -- smadzenes nejūt sāpes -- jūs varat ievietot --
(trg)="49"> Da bi to uradili -- mozak ne oseća bol -- možete ugraditi --
(src)="50"> izmantojot priekšrocību , kāda ir internetam un sakariem un tā tālāk -- optiskās šķiedras , kas savienotas ar lāzeriem , kuras jūs varat izmantot , lai aktivētu , piemēram , dzīvnieku modeļos , pirmsklīniskajos pētījumos , šos neironus un redzētu , ko tie dara .
(trg)="50"> zahvaljujući svemu što je uloženo u razvoj internet i komunikacije i slično -- optička vlakna prikopčana na lasere koja možete koristiti za aktiviranje , na primer u životinjskim modelima , u predkliničkim studijama , ovih neurona i tako videti šta rade .
(src)="51"> Kā mēs to darām ?
(trg)="51"> Pa kako ćemo to da izvedemo ?
(src)="52"> Ap 2004 . gadu , sadarbībā ar Gerhardu Nagelu un Karlu Deiserotu šī vīzija piepildījās .
(trg)="52"> U 2004 . godini , u saradnji sa Gerhardom Najdželom i Karlom Deiserotom , ova vizija je dala plodove .
(src)="53"> Ir zināma aļģe , kas peld savvaļā , un tai ir jāpārvietojas uz gaismas pusi , lai tā optimāli varētu veiktu fotosintēzi .
(trg)="53"> Postoji alga koja obitava u divljini , i ona se kreće prema svetlu da bi optimalno obavljala fotosintezu .
(src)="54"> Un tā sajūt gaismu ar mazu acs laukumu , kurš nedarbojas tā , kā mūsu acis .
(trg)="54"> Ona oseća svetlost malom tačkom-okom , koja funkcioniše ne bitno različito od našeg oka .
(src)="55"> Tās membrānā vai tās robežslānī tā satur nelielas proteīnus , kas patiešām spēj pārveidot gaismu elektrībā .
(trg)="55"> U membrani , ili na njenoj granici , sadrži male proteine koji zaista pretvaraju svetlost u elektricitet .
(src)="56"> Šīs molekulas sauc par kanāla rodopsīniem .
(trg)="56"> Ti molekuli se zovu channelrhodopsin-i
(src)="57.1"> Un katrs no šiem proteīniem darbojas tāpat , kā saules baterija , par ko jums stāstīju .
(src)="57.2"> Kad to sasniedz zila gaisma , tā atver nelielu caurumiņu
(trg)="57.1"> I svaki od tih proteina deluje kao solarna ćelija o kojoj sam vam pričao .
(trg)="57.2"> Kada je pogodi plavo svetlo , otvori se mala rupa
(src)="58.1"> un atļauj uzlādētām daļiņām ieiet acs laukumā .
(src)="58.2"> Un tas atļauj acs laukumam veidot elektrisku signālu , tāpat kā saules baterijai uzlādēt bateriju .
(trg)="58.1"> i čestica sa nabojem uđe u tačku-oko .
(trg)="58.2"> Time tačka-oko dobija električni impuls baš kao solarna ćelija koja puni bateriju .
(src)="59"> Tas , kas mums jādara , ir jāpaņem šīs molekulas un kaut kādā veidā jāievieto tās neironos .
(trg)="59"> Znači , ono što treba da uradimo je da uzmemo te molekule i nekako ih instaliramo u neurone .
(src)="60"> Un tāpēc , ka tā ir proteīns , tā ir kodēta priekš atrašanās šī organisma DNS .
(trg)="60"> A pošto su to proteini , kodirani su za DNK tih organizama .
(src)="61"> Viss , kas mums jādara , ir jāpaņem šis DNS , jāievieto tas gēnu terapijas vektorā , tāpat kā vīrusu , un jāievieto tas neironos .
(trg)="61"> Sve što treba da uradimo je da uzmemo tu DNK ubacimo je u okviru genske terapije , kao virus , i ugradimo je u neuron .
(src)="62.1"> Tā nu iznāk , ka šis ir bijis ļoti ražīgs laiks gēnu terapijā , ir tikuši atklāti daudzi vīrusi .
(src)="62.2"> Tad sanāk , ka ir ļoti viegli to izdarīt .
(trg)="62.1"> Ispostavilo se da je ovo veoma produktivno vreme u smislu genske terapije , i mnogi virusi su se pojavljivali .
(trg)="62.2"> Tako je ovo postalo lako izvodivo .
(src)="63"> 2004 . gada kādā vasaras dienā agri no rīta mēs mēģinājām un tas izdevās pirmajā mēģinājumā .
(trg)="63"> Ranim jutrom jednog dana u septembru 2004 . pokušali smo i proradilo je iz prve .
(src)="64"> Jūs paņemat DNS un ievietojat to neironā .
(trg)="64"> Uzmete ovu DNK i stavite je u neuron .
(src)="65"> Neirons izmanto savu dabisko olbaltumvielu veidošanas mehānismu , lai izveidotu šos mazos gaismas jutīgos proteīnus un ievietotu tos viscaur šūnā , tāpat kā novietotu saules paneļus uz jumta .
(trg)="65"> Neuroni su koristili prirodan proces za pravljenje proteina da bi prizveli ove male fotoosetljive proteine i instalirali ih svuda po ćeliji , kao što se postavljaju solarni paneli na krov .
(src)="66"> Un nākamā lieta , jums ir neirons , kurš var tikt aktivēts ar gaismu .
(trg)="66"> I tek tako , imate neuron koji može da se aktivira pomoću svetla .
(src)="67"> Tas ir ļoti spēcīgs .
(trg)="67"> To je tako moćno .
(src)="68"> Viens no trikiem , kas jums jādara , ir jāsaprot , kā nogādāt šos gēnus uz tām šūnām , kurām jūs vēlaties , bet ne citiem kaimiņiem .
(trg)="68"> Jedna od stvari koje treba da uradite je da odgonetnete kako da isporučite te gene u ćelije koje ste odredili a ne u sve ćelije u okolini .
(src)="69"> Un jūs to varat izdarīt ; jūs varat saspiest vīrusus , lai tie trāpa tikai dažas šūnas un ne citas .
(trg)="69"> I to može da se uradi ; moguće je " oblikovati " viruse tako da pogode samo određene ćelije a ne neke druge .
(src)="70"> Un ir citi ģenētiski triki , kurus varat veikt , lai iegūtu gaismas aktivētas šūnas .
(trg)="70"> A postoje i drugi genetičarski trikovi koje možete primeniti da bi dobili ćelije koje se aktiviraju svetlom .
(src)="71"> Šis lauciņš ir kļuvis tagad zināms kā optoģenētika .
(trg)="71"> Ova oblast je sada poznata kao optogenetika .
(src)="72"> Un kā viens piemērs , ko varam darīt ir , ka jūs varat paņemt kompleksu tīklu , izmantot vienu no šiem vīrusiem , lai nogādātu gēnu tikai uz viena veida šūnām šajā blīvajā tīklā .
(trg)="72"> Evo jedan primer onoga što možete da uradite , možete uzeti kompleksnu mrežu i upotrebiti neki od virusa da isporučite gen samo jednoj vrsti ćelija u toj gustoj mreži .
(src)="73"> Un tad , kad jūs ieslēdzat gaismu visā tīklā , tikai šis šūnu veids tiks aktivēts .
(trg)="73"> Kada obasjate svetlom celu mrežu aktiviraće se samo odabrana vrsta ćelija .
(src)="74.1"> Tā , piemēram , parunāsim par groza šūnu , par kuru jums stāstīju pirms brīža -- to , kas šizofrēnijas gadījumā atrofējas un kura ir inhibējama .
(src)="74.2"> Ja mēs varam nogādāt gēnu šīm šūnām --
(trg)="74.1"> Na primer , hajde da vidimo one korpaste ćelije o kojima sam ranije pričao -- one koje atrofiraju u šizofreniji koje su inhibitorne .
(trg)="74.2"> Ako možemo da isporučimo odabrane gene tim ćelijama --
(src)="75.1"> un tās netiks gēna izpausmes pārveidotas , protams , -- un tad apgaismosim visu smadzeņu tīklu ar zilu gaismu , tikai šīs šūnas būs vadāmas .
(src)="75.2"> Un , kad gaisma izslēgsies , šīs šūnas atgriezīsies normālā stāvoklī ,
(trg)="75.1"> naravno , to ih neće , u genetskom smislu , promeniti -- i ako onda obasjamo plavom svetlošću kompletnu moždanu mrežu , samo će se odabrane ćelije pokrenuti .
(trg)="75.2"> Kada ugasimo svetlo , te ćelije će se vratiti u normalu
(src)="76"> tās nebūs pret to .
(trg)="76"> tako da nisu trajno izmenjene .
(src)="77"> Jūs ne tikai varat to izmantot , lai izpētītu , ko šīs šūnas dara , kāds ir to spēks smadzenēs , bet jūs arī varat to izmantot , lai saprastu -- iespējams , mēs varam palielināt šo šūnu aktivitāti , ja tās ir atrofējušās .
(trg)="77"> Ne samo da ovo možete da koristite da bi studirali šta ove ćelije rade , koji je njihov značaj u proračunima mozga , nego možete koristiti ovo da bi pokušali da odgonetnete -- možda bi mogli da oživimo aktivnosti ovih ćelija , ako one zaista atrofiraju .
(src)="78"> Tagad es vēlos jums pastāstīt pāris īsus stāstus par to , kā mēs to izmantojam gan zinātniskajā , gan klīniskajā un pirmsklīniskajā līmenī .
(trg)="78"> Sada bih želeo da vam ispričam nekoliko kratkih priča o tome kako koristimo ovo , na naučnom , kliničkom i predkliničkom nivou .
(src)="79"> Viens no jautājumiem , ar ko esam saskārušies , ir , kādi ir signāli smadzenēs , kas pārraida atalgojuma sajūtu ?
(trg)="79"> Jedno od pitanja sa kojima smo se susreli je koji signali u mozgu posreduju osećaju nagrade ?
(src)="80.1"> Jo , ja jūs varat tos atrast , tie var būt daži no signāliem , kas var sekmēt mācīšanos .
(src)="80.2"> Smadzenes darīs visu , lai iegūtu šo atalgojumu .
(src)="80.3"> Un tie ir arī signāli , kas ir nepareizi traucējumu , kā , piemēram , atkarību , gadījumos .
(trg)="80.1"> Jer ako možemo da pronađemo njih , to bi bili neki od signala koji bi mogli da podstiču učenje .
(trg)="80.2"> Mozak bi radio više onoga što se nagrađuje .
(trg)="80.3"> Ujedno , to su signali koji oslabe pri poremećajima kao što je zavisnost .
(src)="81"> Ja mēs varētu izspriest , kas tās ir par šūnām , mēs , iespējams , varētu atrast jaunus mērķus , pret kuriem varētu tikt izgudrotas vai pārbaudītas zāles , vai varbūt vietas , kurās varētu tikt ievietoti elektrodi cilvēkiem , kuriem ir ļoti smaga invaliditāte .
(trg)="81"> Ako bi mogli da odgonetnemo koje su to ćelije , možda bi mogli da nađemo nove ciljeve za koje bi mogli da napravimo lekove ili koje bi mogli da izolujemo , ili možda mesta u koja bi mogli da uvedemo elektrode ljudima koji pate od ozbiljnih invaliditeta .
(src)="82"> Lai to izdarītu , mēs nonācām pie ļoti vienkārša piemēra sadarbībā ar Fiorella grupu , kur vienā mazās kastītes pusē , ja dzīvnieks pieiet pie tās , viņš saņem gaismas impulsu , lai padarītu dažādas smadzeņu šūnas jutīgas pret gaismu .
(trg)="82"> Da bi to uradili , smislili smo veoma jednostavan primer u saradnji sa Fiorela grupom , u kome na jednoj strani ove male kutije , ako životinja prođe tuda , životinja dobije bljesak svetla da bi učinila druge ćelije mozga osetljive na svetlo .
(src)="83"> Ja šīs šūnas spēj dot atbildes reakciju ,
(trg)="83"> Ako te ćelije posreduju pri nagradi ,
(src)="84.1"> dzīvniekam vajadzētu iet tur vēl un vēl .
(src)="84.2"> Un tas ir tas , kas notiek .
(trg)="84.1"> životinja će sve više i više ići tuda .
(trg)="84.2"> I to se i desilo .
(src)="85"> Šis dzīvnieks iet uz labo pusi un pabāž savu degunu tur ,
(trg)="85"> Ova životinja će ići ka desnoj strani i promoliće nos tamo ,
(src)="86.1"> un katru reizi , kad viņš to izdara , saņem zilas gaismas uzliesmojumu .
(src)="86.2"> Un viņš to darīs simtiem reižu .
(trg)="86.1"> i dobiti bljesak plavog svetla svaki put kada to učini .
(trg)="86.2"> I ona će to učiniti stotine i stotine puta .
(src)="87"> Šie ir dopamīna neironi ,
(trg)="87"> Ovo su neuroni dopamina ,
(src)="88.1"> par kuriem daži no jums varētu būt dzirdējuši , dažos smadzeņu baudas centros .
(src)="88.2"> Mēs esam parādījuši , ka neliela to aktivācija
(trg)="88.1"> o kojima su neki od vas možda čuli , u nekim od centara za zadovoljstvno u mozgu .
(trg)="88.2"> Pokazali smo da je njihova kratka aktivacija
(src)="89"> ir pietiekama , lai veicinātu mācīšanos .
(trg)="89"> dovoljna , zaista , da bi podstakla učenje .
(src)="90.1"> Tagad mēs varam vispārināt ideju .
(src)="90.2"> Tā vietā , lai tikai vienā smadzeņu punktā ,
(trg)="90.1"> Iz toga možemo da generalizujemo ideju .
(trg)="90.2"> Umesto jedne tačke u mozgu ,
(src)="91.1"> mēs varam izgudrot ierīces , kas aptver visas smadzenes , kuras var nogādāt gaismu trīsdimensionālos modeļos -- optisko šķiedru rindās , kur katra no tām savienota ar neatkarīgu mazu gaismas avotu .
(src)="91.2"> Un tad mēs varam mēģināt izdarīt lietas organisma iekšienē ,
(trg)="91.1"> možemo izmisliti napravu koja može obuhvatiti mozak , koja može dopremiti svetlo u trodimenzionalnom obliku -- nizovi optičkih vlakana , svaki uparen sa njegovim nezavisnim minijaturnim izvorom svetla .
(trg)="91.2"> I tada možemo da pokušamo stvari na živo
(src)="92.1"> kas līdz šodienai ir darīts tikai ārpus tā -- kā augstas caurspiešanās spējas caurskate cauri visām smadzenēm , lai atrastu signālus , kas var būt par cēloni noteiktām lietām .
(src)="92.2"> Vai arī tie varētu būt labi klīniskie objekti , lai ārstētu smadzeņu slimības .
(trg)="92.1"> koje su do sada rađene samo u posudama -- kao što je visoko-propusno nadgledanje kompletnog mozga zbog signala koji mogu prouzrokovati dešavanje određenih stvari .
(trg)="92.2"> Ili bi mogli da budu dobre kliničke ciljane grupe za tretmane poremećaja mozga .
(src)="93"> Un viens stāsts , ko vēlos jums pastāstīt , ir , kā mēs atrodam objektus , lai ārstētu pēctraumatiskā stresa sindromu -- tas ir nekontrolēta nemiera un baiļu forma .
(trg)="93"> Evo još jedne priče koju želim da vam ispričam o tome kako možemo naći mete za tretman PTSP -- oblik nekontrolisane anksioznosti i straha .
(src)="94"> Un viena no lietām , ko mēs darījām , bija pieņemt ļoti klasisku baiļu modeli .
(trg)="94"> Jedna od stvari koje smo uradili je bila da smo usvojili veoma klasičan model straha .
(src)="95"> Ir jāatgriežas Pavlova dienās .
(trg)="95"> Ovo je iz vremena Pavlova .
(src)="96"> To sauc par Pavlova baiļu noteikšanu -- kur signāls beidzas ar neilgu šoku .
(trg)="96"> Naziva se Pavlovljevim uslovljavanjem -- tu se zvuk završava kratkim šokom .
(src)="97"> Šoks nav sāpīgs , bet tas ir nedaudz nepatīkams .
(trg)="97"> Šok nije bolan ali je neprijatan .
(src)="98.1"> Un visos laikos -- šajā gadījumā pele , kura ir labs dzīvnieka objekts , bieži izmantota šādos eksperimentos -- dzīvnieks iemācās baidīties no signāla .
(src)="98.2"> Dzīvnieks reaģēs uz to sastingstot ,
(trg)="98.1"> Tokom vremena -- u ovom slučaju miš -- koji je dobar životinjski model , obično se koristi u ovakvim eksperimentima -- životinja uči da se plaši zvuka .
(trg)="98.2"> Životinja reaguje kočenjem ,
(src)="99"> līdzīgi kā briedis , redzot mašīnas gaismas .
(trg)="99"> nešto kao jelen uhvaćen u farove .
(src)="100.1"> Tagad jautājums ir , kādus modeļus smadzenēs mēs varam atrast , kas ļauj mums pārvarēt šīs bailes ?
(src)="100.2"> Tas , ko mēs darām , ir , ka mēs atskaņojam šo skaņu vēlreiz ,
(trg)="100.1"> Pitanje je koju metu možemo da nađemo u mozgu koja bi nam omogućila da prevlada strah ?
(trg)="100.2"> Stoga smo ponovo proizvodili ton