# es/ted2020-1183.xml.gz
# ltg/ted2020-1183.xml.gz


(src)="1"> Hace unos años , sentí como que estaba atrapado en la rutina , entonces decidí seguir los pasos del gran filósofo americano Morgan Spurlock e intentar hacer algo nuevo durante 30 días .
(trg)="1"> Pyrma dažim godim es sasajutu , kai byutu īsasprīds kasdīnā , deļtuo izdūmuoju sekuot dyžanuo amerikaņu filosofa Morgana Sperloka pāduos i 30 dīnys paraudzeit kū jaunu .

(src)="2"> La idea es bastante simple .
(trg)="2"> Ideja ir cīši vīnkuorša .

(src)="3"> Pensad en algo que siempre hayáis querido añadir a vuestras vidas e intentadlo durante los próximos 30 días .
(trg)="3"> Aizadūmoj par kū taidu , kū sovā dzeivē vysod esi gribiejis padareit i paraugi tū cytys 30 dīnys .

(src)="4"> Resulta que 30 días es la cantidad de tiempo justa para añadir un nuevo hábito o quitarlo , como ver las noticias , de tu vida
(trg)="4"> Izaruoda , kai 30 dīnys ir taišni eistuo laika šaļts , kab dabuotu jaunu īrodumu voi pamastu kaidu vacū , pīvadumam , ziņu vieršonuos nu sovys dzeivis .

(src)="5"> Unas cuantas cosas aprendí haciendo estos desafíos de 30 días .
(trg)="5"> Ir koč kas , kū īsavuiceju , dorūt itūs 30 dīnu aizdavumus .

(src)="6"> La primera fue que , en vez de pasar volando los meses , olvidados , el tiempo era mucho más recordable .
(trg)="6"> Vysu pyrma mieneši naproskrieja garum , aizmiersteibā , i beja daudzi vairuok kū atguoduot .

(src)="7"> Esto fue parte de un desafío que hice de tomar una foto todos los días durante un mes .
(trg)="7"> Daļa izaicynuojuma aizdavuma beja kotru mieneša dīnu sataiseit vīnu fotografeju .

(src)="8"> Y recuerdo exactamente dónde estaba y qué estaba haciendo ese día .
(trg)="8"> Es atguodoju , kur taišni beju i kū tymā dīnā dareju .

(src)="9"> También noté que al empezar a hacer más desafíos de 30 días y más difíciles mi confianza en mí mismo aumentó .
(trg)="9"> Pamaneju , ka kai dareju vaira i gryušuokus 30 dīnu aizdavumus , auga muna ticeiba sev .

(src)="10"> Pasé de ser un empollón que vive en el escritorio , a ser de la clase de persona que va en bicicleta al trabajo ,
(trg)="10"> Nū sātā sādūša datortuorpa es tyku par puiškinu , kurs brauc iz dorbu ar ritini .

(src)="11"> por diversión .
(trg)="11"> Prīcys piec !

(src)="12"> Incluso el año pasado , subí el monte Kilimanjaro , la montaña más alta de África .
(trg)="12"> ( Smīklys ) Pārnajā godā saguoja izkuopt Kilimandžaro , aukstuokajā kolnā Afrikā .

(src)="13"> Nunca había sido tan aventurero hasta que comencé mis desafíos de 30 días .
(trg)="13"> Pyrma izsuoču sovus 30 dīnu aizdavumus nikod nabyutu tveics piec taidim pīdzeivuojumim

(src)="14"> También descubrí que si uno quiere realmente algo lo suficiente , puede hacer cualquier cosa durante 30 días .
(trg)="14"> Es saprotu , ka eistyn koč kū gribi , tod 30 dīnuos var padareit vysa kuo !

(src)="15.1"> ¿ Habéis querido escribir una novela alguna vez ?
(src)="15.2"> Cada noviembre ,
(trg)="15"> Asat nazkod gribiejuši pīraksteit romanu ?

(src)="16"> decenas de miles de personas , intentan escribir su propia novela de 50.000 palabras , de cero , en 30 días .
(trg)="16"> Kotru novembri desmitim tyukstūšu cylvāku 30 dīnu laikā rauga pīraksteit sovu 50 000 vuordu romanu nu nullis .

(src)="17"> Resulta que todo lo que tienes que hacer es escribir 1667 palabras al día durante un mes .
(trg)="17"> Izaruoda , kai jiusim tik viņ kai vīnu mienesi kotru dīnu juopīroksta 1 667 vuordi .

(src)="18"> Así que lo hice .
(trg)="18"> Tai es ari dareju .

(src)="19"> Dicho sea de paso , el secreto es no irse a dormir hasta que no hayas escrito tus palabras diarias .
(trg)="19"> Cyta vydā , nūslāpums ir naīt gulātu , cikom naasat pīrakstejuši ituos dīnys vuordus .

(src)="20"> Puede que duermas menos , pero terminarás tu novela .
(trg)="20"> Jiusim varbyut byus mīga bods , nu dabeigsit sovu romanu .

(src)="21"> Ahora , ¿ es mi libro la próxima gran novela americana ?
(trg)="21"> Voi muna gruomota ir jauns dyžanais Amerikys romans ?

(src)="22.1"> No .
(src)="22.2"> Lo escribí en un mes .
(trg)="22.1"> Nā !
(trg)="22.2"> Es tū pīraksteju par vīnu mienesi !

(src)="23"> Es malísimo .
(trg)="23"> Jis ir baimeigs !

(src)="24"> Pero durante lo que me queda de vida , si me cruzo con John Hodgman en un fiesta de TED , no tengo que decir , " Soy informático " .
(trg)="24"> ( Smīklys ) Tok vysu tuoļuokuo dzeivi , kod TED večerinkā sasateiku ar Džonu Hodžmenu , maņ nav juosoka : „ Es asu datorzynuotnīks . ”

(src)="25"> No , no , si quiero , puedo decir : " Soy novelista " .
(trg)="25"> Nā , nā , ka grybu , varu saceit : „ Asu rakstinīks . ”

(src)="26"> ( Risas ) Esta es la última cosa que quiero mencionar .
(trg)="26"> ( Smīklys ) Vei , pādejais , kū grybu saceit .

(src)="27"> Aprendí que cuando hago cambios pequeños , sostenibles , las cosas que podía seguir haciendo , tenían más probabilidades de que se afianzaran .
(trg)="27"> Es īsavuiceju , ka dorūt mozys i ilgtspiejeigys puormejis , tū , kū es varu dareit ari iz prīšku , tys īrosts palyka .

(src)="28"> No hay nada malo en los desafíos grandes y locos .
(trg)="28"> Lelim i trokim izaicynuojumim nav ni vainis .

(src)="29"> De hecho , son súper divertidos .
(trg)="29"> Eistyneibā , tī ir dyžan ļusteigi .

(src)="30"> Pero es menos probable que se afiancen .
(trg)="30"> Tok tī drūsai viņ nabyus īrodums .

(src)="31"> Cuando dejé el azúcar durante 30 días , el día 31 fue así .
(trg)="31"> 30 dīnys atsasokūt nu cukra , 31 . dīna izaviere koč kai itai :

(src)="32"> ( Risas ) Así que esta es mi pregunta para vosotros : ¿ Qué estáis esperando ?
(trg)="32"> ( Smīklys ) Tai niu es jums vaicoju : Kuo jius vēļ gaidit ?

(src)="33.1"> Os garantizo que los próximos 30 días pasarán os guste o no .
(src)="33.2"> Entonces , ¿ por qué no pensar en algo que siempre hayáis querido probar y darle una oportunidad
(trg)="33"> Es varu drūsai saceit , ka cytys 30 dīnys īs iz prīkšu taipat , kai guojušys. pateik jums tys voi nā , tod parkū napadūmuot par kū taidu , kū vysod asat gribiejs paraudzeit , i dareit tū !

(src)="34"> durante los próximos 30 días ?
(trg)="34"> Cytys 30 dīnys .

(src)="35"> Gracias
(trg)="35"> Paļdis .

(src)="36"> ( Aplausos )
(trg)="36"> ( Publika plaukšynoj )

# es/ted2020-276.xml.gz
# ltg/ted2020-276.xml.gz


(src)="1"> Bueno , me dedico a más cosas aparte de la física .
(trg)="1"> Sūpluok fizikai es asmu īsasaistejs ari cytur .

(src)="2"> En realidad , ahora me dedico más bien a otras .
(trg)="2"> Eisteneibā , itūšaļt vaira taišni cytuos lītuos .

(src)="3"> Una de ellas son las relaciones lejanas entre las lenguas humanas .
(trg)="3"> Vīna ir attuoluos attīceibys cylvāku volūdu vydā .

(src)="4"> Los lingüistas históricos profesionales de Estados Unidos
(trg)="4"> Profesionali viesturis volūdnīki ASV

(src)="5"> y de Europa Occidental evitan , en la medida de lo posible , las relaciones lejanas , los grandes grupos , los grupos que se remontan mucho en el tiempo , más allá de las familias que son familiares .
(trg)="5"> i Vokoru Eiropā pa lelam rauga turētīs par gobolu nu vyskaidom attuolom attīceibom ; lelim grupiejumim , cīši vacim grupiejumim , vacuokim kai zynomuos volūdu saimis .

(src)="6"> No les gusta , les parece excéntrico .
(trg)="6.1"> Jim tys napateik ; Jī dūmoj , ka tei ir kaprize .
(trg)="6.2"> Es nadūmoju , ka tai ir kaprize .

(src)="7.1"> A mí no me parece .
(src)="7.2"> Hay algunos lingüistas geniales , sobre todo rusos , dedicándose a ello en el Instituto Santa Fe y en Moscú , y me encantaría ver dónde nos lleva esto .
(trg)="7.1"> Ir nazcik genialu volūdnīku , puorsvorā krīvu , kurī pi tuo struodoj Santafe Iņstitutā i Moskovā .
(trg)="7.2"> Es cīši grybātu redzēt , iz kureini tys nūvess .

(src)="8"> ¿ Nos lleva realmente a un antepasado único , de hace 20 o 25.000 años ?
(trg)="8"> Voi tys eistyn nūvess pī vīna prīškguojieja pyrma kaidu 20 — 25 tyukstūšu godu ?

(src)="9"> ¿ Y si nos remontamos más allá de ese antepasado único , cuándo es de suponer que muchas lenguas compitieran entre sí ?
(trg)="9"> I ka nu mes ītu vēļ tuoļuok pyrma ituo kūpeiguo prīškguojieja , kod , drūsai viņ , beja daudzu volūdu sovstarpeiga konkureņce ?

(src)="10.1"> ¿ Hasta cuándo se remonta eso ?
(src)="10.2"> ¿ Hasta cuándo se remonta el lenguaje moderno ?
(trg)="10.1"> Cik tuoli paguotnē tys īt ?
(trg)="10.2"> Cik tuoli paguotnē īt myuslaiku volūda ?

(src)="11"> ¿ Cuántas decenas de miles de años ?
(trg)="11"> Cik daudzus dasmytus tyukstūšys godu tuoļā paguotnē tei īt ?

(src)="12"> Chris Anderson : ¿ Tiene alguna corazonada o esperanza sobre la respuesta ?
(trg)="12"> Kriss Aņdersons : Jums ir nūjauta voi nūceja par tū , kaids ir atsacejums ?

(src)="13"> Murray Gell-Mann : yo diría que el lenguaje moderno tiene que ser anterior a las pinturas , relieves y esculturas rupestres y anterior a las pisadas de baile en el barro en las cuevas de Europa Occidental durante el período Auriñaciense , hace 35.000 años , o antes .
(trg)="13"> Marijs Gells-Manns : Es pasaceitu miniejumu , kai myuslaiku volūdom juobyut vacuokom kai olu zeimiejumi , olu graviejumi i olu skuļpturom , i daņču sūlim meikstajā muolā Vokoru Eiropys oluos Oriņakys periodā pyrma kaidu 35 000 godu voi seņuok .

(src)="14"> Me cuesta creer que hicieran todo aquello y que no tuvieran un lenguaje moderno .
(trg)="14"> Es naspātu nūticēt , ka jī spieja tū vysu dareit , najādzūt myuslaiku volūdu .

(src)="15"> Así que yo diría que el verdadero origen es así de antiguo o incluso más .
(trg)="15"> Deļtuo es pīļaunu , kai patīsuo izceļsme ir vacuoka , mozuokais tikpoš vaca , kas zyn i vacuoka .

(src)="16.1"> Pero eso no implica que todas , o muchas , o la mayoría de las lenguas reconocidas de hoy en día no puedan proceder de una misma , mucho más joven aún , 20.000 años , por ejemplo , o algo así .
(src)="16.2"> Es lo que se llama un cuello de botella .
(trg)="16.1"> Nu tys nanūzeimoj , ka vysys , daudzys voi koč vairums nu myuslaiku zynuomuos volūdys navarieja izaceļt , pīvadumam , nū vīnys , kurei ir daudz jaunuoka , saceisim , 20 000 godu vaca voi liedzeigai .
(trg)="16.2"> Tū mes saucam par šaurū vītu .

(src)="17"> CA : Bueno , puede que Philip Anderson tuviera razón .
(trg)="17"> K.A. : Filipam Aņdersonam varieja byut taisneiba .

(src)="18"> Es posible que de cualquier tema sepa usted más que nadie .
(trg)="18"> Var byut , jius par tū zynat vaira kai kurs cyts .

(src)="19.1"> Ha sido un honor .
(src)="19.2"> Gracias , Murray Gell-Mann .
(trg)="19.1"> Deļtuo tys ir gūds .
(trg)="19.2"> Paļdis jums , Marij Gell-Mann .

(src)="20"> ( Aplausos )
(trg)="20"> ( Publika plaukšynoj )

# es/ted2020-755.xml.gz
# ltg/ted2020-755.xml.gz


(src)="1"> Imagínense que están en una calle de EE UU , y un japonés se les acerca y les dice " Perdone , ¿ cómo se llama esta manzana ? "
(trg)="1"> Tai , īsadūmojat , ka stuovat nazkur Amerikā iz ūļneicys , i pi jums daīt japaņs i prosa : „ Atlaidit , kai sauc itū kvartalu ? ”

(src)="2.1"> Y Uds. le contestan " Lo siento .
(src)="2.2"> Esta es la calle Roble , esa es la calle Olmo .
(trg)="2.1"> Jius atsokat : „ Atlaidit .
(trg)="2.2"> Nu , itei ir Oukstrita , tei ir Elmstrita .

(src)="3"> Este es el número 26 y ese el 27 . "
(trg)="3"> Tei ir 26 . sāta , tei — 27 . ”

(src)="4.1"> Y él : " Bueno , vale .
(src)="4.2"> ¿ Cómo se llama esa manzana ? "
(trg)="4"> „ Lobi , ” jis atsoka , „ nu kai sauc itū kvartalu ? ”

(src)="5"> Y Uds. contestan " Es que las manzanas no tienen nombre .
(trg)="5"> Jius sokat : „ Nu , kvartalim nav vuordu .

(src)="6"> Las calles tienen nombre ; las manzanas son solamente espacios sin nombre que están entre las calles . "
(trg)="6"> Vuordi ir ūļneicom ; kvartali ir tik vītys bez vuordim ūļneicu vydā . ”

(src)="7"> Se va , un tanto confundido y decepcionado .
(trg)="7"> Jis nūīt drupeit apjucs i veilīs .

(src)="8"> Así que ahora imagínense que están en una calle de Japón , ven a una persona y le preguntan " Disculpe , ¿ cómo se llama esta calle ? "
(trg)="8"> Niu īsadūmojat , ka stuovat iz ūļneicys nazkur Japanā , jius pasagrīžat pret sūpluok cylvāku i vaicojat : „ Atlaidit , kai sauc itū ūļneicu ? ”

(src)="9"> Y les responde " Esa es la manzana 17 y esta es la 16 . "
(trg)="9"> Jis atsoka : „ Nu , itys ir 17 . kvartals , itys — 16 . kvartals . ”

(src)="10"> Y Uds. dicen " Muy bien , ¿ pero cómo se llama esta calle ? "
(trg)="10"> I jius atsokat : „ Lobi , i kai sauc itū ūļneicu ? ”

(src)="11"> Y contesta " Bueno , es que las calles no tienen nombre .
(trg)="11"> I jis atsoka : „ Nu , ūļneicom nav vuordu .

(src)="12"> Las manzanas tienen nombre . "
(trg)="12"> Vuordi ir kvartalim .

(src)="13.1"> Echen un vistazo a Google Maps .
(src)="13.2"> Esta es la manzana n ° 14 , 15 , 16 , 17 , 18 , 19 .
(trg)="13.1"> Pasaverit Google Maps .
(trg)="13.2"> Vei , 14 .,15 . , 16 . , 17 . , 18 . , 19 . kvartals .

(src)="14.1"> Todas estas manzanas tienen nombre .
(src)="14.2"> Las calles son solo espacios sin nombre entre las manzanas .
(trg)="14.1"> Vysim kvartalim ir vuordi .
(trg)="14.2"> Ūļneicys ir tik vītys bez vuordu kvartalu vydā .

(src)="15"> Y entonces preguntan " Vale , ¿ pero cómo sabe la dirección ? "
(trg)="15"> I tod jius vaicojat : „ Lobi , a kai tod jius zinit sovu sātys adresu ? ”

(src)="16.1"> Les responde " Es muy fácil .
(src)="16.2"> Este es el distrito 8 .
(trg)="16"> „ Vīnkuorši , ” jis atsoka , „ itys ir ostoitais kvartals .

(src)="17"> Manzana 17 , casa n ° 1 . "
(trg)="17"> Es dzeivoju 17 . kvartalā , sātā numer vīns . ”

(src)="18.1"> Y Uds. dicen " Muy bien .
(src)="18.2"> Pero dando una vuelta por el vecindario me he fijado que los números de las casas no van en orden . "
(trg)="18"> „ Lobi , ” jius sokat , „ nu , īmūt pa apleicīni , es īvāruoju , ka sātu numeri nav seceigi . ”

(src)="19.1"> Y él contesta " Por supuesto que van en orden .
(src)="19.2"> Siguen el orden en que fueron construidas .
(trg)="19.1"> Jis atsoka : „ Skaidrys , ka ir .
(trg)="19.2"> Tuos ir numerātys piec tū pastateišonys seceibys .

(src)="20"> La primera casa construida en una manzana es la número 1 .
(trg)="20"> Pyrmuo kvartalā pastateituo sāta ir sāta numer vīns .

(src)="21"> La segunda es la número 2 .
(trg)="21"> Ūtrei pastateituo sāta ir sāta numer div .

(src)="22.1"> La tercera es la 3 .
(src)="22.2"> Es fácil .
(trg)="22"> Treša ir sāta numer treis .

(src)="23.1"> Es muy obvio . "
(src)="23.2"> Me apasiona el hecho de que a veces tengamos que ir a la otra punta del mundo para darnos cuenta de prejuicios que ni siquiera sabíamos que teníamos y para darnos cuenta de que lo contrario puede ser también cierto .
(trg)="23.1"> Vīgli !
(trg)="23.2"> Logiski ! ”
(trg)="23.3"> Deļtuo maņ pateik , kai myusim ir reizem juobrauc iz ūtru pasauļa molu , kab saprostu pījāmumus , kurūs mes seņuok nazynuojom i saprostu , ka ari pretejais var byut pareizs .

(src)="24"> Por ejemplo , hay médicos en China que creen que su obligación es mantenerte sano .
(trg)="24"> Tai , pīvadumam , Kīnā uorsti tur , ka jū dorbs ir ryupētīs , kab tu byutu vasals .

(src)="25.1"> Así que cuando estás sano un mes entero les pagas , y cuando te pones enfermo no les tienes que pagar , porque han fallado en su trabajo .
(src)="25.2"> Ganan dinero cuando tú estás sano , no enfermo .
(trg)="25.1"> Deļtuo sevkuru mienesi , kurū asat vasals , jius jim moksuojot , i , kod asat navasals , jums navajag jim moksuot , deļtuo ka jī nav kuorteigi darejuši sovu dorbu .
(trg)="25.2"> Jī teik bogotuoki , kod jius asat vasali , a na navasali .

(src)="26.1"> ( Aplausos ) En música pensamos que el comienzo de la frase musical es el " uno " .
(src)="26.2"> Uno , dos , tres , cuatro .
(trg)="26"> ( Plaukšīni ) Leluokajā daļā muzykys mes skaitam „ vīns ” kai pyrmū sitīni , muzykaluos frazys suokys .

(src)="27"> Pero en la música del África occidental , el " uno " está al final de la frase , es el final de la frase musical .
(trg)="27.1"> Vīns , div , treis , četri .
(trg)="27.2"> Tok Vokoru Afrikys muzykā „ vīns ” teik skaiteits par frazys beigom , taipat kai atstarpe pyrma teikuma gola .

(src)="28.1"> No se trata solamente del frase , sino del modo en que empiezan la música .
(src)="28.2"> Dos , tres , cuatro , uno .
(trg)="28.1"> Tū var dzierdēt na tik frazejumā , bet taipat i tymā , kai jī skaita ritmu .
(trg)="28.2"> Div , treis , četri , vīns .

(src)="29"> Y este mapa también es correcto .
(trg)="29"> Taipat i itei karta ir preciza .

(src)="30"> ( Risas ) Hay un refrán que dice que cualquier cosa que digas sobre la India , lo contrario también es cierto .
(trg)="30"> ( Smīklys ) Ir sokamvuords , ka , vysleidz kaidu patīsu lītu jius pasaceitu par Indeju , taipat i pretejais byus taisneiba .

(src)="31"> Así que nunca debemos olvidar , estemos en TED o en otro sitio , que cualquier idea que tengamos u oigamos , por brillante que sea , que lo contrario quizá sea también cierto .
(trg)="31"> Deļtuo naaizmierssim , vysleidza , voi TED voi vysur cytur , kur var dzierdēt kaidys genialys idejis ir jums voi cytim , taipat i preteijais var byut taisneiba .

(src)="32"> Domo arigato gozaimashita .
(trg)="32"> Lels jums paļdis !