# lv/A28107176/A28107176.xml.gz
# sl/A28107176/A28107176.xml.gz
(src)="s9.1"> Jauna prioritāte ES palīdzībai , ar ko finansē paplašināšanos
(trg)="s11.1"> Nova razsežnost pomoči EU za širitev
(src)="s11.1"> Ne Eiropas Komisija , ne citas personas , kas rīkojas Komisijas vnull
(trg)="s19.1"> Kataloški podatki so navedeni na koncu te publikacije.Evropska Komisija , Generalni direktorat za širitev , 2009 .
(src)="s14.1"> Kas ir IPAL
(trg)="s36.1"> Črna gora
(src)="s17.1"> Eiropas Savienības paplašinnull
(trg)="s42.1"> Uvod šajo kratkoročne izzive .
(src)="s19.1"> IPA – Pirms pie v ie no š a n n u l l I
(trg)="s51.1"> Kaj je instrument IPA ?
(src)="s23.1"> PA ir izveidots , lai , izmantojot vienu vienknull
(trg)="s115.1"> nstrument IPA je bil zasnovan , da bi se s kar največjo učinkovitostjo izpolnjevale
(src)="s30.1"> PA palīdzība Bijušajai ( ie n v i d s l n u l l I
(trg)="s149.1"> V okviru nacionalnega programa za leto 2007 se bo 9 milijonov EUR porabilo za pomoč reformi policije na državni in lokalni ravni .
(src)="s36.1"> Eiropas Savienība finansē arī izglītības reformu ar mērķi uzlabot saikni ar darba tirgu un modernizēt izglītības iestnull
(trg)="s169.2"> Pomoč bo zagotovljena tudi razvoju lokalne demokracije in civilne družbe , kar bo med drugim prispevalo tudi k boju proti korupciji .
(src)="s46.1"> ir m s pie v ie no š a n n u l l P
(trg)="s209.2"> Omogoča tudi prožnost pri izvajanju pomoči .
# lv/B13008325/B13008325.xml.gz
# sl/B13008325/B13008325.xml.gz
(src)="s17.1"> Bijušo Eiropas Parlamenta priekšsēdētāju dzīves liecības
(trg)="s17.1"> Spomini nekdanjih predsednikov Evropskega parlamenta
(src)="s35.1"> Eiropas Parlamenta priekšsēdētāja Hansa Gerta PETERINGA priekšvārds
(trg)="s39.1"> Hans-Gert PÖTTERINGPredsednik Evropskega parlamenta
(src)="s37.1"> Eiropas Parlamentam 50 gadu ilgais laika posms no 1958. gada 19. marta līdz 2008. gada 19. martam bijis pārpilns daudziem vēsturiskiem notikumiem un norisēm , kas būtiski ietekmējušas arī Eiropas pilsoņu dzīvi .
(trg)="s41.1"> Od 19. marca 1958 do 19. marca 2008 je preteklo 50 let , ki za Evropski parlament označujejo obdobje , zaznamovano s številnimi zgodovinskimi dogodki in dosežki , ki so pomembno vplivali na življenje državljank in državljanov Evrope .
(src)="s37.2"> Īpaši svarīgi pieminēt 1979. gada jūniju , kad notika Eiropas Parlamenta pirmās tiešās vēlēšanas .
(trg)="s41.2"> Eden od ključnih trenutkov pri tem so bile prve neposredne volitve v Evropski parlament junija 1979 .
(src)="s38.1"> 142 deputāti .
(src)="s38.2"> Pēc nākamajām Eiropas vēlēšanām 2009. gada jūnijā tagad jau 27 dalībvalstis un aptuveni 500 miljonus iedzīvotāju pārstāvēs 751 deputāts !
(trg)="s42.1"> Od ustanovne seje Evropske parlamentarne skupščine 19. marca 1958 v Strasbourgu je minilo 21 let , preden so lahko državljanke in državljani prvič neposredno izvolili poslance Evropskega parlamenta in tako uveljavili svoj vpliv na evropski ravni .
(src)="s39.1"> Kopš Eiropas Parlamentārās asamblejas dibināšanas sanāksmes 1958. gada 19. martā Strasbūrā pagāja 21 gads , līdz Eiropas Parlamentu pirmo reizi varēja ievēlēt tieši , tādējādi Eiropas iedzīvotājiem dodot iespēju ietekmēt Eiropas līmenī notiekošo .
(trg)="s43.1"> Leta 1958 je 142 poslancev zastopalo interese takratnih 168 milijonov državljank in državljanov šestih držav ustanoviteljic Evropske skupnosti .
(src)="s39.2"> Līdz ar to pilnvērtīgu saturu ieguva arī jēdziens “ Pilsoņu Eiropa ” .
(trg)="s43.2"> Po naslednjih volitvah v Evropski parlament junija 2009 pa bo 751 poslancev zastopalo približno 500 milijonov prebivalcev zdaj že 27 držav članic .
(src)="s40.1"> Šajās nedaudzajās ievadrindās nav iespējams nedz pilnībā iepazīstināt ar Eiropas Parlamenta vēsturi , nedz arī sīki izskaidrot , kā mainījušās tā atbildības jomas .
(trg)="s44.1"> V tem predgovoru nikakor ne želim v zgolj nekaj vrsticah predstaviti celotne zgodovine Evropskega parlamenta , niti ni na mestu podrobno razlaganje evolucije njegovih pristojnosti .
(src)="s40.2"> Svinot Eiropas Parlamenta 50. gadadienu , šiem jautājumiem būs veltīti citi izdevumi .
(trg)="s44.2"> Ob 50. obletnici obstoja Evropskega parlamenta se bodo s to nalogo namreč ukvarjali drugi .
(src)="s41.1"> Būdams pašreizējais Eiropas Parlamenta priekšsēdētājs , es turpinu savu priekšgājēju iesākto .
(trg)="s45.1"> Kot trenutni predsednik Evropskega parlamenta sem nasledil vrsto svojih predhodnikov .
(src)="s41.2"> Uz divarpus gadu termiņu šajā amatā stājos 2007. gada 16. janvārī un uzskatu , ka man jāturpina priekšteču iesāktais darbs .
(trg)="s45.2"> Svoje delo v tem mandatu , ki sem ga nastopil 16. januarja 2007 za obdobje dveh let in pol , razumem kot neprekinjeno nadaljevanje njihovega dela .
(src)="s41.3"> Ikviens no viņiem savulaik gādāja par to , lai palie-linātos Eiropas Parlamenta un līdz ar to arī Eiropas pilsoņu nozīme , pieaugtu ietekme un vairotos līdzdalība Eiropas lēmumu pieņemšanā .
(trg)="s45.3"> Vsak od njih se je svojčas zavzemal za to , da bi Evropskemu parlamentu in s tem evropskim državljankam in državljanom zagotovil več pravic , več vpliva in več besede pri postopku odločanja v Evropi .
(src)="s42.1"> Savukārt šajā publikācijā lasītājus ar Eiropas Parlamenta vēsturi iepazīstinās notikumu aculiecinieki — kādreizējie Parlamenta priekšsēdētāji , kuru atmiņas sniedzas līdz pat 1977. gadam .
(trg)="s46.1"> V tej publikaciji bodo nekdanji predsedniki Parlamenta , katerih pričevanja segajo do leta 1977 , bralca popeljali skozi zgodovino te institucije in mu jo s pomočjo svojih pričevanj tudi približali .
(src)="s43.1"> Kādēļ Eiropas Parlaments vispār vajadzīgs ?
(src)="s43.2"> Parlaments pārstāv pilsoņus un pilsones , kuri dzīvo mūsu kopīgajās
(trg)="s47.1"> Na tem mestu želim poskusiti začrtati smernice nadaljnjega razvoja Parlamenta in predstaviti lastnosti , ki tej
(src)="s47.1"> mājās — mūsdienu Eiropas Savienībā , un Parlaments viņu balsīm dod nozīmi un ietekmi Eiropā .
(trg)="s50.1"> instituciji dajejo edinstven značaj , po katerem slovi ne le na evropski ravni , temveč tudi v svetovnem merilu . A najprej se ozrimo nekoliko v preteklost .
(src)="s50.2"> Tās nav zaudējušas aktualitāti .
(trg)="s51.1"> Kakšni so bili ukrepi ?
(src)="s50.3"> Pēc Otrā pasaules kara beigām šie lielie sapņo-tāji nolēma , ka jādara gals šausmīgajiem brāļu kariem , kuri kurinājuši savstarpējo ienaidu un iegrūduši mūsu kontinentu katastrofā .
(trg)="s51.2"> Šest držav1je ustanovilo institucije , namenjene uresničitvi pogodbe o Evropski skupnosti za premog in jeklo ( ESPJ ) , ki so jo podpisale 18 aprila 1951 .
(src)="s50.4"> Tāpēc viņu lozungs bija : “ Tas nedrīkst atkārtoties ! ”
(trg)="s51.3"> Izvršna oblast je bila pri tem dodeljena „ Visoki oblasti ” .
(src)="s50.5"> Tāpēc bija jāmācās no vēstures .
(trg)="s51.4"> Ta se je posvetovala s Skupno skupščino ESPJ , sestavljeno iz predstavnikov parlamentov držav članic .
(src)="s51.1"> Kā šo uzdevumu varēja paveikt ?
(trg)="s52.1"> Zakaj Evropski parlament ?
(src)="s51.2"> Pirmām kārtām — apvienojot valstu ogļu un tērauda rūpniecību jeb citiem vārdiem — iemācoties apvienoti pārvaldīt saimnieciskos resursus , iemācoties kopīgi dzīvot un aukstā kara apstākļos veidot kopīgu nākotni .
(trg)="s52.2"> Parlament zastopa državljanke in državljane , ki bivajo pod streho naše skupne hiše , današnje Evropske unije , ter daje njihovemu glasu pomen in vpliv v Evropi .
(src)="s52.1"> Šo nākotnes redzējumu un gribu īstenot Eiropas sapni balstīja vēlme stiprināt mieru , demokrātiju un atgūto brīvību , kā arī centieni nodrošināt Eiropas iedzīvotāju labklājību .
(trg)="s53.1"> Čeprav utegnejo cilji ustanoviteljev Evropske unije mlajši generaciji zveneti že precej odmaknjeno , se velja tudi dandanes spomniti nanje .
(trg)="s53.2"> Tudi danes so namreč še vedno aktualni .
(src)="s52.3"> Brīvība ir pamats visām tām mūsu kopīgajām vērtībām , kuras arvien bijušas un ir Eiropas Parlamenta galvenais politiskais orientieris .
(trg)="s54.2"> Četudi jim ni uspelo uresničiti zadanega cilja , so predvideli poznejši razvoj in pognali kolesje reformnega gibanja .
(src)="s53.1"> Kā šo apņemšanos īstenoja ?
(src)="s53.2"> Sešas dibinātājvalstis1 izveidoja iestādes , lai iedzīvinātu 1951. gada 18. aprīlī parakstīto vienošanos par Eiropas Ogļu un tērauda kopienu ( EOTK ) .
(trg)="s55.1"> Po drugi svetovni vojni so veliki vizionarji sklenili , da bodo končali grozote bratomornih vojn , ki so ustvarile ozračje medsebojnega sovraštva in našo celino pahnile v katastrofo .
(src)="s53.3"> Izpildvaru nodeva Augstās iestādes pārziņā .
(trg)="s55.2"> „ Nikoli več ! ” , so zaklicali .
(src)="s53.4"> Šī iestāde sniedza konsultācijas EOTK
(trg)="s55.3"> V ta namen pa je bilo treba iz zgodovine upoštevati prave nauke .
(src)="s54.1"> Federālais kanclers Konrāds Adenauers , tolaik būdams Eiropas Savienības Padomes priekšsēdētājs , ātri izprata Eiropas Parlamenta attīstības iespējas .
(src)="s54.2"> 1952. gada 12. septembrī viņš sacīja : “ Parlamentu raksturo īpaša dinamika .
(trg)="s56.1"> Naštete daljnovidne sposobnosti in volja za uresničitev evropskih sanj izvirajo iz prizadevanj za mir , utrjevanja demokracije in znova pridobljene svobode , pa tudi iz iskanja blaginje za državljanke in državljane Evrope .
(src)="s54.3"> Jūsu sanāksmei ir raksturīgi centieni droši doties uz priekšu — un tā ir viena no parlamentārā darba pazīmēm .
(trg)="s56.2"> Pri tem je bilo treba pomisliti tudi na sosednje narode v srednji in vzhodni Evropi , ki so živeli v nesvobodi .
(src)="s54.4"> Pēc mūsu domām , parlamentam rak-
(trg)="s56.3"> Svoboda predstavlja temelj naših skupnih vrednot , na
(src)="s55.2"> Sešas dibinātājvalstis bija Beļģija , Francija , Itālija , Luksemburga , Nīderlande un Vācija .
(trg)="s58.2"> Države ustanoviteljice so bile : Belgija , Francija , Italija , Luksemburg , Nemčija in Nizozemska .
(src)="s58.2"> Šī ievērojamā eiro-pieša teiktais līdz šim brīdim nav zaudējis aktualitāti .
(trg)="s61.1"> katerih je Evropski parlament vedno oblikoval svojo politiko in to počne še danes .
(src)="s59.1"> nacionālo valstu delegācijas , vislielākajā mērā sekmēja eiropeiskā gara veidošanos , nacionālo atšķirību neskar-tas lietišķas diskusijas un meklējumus pēc kompro-misa , kurā vienlīdz ņemtu vērā valstu un visas Eiropas intereses .
(trg)="s62.1"> dil namero Evropskega parlamenta , da razvije kulturo „ skupnega razmišljanja ” , kar je opisal takole : „ Oblikovanje političnih skupin je Skupni skupščini omogočilo , da je že od prvih sej naprej razvijala občutek evropske pripadnosti , ki sega više od nacionalnih interesov . ”
(src)="s60.1"> Drīz kļuva skaidrs , ka EOTK iespējas ir pārāk ierobežo-tas , lai risinātu jaunā laikmeta izvirzītos uzdevumus .
(trg)="s63.1"> Nemški zvezni kancler Konrad Adenauer , ki je takrat predsedoval Svetu ministrov , je hitro opazil razvojni potencial Evropskega parlamenta . 12. septembra 1952 je pojasnil : „ Parlament odlikuje zlasti njegova izrazita dinamika .
(src)="s60.3"> Kopsapulce kļuva par Eiropas Parlamentāro asambleju un vienlaikus par triju kopienu vienīgo asambleju .
(trg)="s63.3"> V vaši skupščini je moč opaziti – in to je značilnost parlamentarnega dela – prizadevanja , da bi pogumno sledili zadanim ciljem . Menimo , da je dinamika Parlamenta bistvenega pomena . ”
(src)="s61.1"> Šos procesus zīmīgi raksturojis Žoržs Spenals , kurš bija Parlamenta priekšsēdētājs no 1975. līdz 1977. gadam .
(trg)="s64.1"> Politične skupine2so najpomembnejši akterji institucije in nosilci njenega razvoja .
(src)="s61.2"> Eiropas integrācijas procesu viņš raksturoja šādi : “ Pastāv atziņa , ka vispirms jākalpo cilvēkiem , un tikai tad — savai dzimtenei , bet ir arī nostāja , ka kalpošana dzimtenei ir pārāka par kalpošanu cilvēkiem .
(src)="s61.3"> Pēc manām domām , kalpošana Eiropai apvieno abus minētos viedokļus , jo tā vienlaikus ir kalpošana cilvē-kam un tēvijai . ”
(trg)="s64.2"> Dejstvo , da v skupščini ni bilo predstavnikov nacionalnih delegacij , je v veliki meri prispevalo k oblikovanju evropskega duha , stvarni razpravi , oddaljeni od nacionalnih razlik , in k iskanju kompromisa , ki naj bi predstavljal sintezo nacionalnih in evropskih interesov .
(src)="s62.1"> Mūsu Parlamenta darbības centrā vienmēr bijuši centieni panākt šādu noturīgu līdzsvaru .
(trg)="s65.1"> Hitro se je pokazalo , da so bile možnosti ESPJ preveč omejene , da bi bile kos novodobnim izzivom .
(src)="s62.2"> Tas pirmām kārtām attiecas uz Eiropas vērtību aizsardzību3 un uz
(trg)="s65.2"> Zato je šest držav ustanoviteljic 25 marca 1957 v Rimu podpisalo pogodbe o ustanovitvi Evropske gospodarske skupnosti ( EGS ) in Evropske skupnosti za atomsko energijo ( ESAE ali Euratom ) .
(src)="s63.1"> Eiropas Parlamentārās asamblejas pirmais priekšsēdētājs bija Robērs Šūmans .
(trg)="s66.1"> Georges Spénale , predsednik Parlamenta v letih 1975 – 77 , je čudovito povzel ta razvoj .
(src)="s63.2"> Savā uzrunā viņš aplie-cināja Eiropas Parlamenta gribu veidot “ kopīgas domāšanas ” kultūru , ko viņš raksturoja šādi : “ Politisko grupu veidošanās likusi kopsapulcei jau pirms pirmās sēdes sākt veidot eiropeiskās kopības izjūtu , kura būtu pārāka par jebkādām nacionālajām interesēm . ” līdzsvara panākšanu starp iekšējo konsolidāciju un ārējo atbalstu .
(trg)="s66.2"> V zvezi z evropsko integracijo je povedal : „ Modra misel pravi , da se je treba najprej postaviti v službo človeku in šele nato v službo domovini , druga pa , da ima služba domovini prednost pred službo človeku .
(src)="s64.1"> Jau 1958. gadā Parlaments apstiprināja , ka cīņai par cil-vēktiesībām ir universāls raksturs , un šādi lika pamatus
(trg)="s67.1"> Skupna skupščina se je preimenovala v Evropsko parlamentarno skupščino in tako postala edina skupščina treh skupnosti .
(trg)="s67.2"> Prvič se je sestala 19. marca 1958 , njena takratna vloga pa je bila zgolj posvetovalna .
(src)="s65.1"> Politiskās grupas2 arvien bijušas svarīgākie iestādes un tās attīstības dalībnieki .
(trg)="s69.1"> Prvi predsednik Evropske parlamentarne skupščine je bil Robert Schuman .
(src)="s65.2"> Tas , ka asambleju neveidoja
(trg)="s69.2"> V enem svojih govorov je potr-
(src)="s71.1"> Šādi Parlaments solidarizējās arī ar tām Eiropas tautām , kurām bija jādzīvo diktatūras apstākļos .
(trg)="s73.1"> Stremljenje po ustreznem kompromisu med obema je vedno predstavljalo osrednji cilj Parlamenta .
(src)="s71.2"> Tā 1961. gadā Parlaments nosodīja Berlīnes mūra būvniecību .
(trg)="s73.2"> To še posebej velja za zagovarjanje evropskih vrednot3ter
(src)="s72.1"> Arī iekšpolitiski Parlaments aktīvi strādājis visdažādā-kajās jomās .
(trg)="s74.1"> Evropski parlament od leta 1988 podeljuje nagrado Saharova za svobodo misli .
(src)="s72.2"> Te jāpiemin cīņa pret rasismu , ksenofo-biju un antisemītismu , cīņa pret terorismu , vienlaikus nodrošinot personīgās brīvības ievērošanu , kā arī cīņa par dzimumu vienlīdzību .
(trg)="s74.2"> Vsi dobitniki nagrade , kot na primer Nelson Mandela , Aleksander Dubček , Aung San Suu Kyi ali Aleksander Milinkevič , so cenili podporo Parlamenta njihovemu boju za svobodo .
(src)="s72.3"> Visi šie centieni vērsti uz to , lai aizsargātu un nostiprinātu pamattiesības .
(trg)="s75.1"> uravnoteženosti med notranjo utrditvijo in zunanjo podporo .
(src)="s72.4"> Pateicoties Eiropas Parlamenta neatlaidībai , šajās jomās daudz sa sniegts .
(trg)="s76.1"> Parlament je bil tudi tisti , ki je skozi leta vedno znova pozival , da je treba v vse sporazume Evropske skupnosti in kasneje Evropske unije o sodelovanju s tretjimi državami vključiti klavzulo o človekovih pravicah .
(src)="s72.5"> Tā 2007. gada oktobrī Lisabonas līgumā izdevās iekļaut Pamattiesību hartu , kura nodrošina mūsu pilsoņu aizsardzību .
(trg)="s77.1"> Parlament je že leta 1958 podprl univerzalno naravo boja za človekove pravice in tako določil prihodnjo politično usmerjenost Unije , jo spodbujal in s tem presegel gospodarske okvire skupnosti .
(src)="s72.6"> Harta ir vienlīdz saistoša gan Eiropas iestādēm , gan visām dalībvalstīm , izņemot Lielbri-tāniju un Poliju .
(trg)="s78.1"> V tem smislu se je tudi solidariziral z evropskimi narodi , ki so morali živeti v primežu diktature .
(src)="s72.8"> Līdz ar Lisabonas līgumu tā iegūst juridisku spēku .
(trg)="s78.2"> Tako je Parlament avgusta 1961 obsodil gradnjo berlinskega zidu .
(src)="s73.1"> Tāpat Parlaments atbalstīja Viduseiropas un Austrumeiropas tautas to brīvības cīņā un arī dramatiskajos notikumos , kas risinājās padomju ietekmes zonā līdz pat Berlīnes mūra krišanai 1989. gadā .
(trg)="s79.1"> Parlament je odločno podprl srednje- in vzhodnoevropske narode pri boju za svobodo , ob dramatičnih dogodkih v državah iz območja pod vplivom Sovjetske zveze vse do padca berlinskega zidu leta 1989 .
(src)="s74.1"> Vēlme panākt līdzsvaru ir pamatā arī Eiropas Parlamenta centieniem paplašināt savas pilnvaras .
(trg)="s80.1"> Tudi na področju notranje politike je bil Parlament dejaven na različnih področjih .
(src)="s74.2"> Tas nav pašmērķis , bet līdzeklis , kā labāk strādāt iedzīvotāju labā .
(trg)="s80.2"> Sem sodijo boj proti rasizmu , sovraštvu do tujcev in antisemitizmu , boj proti terorizmu ob hkratnemu varstvu osebnih svoboščin ter boj za enakopravnost spolov .
(src)="s75.1"> Kopš 1988. gada Eiropas Parlaments pasniedz Saharova balvu par domas brīvību .
(trg)="s80.3"> Cilj vseh teh prizadevanj je bil varstvo in utrjevanje temeljnih pravic .
(src)="s75.2"> Visi balvas saņēmēji , piemēram , Nelsons Mandela , Aleksandrs Dubčeks , Aunga San Sū Kuai un Aleksandrs Milinkēvičs , allaž guvuši Parlamenta atbalstu savā cīņā par brīvību .
(trg)="s80.4"> Pod pritiskom Evropskega parlamenta je bilo na teh področjih doseženega veliko .
(src)="s76.1"> Līdzīgi kā cilvēktiesību jomā , arī šajā gadījumā Eiropas Parlaments laikus paredzēja notikumu attīstību un tiecās panākt līdzsvaru starp nacionālo un eiropeisko redzējumu .
(trg)="s81.1"> Parlament se je prav tako postavil na stran demokratičnih gibanj v Španiji , na Portugalskem in v Grčiji ter jim vlil novega upanja .
(src)="s77.1"> Tieši Eiropas Parlaments daudzu gadu garumā allaž pieprasījis iekļaut cilvēktiesību klauzulu ikvienā sadarbības nolīgumā , ko Eiropas Kopiena vai vēlāk Eiropas Savienība slēdza ar trešām valstīm .
(trg)="s82.2"> Ta listina je obvezujoča za evropske institucije in za države članice , z izjemo Velike Britanije in Poljske .
(trg)="s82.3"> Listino so 12. decembra 2007 v Strasbourgu slavnostno razglasili in podpisali predsedniki Evropskega parlamenta ,
(src)="s80.1"> iedomājama un nav iespējams pārvarēt pastāvošās atšķirības .
(trg)="s86.1"> Evropske komisije in Evropskega sveta , z lizbonsko pogodbo pa bo postala pravno veljavna .
(src)="s81.1"> Pašlaik Eiropas Parlaments rūpējas , lai Eiropas Savienības budžets4tiktu veidots tā , lai būtu iespējams
(trg)="s87.1"> Trud za enakopravnost je viden tudi pri prizadevanjih Evropskega parlamenta za razširitev svojih pristojnosti .
(src)="s82.1"> Attiecībā uz budžetu Parlaments pakāpeniski spējis paplašināt savas pilnvaras .
(trg)="s88.3"> Parlament je to načelo zagovarjal tudi v pogajanjih z desetimi državami članicami , ki so maja 2004 pristopile k Evropski uniji .
(src)="s82.2"> Jau 1958. gadā tas vērsa uzmanību uz “ demokrātijas decītu ” šajā jomā , jo lēmumus par Eiropas budžetu pieņēma dalībvalstis , neiesaistot valstu parlamentus .
(trg)="s89.1"> Kot že pri človekovih pravicah , je tudi tu Evropski parlament daljnovidno prepoznal smer razvoja dogodkov in se trudi za ravnotežje med nacionalnim in evropskim zornim kotom .
(src)="s83.2"> Vides aizsardzība un jo īpaši cīņa pret klimata pārmaiņām , jauno tehno-loģiju attīstība un ieguldījums , lai nodrošinātu plašu piekļuvi zināšanām , ļauj Eiropas Savienībai pildīt savas starptautiskās saistības .
(trg)="s90.2"> Uspešen razvoj brez finančne solidarnosti ni mogoč , saj ni mogoče preseči obstoječih razlik .
(src)="s84.1"> Budžeta pilnvaras Eiropas Parlaments izmantojis arī kā sviru , lai dažādos līgumos arvien no jauna paplašinātu savas likumdevēja tiesības.5
(trg)="s91.1"> Danes Parlament skrbi za to , da je proračun Unije4sestavljen tako , da smo kos aktualnim izzivom . Var-
(src)="s85.1"> Pēc ilgas un sīkstas spēkošanās septiņdesmito gadu vidū Eiropas Parlaments kļuva par budžeta lēmējie-stādi kopā ar Eiropas Savienības Padomi .
(trg)="s92.1"> Pri proračunu je lahko Parlament svoje pristojnosti širil le postopoma .
(src)="s85.2"> Kopš tā laika Parlaments negrozāmi turējies pie principa , ka Savienībai jābūt pietiekamiem līdzekļiem , lai īstenotu savus mērķus .
(trg)="s92.2"> Že leta 1958 je opozoril na „ demokratični decit ” , saj so države članice sklenile dogovor o proračunu , ne da bi v ta proces vključile tudi nacionalne parlamente .
(src)="s86.1"> Vēl 1958. gadā Parlaments bija tikai padomdevēja asambleja , bet līdz ar Lisabonas līguma stāšanos spēkā tas kļūst par Padomei līdzvērtīgu likumdevēju gandrīz pilnīgi visās jomās .
(trg)="s93.1"> stvo okolja in še posebej boj proti podnebnim spremembam , razvoj novih tehnologij in zagotavljanje splošnega dostopa do znanja dovoljujejo Evropski uniji izpolnjevanje svojih mednarodnih obveznosti .
(src)="s87.1"> Eiropas Parlaments izmanto savas likumdošanas pilnvaras , lai cilvēku ikdienas dzīvi padarītu vieglāku .
(trg)="s94.1"> Po dolgem in trdem boju je Evropski parlament sredi sedemdesetih let skupaj s Svetom ministrov postal proračunski organ .
(src)="s88.2"> 2008. gadā Kopienas budžets bija 129 miljardi eiro jeb 1,03 % no Savienības nacionālā kopienākuma .
(trg)="s95.2"> Leta 2008 znaša evropski proračun 129 milijard evrov , kar je 1,03 % BND Evropske unije .
(src)="s93.1"> Eiropas Parlaments šo svarīgo ieguldījumu varēja sniegt tāpēc , ka Parlaments paplašināšanos progno-zēja un bija tai sagatavojies .
(trg)="s99.1"> Evropski parlament je svoje proračunske pristojnosti uporabil kot vzvod , da je v zaporednih pogodbah postopoma širil svoje zakonodajne pristojnosti .
(src)="s93.2"> Tāpēc ar pilnām tiesībām varam lepoties ar paveikto .
(trg)="s100.2"> Prav Evropski parlament je dosegel kompromis in s tem omogočil sprejetje obeh omenjenih zakonodajnih aktov .
(src)="s94.1"> minēt tikai dažus , kam ir lielākā simboliskā nozīme .
(trg)="s102.1"> Ta kompromis je bilo mogoče doseči , ker smo pustili nacionalne in politične razlike ob strani v prid skupnim evropskim interesom .
(src)="s94.2"> Šādi lēmumi ir , piemēram , tarifu samazināšana par ienākošajiem un izejošajiem mobilo telefonu zva-niem ārzemēs , “ melnā saraksta ” izveide par lidsa-biedrībām , kuras neievēro drošības prasības un tāpēc nedrīkst ielidot ES gaisa telpā , vai arī aizliegums izmantot kancerogēnas vielas rotaļlietu ražošanā .
(trg)="s103.1"> Evropski parlament uporablja svoje pristojnosti na zakonodajnem področju za lajšanje vsakdanjika državljank in državljanov .
(trg)="s103.2"> S tem ciljem je bilo sprejetih veliko sklepov , izmed njih pa želim tule navesti tiste z največjim simbolnim pomenom .
(src)="s95.1"> Pēc 2004. gada paplašināšanās ES ir principiāli jaunā likumdošanas situācijā .
(trg)="s104.1"> Evropski parlament je uspel s tem pomembnim prispevkom , ker je predvideval širitev in se pripravil na nove danosti .
(src)="s95.2"> Eiropas Savienības Padomē kļūst arvien grūtāk rast kompromisu starp 27 dalībvalstīm .
(trg)="s104.2"> Parlament je lahko z vso pravico ponosen na opravljeno delo .
(src)="s96.1"> Pēc Berlīnes mūra krišanas Eiropas Parlaments jau 1991. gadā ielūdza Bundestāga ieceltos novērotājus no jaunajām federālajām zemēm , lai sekmētu bijušās VDR iedzīvotāju integrāciju ES .
(trg)="s106.1"> Po padcu berlinskega zidu je Evropski parlament že leta 1991 med svoje vrste povabil opazovalce iz novih zveznih dežel , ki jih je imenoval nemški parlament , da bi tako olajšal vključevanje državljank in državljanov nekdanje NDR v EU .
(src)="s96.2"> Novērotājus iesaistīja Parlamenta darbā , kaut deputāta statusa tiem nebija .
(trg)="s106.2"> Vključeni so bili v parlamentarno delo , čeprav niso imeli statusa poslancev .
(src)="s96.3"> Process izrādījās ļoti veiksmīgs , jo tā viņi iespējami drīz varēja iepazīties ar darbu mūsu iestādē un Eiropas Savienībā kopumā .
(trg)="s106.3"> To je bil velik uspeh , saj so se ti opazovalci
(src)="s97.1"> Tas jo īpaši pierādījās divos ļoti svarīgos gadījumos — lemjot par Pakalpojumu direktīvu6 un Ķimikāliju regulu ( REACH ) 7 .
(trg)="s107.1"> Po širitvi leta 2004 se je EU znašla v popolnoma spremenjenih razmerah tudi glede zakonodaje .
(src)="s97.2"> Šajos gadījumos tieši Eiropas Parlamentā izdevās panākt vajadzīgo kompromisu un nodrošināt šo tiesību aktu pieņemšanu .
(trg)="s107.2"> V Svetu ministrov je vedno težje doseči kompromise s 27 državami članicami .
(src)="s100.5"> Līdz ar to mūsu jaunie kolēģi jau no paplašināšanās pirmās dienas bija pilnībā iesaistīti Parlamenta darbā .
(trg)="s109.2"> Strožji nadzor kemičnih snovi , ki so morebiti nevarne za človeško zdravje .
(src)="s105.1"> paraksta tiesību aktus , kuri pieņemti atbilstīgi koplēmuma procedūrai , kā arī paraksta Eiropas Savienības budžetu .
(trg)="s113.1"> posebnost Evropskega parlamenta in prispeva k njegovemu bogastvu .
(src)="s105.2"> Ārējo attiecību jomā Parlamenta priekšsēdētājs ociālo vizīšu laikā pauž Parlamenta viedokli saviem sarunu partneriem .
(trg)="s114.1"> Vsak od predsednikov Parlamenta je k razvoju institucije prispeval svoje .
(src)="s105.3"> Kopā ar kolēģiem no Vidusjūras valstīm Eiropas Parlamenta priekšsēdētājs vada Eiropas un Vidusjūras reģiona valstu parlamentārās asamblejas darbu .
(trg)="s114.2"> Predsedniki dajejo pobude k razpravam , so posredniki znotraj Parlamenta , zastopajo ga v Evropski uniji in izven nje , prisluhnejo pa tudi državljankam in državljanom .
(src)="s106.1"> Kopīgs ikdienas darbs , ko Parlamentā veic cilvēki ar dažādiem politiskiem un kultūras uzskatiem un pastāvīga domu apmaiņa jau kopš 1958. gada ir Eiropas Parlamenta īpašā pazīme un bagātība .
(trg)="s115.1"> Ta pozitivna izkušnja se je kasneje ponovila še dvakrat : najprej pri pripravah na pristop desetih novih držav članic , katerih opazovalci so bili v Evropskem parlamentu od maja 2003 pa do same širitve 1. maja 2004 , kasneje pa še pri pripravah na pristop Bolgarije in Romunije , katerih opazovalci so bili v Parlamentu od septembra 2005 do decembra 2006 .
(src)="s107.1"> Ikviens no Parlamenta priekšsēdētājiem devis savu ieguldījumu iestādes attīstībā .
(trg)="s116.2"> Vključeni so bili v politične skupine in seznanjeni z načinom dela Parlamenta .
(src)="s107.2"> Viņi iedvesmo-juši diskusijas , bijuši vidutāji Parlamenta iekšienē , pārstāvējuši to gan pašā Eiropas Savienībā , gan ārpus tās un arvien centušies tuvināties cilvēkiem .
(trg)="s116.3"> Naši novi kolegi so bili torej od prvega dne širitve v celoti vključeni v parlamentarno delo .
(src)="s108.1"> Par vienu no svarīgākajiem sava amata laika uzde-vumiem uzskatu Eiropas Savienības vērtību popu-larizēšanu gan tās ietvaros , gan ārpus tās , kā arī starpkultūru dialoga veicināšanu , jo īpaši attiecībās ar mūsu part neriem arābu islāma pasaulē .
(trg)="s117.1"> Večji vpliv Parlamenta se odraža tudi v pomenu funkcije predsednika in v njegovih nalogah .
(trg)="s117.2"> Tako se je skozi leta vzpostavila danes ustaljena praksa , da je predsednik Parlamenta redno vabljen k nagovoru voditeljev držav in vlad ob začetku sej Evropskega sveta , v katerem predstavi stališča Parlamenta o vprašanjih na dnevnem redu .