# ar/4ard0nYxZkur.xml.gz
# oc/4ard0nYxZkur.xml.gz


(src)="1"> سنستخدم خط اعداد للمقارنة بين ١١, ٥ و ١١, ٧
(trg)="1"> Utiliza una benda numerica per comparar 11, 5 e 11, 7 .

(src)="2"> لذلك دعونا نرسم خط الاعداد هنا .
(trg)="2"> Dessenhem una benda numerica aicí .

(src)="3"> سأقوم بالتركيز بين ١١ و ١٢
(src)="4"> لأن الرقمين يقعان بينهما .
(trg)="3"> Me vau concentrar sus la partida entre 11 e 12 , es ailà que se tròban nòstres dos nombres .

(src)="5"> الرقم هو ١١ و بجانبه أعشار .
(trg)="4"> Son 11 e quicòm mai , un cert nombre de disièmas .

(src)="6"> هنا ١١ وهنا ١٢
(trg)="5"> Aquí avèm 11 .
(trg)="6"> Aquí avèm 12 .

(src)="7"> ثم سأرسم الأعشار .
(trg)="7"> Ara , dessenhi los disièmas .

(src)="8"> هنا سيكون المنتصف
(src)="9"> حيث سيكون هذا أحد عشر و خمسة أعشار أو ١١, ٥
(trg)="8"> Aquí , exactament al mièg , doncas onze e cinc disièmas ( o 11, 5 ) seriá aquí .

(src)="10"> حسنا ، لقد انتهيت من الجزء الأول .
(trg)="9"> Bon , avèm ja fach la mitat .

(src)="11"> تقع ١١, ٥ هنا تقريبا
(trg)="10"> Ai trobat ont es 11, 5 : exactament al mièg entre 11 e 12 .

(src)="12"> وهو أحد عشر وخمسة أعشار .
(trg)="11"> Es onze e cinc disièmas .

(src)="13"> ساضع علامة على الاشياء الاخرى على خط الاعداد .
(trg)="12"> Ara , vau marcar tot sus la benda numerica .

(src)="14"> هذا عشر ، عشران ، ٣ أعشار ، ٤ أعشار ، ٥ أعشار ،
(src)="15"> ٦أعشار ، ٧ أعشار ، ٨ أعشار ، ٩ أعشار ثم ١٠ أعشار على ١٢ .
(trg)="13"> Aquí , i a 1 disièma , 2 disièmas , 3 disièmas , 4 disièmas , 5 disièmas 6/ 10 , 7/ 10 , 8/ 10 , 9/ 10 e ara 10/ 10 sul 12 .

(src)="16"> القياسات في الرسمة ليست دقيقة ، إنني ارسمه بيدي على قدر المستطاع .
(trg)="14"> Es pas dessenhat a l' escala , dessenhi a man levada coma pòdi .

(src)="17"> أين ستكون ١١, ٧ ؟ هذه ١١, ٥ .
(trg)="15"> Ont va èsser 11, 7 ?
(trg)="16"> Bon , aquí i a 11, 5 .

(src)="18"> هذه ١١, ٦ . هذه ١١, ٧ .
(trg)="17"> Aquí es 11, 6 .
(trg)="18"> Aquí es 11, 7 .

(src)="19"> أحد عشر وسبعة أعشار .
(trg)="19"> Onze e sèt disièmas .

(src)="20"> عشر ، عشران ، ٣ أعشار ، ٤ أعشار ، ٥ أعشار ، ٦ أعشار ، ٧ أعشار .
(trg)="20"> 1/ 10 , 2/ 10 , 3/ 10 , 4/ 10 , 5/ 10 , 6/ 10 , 7/ 10 .

(src)="21"> هذه ١١, ٧ .
(trg)="21"> Aquí es 11, 7 .

(src)="22"> الأرقام تزداد باتجاه اليمين .
(trg)="22"> Sus la benda numerica , los nombres son mai bèls quand anam a drecha .

(src)="23"> ١١, ٧ يقع على يمين ١١, ٥
(trg)="23"> 11, 7 es a drecha de 11, 5 .

(src)="24"> و هو بالتأكيد اكبر من ١١, ٥ .
(trg)="24"> Es clarament mai bèl que 11, 5 .

(src)="25"> ١١, ٧& gt; ١١, ٥ .
(trg)="25"> 11, 7 & gt ; 11, 5 .

(src)="26"> بالطبع لم نكن نحتاج نرسم خطاً للأعداد لنستنتج هذه المعلومة .
(trg)="26"> Seriosament , aviás pas besonh de dessenhar una benda numerica per t' en rendre compte .

(src)="27"> كلاهما ١١ و شيء اخر . هذه ١١ و خمس أعشار . هذه ١١ و سبع أعشار .
(trg)="27"> Los dos son 11 e quicòm mai .
(trg)="28"> Es 11 e 5 disièmas .
(trg)="29"> Es 11 e 7 disièmas .

(src)="28"> لذا ، من الواضح أن هذه ستكون أكبر .
(trg)="30"> Doncas , aquel va èsser mai bèl .

(src)="29"> كلاهما ١١ ، ولكن هذا له ٧ أعشار مقابل ٥ أعشار .
(trg)="31"> Los dos an 11 mas aquel a 7 disièmas e el n 'a 5 ( disièmas ) .

# ar/66PyFALvfF3R.xml.gz
# oc/66PyFALvfF3R.xml.gz


(src)="2"> السؤال الموجه إلينا هو اختيار أي من مجموع الكسور
(src)="3"> الذي يعطينا 25 على 22 أو 25 من 22 .
(trg)="1"> Devèm causir quinas fraccions podèm addicionar per obténer 25 sus 22 , o 25/ 22 .

(src)="4"> يمكنك استخدام أي كمية من الكسور على حسب حاجتك .
(trg)="2"> Utiliza tantas fraccions coma vòls .

(src)="5"> ضع الكسور غير المستخدمة في سلة المهملات .
(trg)="3"> Bota las fraccions qu' utilizas pas a l' escobilièr .

(src)="6"> إذن دعنى نفكر كيف يمكننا عمل هذا .
(trg)="4"> Ara , soscam a cossí podèm far aquò .

(src)="7"> في الواقع أفضل استخدام أكبر الكسور اولا
(src)="8"> حتى يتسنى لي أن اكون اقرب إلى قيمة المرجوه .
(trg)="5"> Vòli utilizar primièr la fraccion mai bèla , atal , vau arribar tot prèp .

(src)="9"> إذن ساقوم بوضع 16 على 22
(trg)="6"> Vau doncas prene 16/ 22 .

(src)="10"> ودعنى نرى , إذا قمت بإضافة 8 على 22 إلى هذا ,
(src)="11"> إذن هذا سوف سينقلني إلى -- لنرى , 16 زائدا 8 ,
(src)="12"> هذا يعطيني 24 من 22 .
(trg)="7"> E anam veire , se i ajusti 8/ 22 , me va menar a ... , anam veire 16 + 8 , me mena a 24/ 22 .

(src)="13"> 16 من 22 زائدا 8 من 22 تعطيني 24 من 22 .
(trg)="8"> 16/ 22 + 8/ 22 me va menar a 24/ 22 .

(src)="14"> وإذا تحصلت على واحدة إضافية فأنني ساحصل على 25 من 22 .
(trg)="9"> Doncas se preni un de mai ( 1/ 22 de mai ) , me mena a 25/ 22 .

(src)="15"> ويمكنني بعدها وضع هذه الكسور غير المتسخدمة هنا
(src)="16"> في سلة المهملات .
(trg)="10"> E pòdi botar las fraccions pas utilizadas a l' escobilièr .

(src)="17"> إذن سوف اقوم بوضع الكسور غير المستخدمة هنا .
(trg)="11"> Vau doncas botar las fraccions pas utilizadas aquí .

(src)="18"> ودعنا نتفقد إجابتنا .
(trg)="12"> Verificam nòstra responsa .

(src)="19"> الإجابة صحيحة .
(trg)="13"> Es plan !

(src)="20"> وهناك العديد من الطرق التي تمكننا
(src)="21"> فعليا من اكمال المسألة .
(trg)="14"> I a mantun biais d' aver la bona responsa .

(src)="22"> في الواقع , ليس من الواضح إذا كان هناك عدد من الطرق
(src)="23"> التي تمكننا من عمل هذا .
(trg)="15"> Pas segur que i aja mantun biais d' obténer aquò .

(src)="24"> دعنا نرى , هلهناك طريقة أخرى ؟
(trg)="16"> Anam veire , i a un autre biais ?

(src)="25"> اجل , لأننا إذا استخدمنا الـ 2 والـ 4 هنا ,
(src)="26"> لكنا تحصلنا على -- دعنا نرى , 8 سوف تعطينا -- هذه
(src)="27"> 2 من 22 زائدا 4 من 22 و6 من 22 زائدا 8 من 22
(trg)="17"> Òc , perque quitament s' aviam pres lo 2 e lo 4 aquí , arribariam a ... anam veire ... 8 nos menariá a ... aquò 's 2/ 22 + 4/ 22 , fa 6/ 22 + 8/ 22 va far 14/ 22 .

(src)="29"> ومنثما إذا وضعنا 16 من 22 سوف يكون هذا أكثر من اللازم .
(trg)="18"> E se ajustas 16/ 22 , fa va tròp .

(src)="30"> إذن فإن الطريقة التي قمنا بها من قبل هي بالقعل
(src)="31"> الطريقة التي يجب أن تقوم بها .
(trg)="19"> Doncas çò qu' avèm fach èra lo sol biais per capitar .

(src)="32"> إذا سوف اقوم بوضع الـ 2 والـ 4 في سلة المهملات .
(trg)="20"> Lo 2 e lo 4 , los vau botar dins l' escobilièr .

(src)="33"> و 16 من 22 -- 16 من شيء زائدا 8 من نفس الشيء سوف يكون
(src)="34"> 25 من ذلك الشيء
(trg)="21"> E 16 de quicòm + 1 de quicòm mai + 8 de quicòm va far 25 d' aquel quicòm .

(src)="35"> وفي المسألة هذه فإن هذا الشيء الذي نتحدث عنه
(src)="36"> هو الكسر الثاني والعشرين .
(src)="37"> .
(trg)="22"> Dins aqueste cas , lo quicòm que sèm a parlar son de / 22 .

# ar/JbFPQRA7nDnY.xml.gz
# oc/JbFPQRA7nDnY.xml.gz


(src)="1"> دعونا نكتب الرقم 0 . 8 كـ " كسر "
(trg)="1"> Escrigam 0, 8 jos la forma d' una fraccion .

(src)="2"> حيث أن الرقم 8 الموجود على اليمين هنا
(trg)="2"> 0, 8 ...

(src)="3"> فى خانة العشرات حيث يمكن قراءته
(trg)="3"> Lo 8 aicí dins la colomna de las desenas .

(src)="4"> 8 من 10 كما يمكن أيضا كتابته
(src)="5"> 8/ 10
(trg)="4"> Lo pòdes legir coma 8 disièmas e escrivèm qu 'es egal a 8 disièmas o 8 sus 10 .

(src)="6"> أو 8 على 10 ، والآن لقد قمنا بكتابته كـ " كسر "
(src)="7"> ويمكننا تبسيط الكسر هكذا
(src)="8"> الرقمان 8 و 10 بينهما عوامل مشتركة ، حيث أن كلا الرقمان يقبلان القسمة على 2
(trg)="5"> Ara , l' avèm ja escrit coma una fraccion e se la volèm simplificar ... 8 e 10 an de factors comuns :

(src)="9"> فلنقسم كلا من البسط والمقام على 2 . وبالتالى لن يحدث أى تغيير فى قيمة الكسر لأنه سوف يتم قسمة البسط والمقام على نفس الرقم
(trg)="7"> Anam divisar lo numerator e lo denominator per 2 .
(trg)="8"> La valor de la fraccion càmbia pas perqué divisam los dos per la meteissa causa .

(src)="10"> 8/ 2 = 4
(src)="11"> 10/ 2 = 5
(trg)="9"> 8 divisats per 2 fan 4 , 10 divisats per 2 fa 5 .

(src)="12"> اذا 0 . 8 = 8/ 10
(src)="13"> وتساوى ايضا 4/ 5
(trg)="11"> 0, 8 es la meteissa causa que 8 disièmas , çò qu 'es parièr que 5 cinquens .

# ar/YYURBVWpbkFW.xml.gz
# oc/YYURBVWpbkFW.xml.gz


(src)="1"> الداله ( f( x مرسومه كالأتي
(src)="2"> أوجد ( - f( 1 . ؟
(trg)="2"> " A partir deth grafic dera foncion f( x ) , trapa f ( - 1 ) " .

(src)="3"> أساس هذا الرسم البياني
(src)="4"> عباره عن الداله
(trg)="3"> Aguest grafic ei , en esséncia , era definicion dera nòsta foncion .

(src)="5"> وهو يخبرنا ، " نظرا للمدخلات المسموح بدخولها إلى الداله "
(src)="6"> ماذا يكون مخرجات هذه الداله . ؟
(trg)="5"> " Segon eth valor introdusit ena foncion , quin resultat obtiem ? "

(src)="7"> هنا هم يقولون
(trg)="6"> Aciu mos demanen :

(src)="8"> " انظرواو ماهو ناتج عندما يكون المدخل x = - ١ ؟ "
(src)="9"> لذا هنا x = - ١
(src)="10"> x = - ١
(trg)="7"> " Quin resultat obtiem quan x = - 1 ? " x = - 1 ei acitau . x = - 1 .

(src)="11"> في الرسم البياني للداله هنا ٦
(src)="12"> عندما يكون f الداله يساوي - 1
(trg)="8"> E eth grafic dera nòsta foncion ei en 6 quan x ei parièr a - 1 .

(src)="13"> هنا نستطيع ان نقول 6 = ( f ( - 1
(trg)="9"> Alavetz que podem díder que f ( - 1 ) = 6 .

(src)="14"> سوف اكتب هذا هنا
(src)="15"> f ( - 1 ) = 6 .
(trg)="10"> Ac escrigui acitau . f ( - 1 ) = 6 .

# ar/bEttLxcwbmx6.xml.gz
# oc/bEttLxcwbmx6.xml.gz


(src)="1"> إذاً ، تخيل أنك تقف على شارع في أي مكان في أمريكا
(src)="2"> ويأتي رجل ياباني إليك ويقول ،
(trg)="1"> Imaginatz- vos en un carrèra en bèth lòc d' Amèrica . e un japonés que vos apròpa e que 'vs demanda :

(src)="3"> " من فضلك ، ما هو أسم هذه الجادة ؟ "
(trg)="2"> " Desencusatz- me , e quin s' apèra eth nòm d' aguest blòc ? "

(src)="4"> وتقول أنت ، " أنا آسف . حسناً ، هذا شارع أوك ، وذلك شارع إلم .
(trg)="3"> E qu' arrespondetz , " Que 'm sap de grèu , bon , aguesta qu 'ei era Carrèra Oak , e aquera era Carrèra Elm .

(src)="5"> هذا رقم 26 ، وذلك رقم 27 . "
(trg)="4"> Aguest qu 'ei eth 26au . , e aqueth eth 27au . "

(src)="6"> فيقول هو ، " حسناً ، جيد . ما هو أسم هذه الجادة ؟ "
(trg)="5"> Eth e ditz , " Tiò tiò , mès quin s' apèra aguest blòc ? "

(src)="7"> وتقول أنت ، " حسناً ، الجادة السكنية لا تحمل أسماء .
(trg)="6"> E qu' arrespondetz , " Bon , eths blòcs non an cap de nòm .

(src)="8"> للشوارع أسماء . الجادة السكنية هي مجرد
(src)="9"> الفضاء غير المسمى بين الشوارع . "
(trg)="7"> Eras carrèras , òc ; eths blòcs non son sonque eths espacis sense nòm entram eras carrèras . "

(src)="10"> ويغادر هو ، مرتبك قليلاً ومحبط .
(trg)="8"> Eth que se 'n va , un shinhau confús e decebut .

(src)="11"> إذاً ، الآن تخيل أنك تقف على شارع في أي مكان في اليابان ،
(src)="12"> وتلتفت إلى الشخص القريب منك وتقول ،
(trg)="9"> Ara , imaginatz- vos en ua carrèra en bèth lòc de Japon , e vos viratz a ua quauquarrés ath costat e que 'u demandatz ,

(src)="13"> " من فضلك ، ما هو أسم هذا الشارع ؟ "
(trg)="10"> " Desencusatz- me , e quin s' apèra aguesta carrèra ? "

(src)="14"> فيرد ، " أوه ، حسناً هذه الجادة رقم 17 ووهذه الجادة رقم 16 . "
(trg)="11"> E que 'vs arresponden , " Bon , aguest qu 'ei eth blòc 17 e aqueth eth 16 . "

(src)="15"> وتقول أنت ، " حسناً ، ما هو أسم هذا الشارع ؟ "
(trg)="12"> E que demandatz , " Tiò tiò , mès quin s' apèra aguesta carrèra ? "

(src)="16"> فيرد ، " حسناً ، الشوارع لا تحمل أسماء .
(trg)="13"> E que 'vs arresponden , " Bon , eras carrèras non an cap de nòm .

(src)="17"> للجادات السكنية أسماء
(trg)="14"> Eths blòcs òc qu 'an de nòm . "

(src)="18"> فقط ألقي نظرة على خرائط غوغل هنا . فهناك الجادة رقم ، 14 ، 15 ، 16 ، 17 ، 18، 19 .
(trg)="15"> Tè , guardatz ací en Google Maps .
(trg)="16"> Que i a eth blòc 14 , 15 , 16 , 17 , 18 , 19 .

(src)="19"> لكل هذه الجادات السكنية أسماء .
(src)="20"> الشوارع هي مجرد الفراغات بدون أسماء بين الجادات السكنية .
(trg)="17"> Totis aguestis blòcs qu 'an un nòm , e eras carrèras non son sonque eths espacis sense nòm entram eths blòcs .

(src)="21"> ثم تقول أنت ، " حسناً ، إذاً كيف ستعرف عنوان منزلك ؟ "
(trg)="18"> E alavetz que demandatz , " Que va plan , alavetz quin sabetz era adreça de çò de vòste ? "

(src)="22"> فيرد ، " حسناً ، سهلة ، هذا هو الحيّ الثامن .
(trg)="19"> Eth que 'vs arresponden , " Qu 'ei simple , aguest qu 'ei eth districte ueit .

(src)="23"> وهناك الجادة رقم 17 ، المنزل رقم واحد . "
(trg)="20"> Ací qu 'ei eth blòc 17 , casa numèro 1 . "

(src)="24"> فتقول أنت ، " حسناً . لكن بالتجول في الجوار ،
(src)="25"> لاحظت أن أرقام المنازل ليست بالترتيب . "
(trg)="21"> E que didetz , " Que va plan , mès en tot caminar peth vesinat , que m' avisi qu´eras casas non seguissen cap d' orde . "

(src)="26"> فيرد ، " بالطبع مرتبة . إنها بالترتيب الذي بُنيت به .
(trg)="22"> E eth que ditz , " B' ei plan que 'n seguissen .
(trg)="23"> Que seguissen eth orde de bastida .

(src)="27"> أول منزل تم بناؤه في الجادة هو المنزل رقم واحد .
(trg)="24"> Era prumèra casa a èster bastida daguens un blòc qu 'ei era casa numèro 1 .

(src)="28"> والمنزل الثاني الذي تم بناؤه هو المنزل رقم اثنين .
(trg)="25"> Era dusau casa a èster bastida qu 'ei era casa numèro 2 .

(src)="29"> والمنزل الثالث رقم ثلاثة . إنها سهلة . وواضحة . "
(trg)="26"> Era tresau , qu 'ei era casa numèro 3 .
(trg)="27"> Qu 'ei simple .
(trg)="28"> Qu 'ei òbvi .

(src)="30"> إذاً ، فأنا أحب ذلك أننا بعض الأحيان نحتاج
(src)="31"> للذهاب إلى الجانب العكسي من العالم
(src)="32"> لإدراك الفرضيات التي لم نعرف حتى أنها لدينا ،
(trg)="29"> Que 'm shauta pr' amor qu´a viatges mos cau anar tath aute costat deth mond entà pr' amor d´avisar- mos deras supausicions que non sabíam que hadíam , e avisar- mos qu' eth contrari que pòt èster vertat tanben .

(src)="34"> لذا ، كمثال ، هناك أطباء في الصين
(src)="35"> الذين يعتقدون أن عملهم هو الحفاظ عليك بصحة جيدة .
(trg)="30"> Per exemple , que i a de mètges en China que creden qu 'ei lor trebalh mantie 'vs saludable .

(src)="36"> لذا ، ففي أي شهر تكون بصحة جيدة تقوم بالدفع لهم ،
(src)="37"> وعندما تكون مريضاً لا ينبغي عليك الدفع لهم لأنهم فشلوا
(trg)="31"> Alavetz , cada mes qu' ètz saludable pagatz- le , e quand ètz malaut non avetz cap de paga 'u pr´amor qu 'an falhat en lor trebalh .

(src)="38"> في عملهم . إنهم يصبحون أغنياء عندما تكون بصحة جيدة ، ليس مريضاً .
(trg)="32"> Que 's hèn rics quand ètz saludable , non cap malaut .

(src)="39"> ( تصفيق )
(trg)="33"> ( Aplaudiments )