# lv/A28107176/A28107176.xml.gz
# sk/A28107176/A28107176.xml.gz
(src)="s8.1"> Pirms pie v ie no š a n n u l l IPA
(trg)="s12.1"> Nástroj predvstupovej pomoci
(src)="s9.1"> Jauna prioritāte ES palīdzībai , ar ko finansē paplašināšanos
(trg)="s13.1"> Nové zacielenie pomoci EÚ pre rozšírenie
(src)="s11.1"> Ne Eiropas Komisija , ne citas personas , kas rīkojas Komisijas vnull
(trg)="s23.1"> © Európske spoločenstvá , 2009.Rozmnožovanie je povolené len so súhlasom autora .
(src)="s19.1"> IPA – Pirms pie v ie no š a n n u l l I
(trg)="s57.1"> Horou a Srbskom – je značný rozdiel .
(src)="s23.1"> PA ir izveidots , lai , izmantojot vienu vienknull
(trg)="s111.1"> IPA bol vytvorený , aby sa dosiahlo maximálne zacielenie , presnosť a účinok pri
(src)="s36.1"> Eiropas Savienība finansē arī izglītības reformu ar mērķi uzlabot saikni ar darba tirgu un modernizēt izglītības iestnull
(trg)="s165.1"> EÚ financuje aj reformu školstva s cieľom zlepšiť prepojenie s pracovným trhom a zmodernizovať vzdelávacie zariadenia .
(src)="s46.1"> ir m s pie v ie no š a n n u l l P
(trg)="s202.2"> Pri uplatňovaní pomoci umožňuje takisto pružnosť .
(src)="s53.1"> Eiropas Komisija
(trg)="s215.1"> Európska komisia – Generálne riaditeľstvo pre rozšírenie Jednotka A2 .
# lv/B13008325/B13008325.xml.gz
# sk/B13008325/B13008325.xml.gz
(src)="s17.1"> Bijušo Eiropas Parlamenta priekšsēdētāju dzīves liecības
(trg)="s17.1"> Svedectvá bývalých predsedov Európskeho parlamentu
(src)="s26.1"> LV
(trg)="s26.1"> SK
(src)="s35.1"> Eiropas Parlamenta priekšsēdētāja Hansa Gerta PETERINGA priekšvārds
(trg)="s35.1"> Hans-Gert PÖTTERINGPredseda Európskeho parlamentu
(src)="s37.1"> Eiropas Parlamentam 50 gadu ilgais laika posms no 1958. gada 19. marta līdz 2008. gada 19. martam bijis pārpilns daudziem vēsturiskiem notikumiem un norisēm , kas būtiski ietekmējušas arī Eiropas pilsoņu dzīvi .
(trg)="s37.1"> Obdobie od 19. marca 1958 do 19. marca 2008 delí od seba 50 rokov , ktoré pre Európsky parlament znamenajú dobu vyznačujúcu sa množstvom historických udalostí a vývojových etáp s výrazným dosahom na život občanov .
(src)="s37.2"> Īpaši svarīgi pieminēt 1979. gada jūniju , kad notika Eiropas Parlamenta pirmās tiešās vēlēšanas .
(trg)="s37.2"> Kľúčovým dátumom celého obdobia boli najmä prvé priame voľby do Európskeho parlamentu v roku 1979 .
(src)="s38.2"> Pēc nākamajām Eiropas vēlēšanām 2009. gada jūnijā tagad jau 27 dalībvalstis un aptuveni 500 miljonus iedzīvotāju pārstāvēs 751 deputāts !
(trg)="s38.2"> Po najbližších voľbách do Európskeho parlamentu v júni 2009 bude približne 500 miliónov obyvateľov z teraz už 27 členských štátov zastupovať až 751 europoslancov !
(src)="s39.1"> Kopš Eiropas Parlamentārās asamblejas dibināšanas sanāksmes 1958. gada 19. martā Strasbūrā pagāja 21 gads , līdz Eiropas Parlamentu pirmo reizi varēja ievēlēt tieši , tādējādi Eiropas iedzīvotājiem dodot iespēju ietekmēt Eiropas līmenī notiekošo .
(trg)="s39.1"> Od ustanovujúcej schôdze „ Európskeho parlamentného zhromaždenia “ ( predchodcu EP ) , uskutočnenej dňa 19. marca 1958 v Štrasburgu , až do chvíle , keď bol Európsky parlament po prvýkrát zvolený v priamych voľbách a občania mohli na európskej úrovni uplatniť svoj vplyv , uplynulo 21 rokov .
(src)="s39.2"> Līdz ar to pilnvērtīgu saturu ieguva arī jēdziens “ Pilsoņu Eiropa ” .
(trg)="s39.2"> Pojem „ Európa občanov “ tým nadobudol nový obsah .
(src)="s40.1"> Šajās nedaudzajās ievadrindās nav iespējams nedz pilnībā iepazīstināt ar Eiropas Parlamenta vēsturi , nedz arī sīki izskaidrot , kā mainījušās tā atbildības jomas .
(trg)="s40.1"> Toto však nie je priestor na to , aby sme zhrnuli históriu Európskeho parlamentu do niekoľkých riadkov , ani na to , aby sme podrobne opísali vývoj jeho právomocí .
(src)="s40.2"> Svinot Eiropas Parlamenta 50. gadadienu , šiem jautājumiem būs veltīti citi izdevumi .
(trg)="s40.2"> Touto témou sa budú pri príležitosti 50. výročia založenia Európskeho parlamentu zaoberať iné práce .
(src)="s41.1"> Būdams pašreizējais Eiropas Parlamenta priekšsēdētājs , es turpinu savu priekšgājēju iesākto .
(trg)="s41.1"> Ako súčasný predseda Európskeho parlamentu som spolu so svojimi predchodcami súčasťou neprerušenej reťaze udalostí .
(src)="s41.2"> Uz divarpus gadu termiņu šajā amatā stājos 2007. gada 16. janvārī un uzskatu , ka man jāturpina priekšteču iesāktais darbs .
(trg)="s41.2"> Svoju činnosť v tomto úrade , ktorý zastávam od 16. januára 2007 na obdobie dva a pol roka , vnímam ako plynulé pokračovanie ich činnosti .
(src)="s41.3"> Ikviens no viņiem savulaik gādāja par to , lai palie-linātos Eiropas Parlamenta un līdz ar to arī Eiropas pilsoņu nozīme , pieaugtu ietekme un vairotos līdzdalība Eiropas lēmumu pieņemšanā .
(trg)="s41.3"> Každý z nich sa vo svojej dobe zasadzoval za to , aby Európsky parlament , a teda aj občania Európy , získali väčšiu váhu , väčší vplyv a širšie spolurozhodovacie práva v európskom rozhodovacom procese .
(src)="s41.4"> Es vēlētos parādīt šo Parlamenta attīstības sarkano pavedienu un uzsvērt īpašības , kuras šai iestādei piešķir tās unikalitāti , turklāt ne tikai Eiropas līmenī , bet arī starptautiski .
(trg)="s41.4"> Pri tejto príležitosti by som chcel odhaliť spoločnú niť vývoja Parlamentu a poukázať na vlastnosti , vďaka ktorým má táto inštitúcia svoj jedinečný charakter , ktorým sa
(src)="s42.1"> Savukārt šajā publikācijā lasītājus ar Eiropas Parlamenta vēsturi iepazīstinās notikumu aculiecinieki — kādreizējie Parlamenta priekšsēdētāji , kuru atmiņas sniedzas līdz pat 1977. gadam .
(trg)="s42.1"> Cieľom tejto našej publikácie je umožniť bývalým predsedom Parlamentu , ktorých svedectvá siahajú až do roku 1977 , previesť čitateľov históriou tejto inštitúcie , s ktorou sa tak môžu oboznámiť prostredníctvom priamych výpovedí .
(src)="s47.1"> mājās — mūsdienu Eiropas Savienībā , un Parlaments viņu balsīm dod nozīmi un ietekmi Eiropā .
(trg)="s45.1"> Aké kroky sa podnikli ?
(trg)="s45.2"> Šesť zakladajúcich členov1založilo inštitúcie na vykonávanie Zmluvy o založení vyznačuje nielen na európskej , ale aj na medzinárodnej úrovni .
(src)="s48.1"> kopsapulcei , kura apvienoja dalībvalstu parlamentu pārstāvjus .
(trg)="s45.3"> Obzrime sa však najskôr krátko späť .
(src)="s50.1"> Arī tad , ja mūslaiku paaudzei Eiropas Savienības dibinātāju idejas šķiet tāla pagātne , tomēr par tām būtu jāatceras arī šobrīd .
(trg)="s46.1"> Európskeho spoločenstva uhlia a ocele ( ESUO ) , ktorá bola podpísaná 18. apríla 1951 .
(src)="s50.3"> Pēc Otrā pasaules kara beigām šie lielie sapņo-tāji nolēma , ka jādara gals šausmīgajiem brāļu kariem , kuri kurinājuši savstarpējo ienaidu un iegrūduši mūsu kontinentu katastrofā .
(trg)="s46.3"> Tento úrad vykonával konzultácie so spoločným zhromaždením ESUO , ktoré pozostávalo z poslancov jednotlivých členských štátov .
(src)="s51.1"> Kā šo uzdevumu varēja paveikt ?
(trg)="s47.1"> Kvôli čomu je tu vlastne Európsky parlament ?
(src)="s51.2"> Pirmām kārtām — apvienojot valstu ogļu un tērauda rūpniecību jeb citiem vārdiem — iemācoties apvienoti pārvaldīt saimnieciskos resursus , iemācoties kopīgi dzīvot un aukstā kara apstākļos veidot kopīgu nākotni .
(trg)="s47.2"> Parlament zastupuje občanov , ktorí spolunažívajú pod strechou nášho spoločného domu , dnešnej Európskej únie , a snaží sa , aby mal ich hlas v Európe váhu a vplyv .
(src)="s52.1"> Šo nākotnes redzējumu un gribu īstenot Eiropas sapni balstīja vēlme stiprināt mieru , demokrātiju un atgūto brīvību , kā arī centieni nodrošināt Eiropas iedzīvotāju labklājību .
(trg)="s48.1"> Títo poslanci veľmi rýchlo pochopili , že európsky projekt by akoukoľvek stagnáciou výrazne utrpel , a preto prejavili záujem ďalej a rýchlejšie postupovať smerom k politickej únii v Európe .
(src)="s52.2"> Taču šajā sakarībā nevar nepieminēt kai-miņu tautas Viduseiropā un Austrumeiropā , kuras tolaik dzīvoja nebrīvē .
(trg)="s48.2"> Predvídali tým neskorší vývoj a i keď sa im nepodarilo uskutočniť svoj cieľ , predsa len uviedli reformné úsilie do pohybu .
(src)="s53.1"> Kā šo apņemšanos īstenoja ?
(trg)="s49.2"> Na svojej aktuálnosti totiž nestratili .
(src)="s53.2"> Sešas dibinātājvalstis1 izveidoja iestādes , lai iedzīvinātu 1951. gada 18. aprīlī parakstīto vienošanos par Eiropas Ogļu un tērauda kopienu ( EOTK ) .
(trg)="s49.3"> Po druhej svetovej vojne sa veľkí vizionári Európy rozhodli skoncovať s hrôzami bratovražedných vojen , ktoré vytvorili atmosféru vzájomnej nenávisti a uvrhli náš kontinent do nešťastia .
(src)="s53.3"> Izpildvaru nodeva Augstās iestādes pārziņā .
(trg)="s49.4"> „ Už nikdy viac ! “ – znel preto ich výkrik .
(src)="s53.4"> Šī iestāde sniedza konsultācijas EOTK
(trg)="s49.5"> Nato však bolo nevyhnutné vyvodiť z histórie tie správne ponaučenia .
(src)="s54.1"> Federālais kanclers Konrāds Adenauers , tolaik būdams Eiropas Savienības Padomes priekšsēdētājs , ātri izprata Eiropas Parlamenta attīstības iespējas .
(trg)="s50.1"> Táto predvídavosť a vôľa uskutočniť európsky sen bola založená na upevnení mieru , demokracie a znovu získanej slobody , ako aj na úsilí o zaistenie blaha pre občanov Európy .
(src)="s54.2"> 1952. gada 12. septembrī viņš sacīja : “ Parlamentu raksturo īpaša dinamika .
(trg)="s50.2"> Pritom sme mali stále na pamäti aj susedné národy strednej a východnej Európy , ktoré v tej dobe ešte žili v neslobode .
(src)="s54.3"> Jūsu sanāksmei ir raksturīgi centieni droši doties uz priekšu — un tā ir viena no parlamentārā darba pazīmēm .
(trg)="s50.3"> Sloboda je totiž základom spoločných hodnôt , o ktoré sa Európsky parla-
(src)="s54.4"> Pēc mūsu domām , parlamentam rak-
(trg)="s51.1"> Ako sa dal tento cieľ uskutočniť ?
(src)="s55.2"> Sešas dibinātājvalstis bija Beļģija , Francija , Itālija , Luksemburga , Nīderlande un Vācija .
(trg)="s52.2"> Týmito šiestimi zakladajúcimi členmi boli Belgicko , Nemecko , Francúzsko , Taliansko , Luxembursko a Holandsko .
(src)="s58.2"> Šī ievērojamā eiro-pieša teiktais līdz šim brīdim nav zaudējis aktualitāti .
(trg)="s55.1"> ment v rámci svojej politiky vždy usiloval a i naďalej usiluje .
(src)="s59.1"> nacionālo valstu delegācijas , vislielākajā mērā sekmēja eiropeiskā gara veidošanos , nacionālo atšķirību neskar-tas lietišķas diskusijas un meklējumus pēc kompro-misa , kurā vienlīdz ņemtu vērā valstu un visas Eiropas intereses .
(trg)="s56.1"> Prvým predsedom Európskeho parlamentného zhromaždenia bol Robert Schuman .
(trg)="s56.2"> V jednom zo svojich prejavov potvrdil vôľu Európskeho parlamentu rozvíjať kultúru „ spoločného myslenia “ , čo vyjadril takto : „ Vytvorenie politických skupín uviedlo Spoločné zhromaždenie do situácie , keď sa už od prvých schôdzí tohto zhromaždenia rozvinul pocit európskej spolupatričnosti , ktorý presahuje národné záujmy . “
(src)="s60.1"> Drīz kļuva skaidrs , ka EOTK iespējas ir pārāk ierobežo-tas , lai risinātu jaunā laikmeta izvirzītos uzdevumus .
(trg)="s57.1"> Nemecký spolkový kancelár Konrad Adenauer , ktorý v tom období predsedal Rade ministrov , rýchlo rozpoznal možnosti ďalšieho vývoja Európskeho parlamentu .
(src)="s60.2"> Tāpēc 1957. gada 25. martā Romā sešas dibinātājvalstis parakstīja līgumus par Eiropas Ekonomikas kopienas ( EEK ) un Eiropas Atomenerģijas kopienas ( EAK jeb EURATOM ) dibināšanu .
(trg)="s57.2"> V tejto súvislosti 12. septembra 1952 vyhlásil : „ Parlament sa vyznačuje najmä výraznou dynamikou .
(src)="s60.3"> Kopsapulce kļuva par Eiropas Parlamentāro asambleju un vienlaikus par triju kopienu vienīgo asambleju .
(trg)="s57.3"> Vo vašom zhromaždení badať – a to je charakteristický znak parlamentnej práce – úsilie odvážne vykročiť smerom dopredu .
(src)="s60.4"> Pirmā sanāksme notika 1958. gada 19. martā un sākotnēji asamblejai bija tikai padomde-vējas tiesības .
(trg)="s57.4"> Zastávame názor , že dynamika Parlamentu je absolútne nevyhnutná . “ Slová tohto veľkého Európana dodnes nič nestratili na svojej aktuálnosti .
(src)="s61.1"> Šos procesus zīmīgi raksturojis Žoržs Spenals , kurš bija Parlamenta priekšsēdētājs no 1975. līdz 1977. gadam .
(trg)="s58.1"> Politické skupiny2sú najdôležitejšími predstaviteľmi tejto inštitúcie a jej vývoja .
(src)="s61.2"> Eiropas integrācijas procesu viņš raksturoja šādi : “ Pastāv atziņa , ka vispirms jākalpo cilvēkiem , un tikai tad — savai dzimtenei , bet ir arī nostāja , ka kalpošana dzimtenei ir pārāka par kalpošanu cilvēkiem .
(src)="s61.3"> Pēc manām domām , kalpošana Eiropai apvieno abus minētos viedokļus , jo tā vienlaikus ir kalpošana cilvē-kam un tēvijai . ”
(trg)="s58.2"> Skutočnosť , že v zhromaždení neboli zastúpené žiadne národné delegácie , v rozhodujúcej miere prispela k vytvoreniu európskeho ducha , vecnej debate presahujúcej všetky národné rozdiely a k hľadaniu kompromisu , ktorý mal predstavovať syntézu národných a európskych záujmov .
(src)="s62.1"> Mūsu Parlamenta darbības centrā vienmēr bijuši centieni panākt šādu noturīgu līdzsvaru .
(trg)="s59.1"> Georges Spénale , ktorý bol predsedom Parlamentu od roku 1975 do roku 1977 , zhrnul tento vývoj pozoruhodným spôsobom .
(src)="s62.2"> Tas pirmām kārtām attiecas uz Eiropas vērtību aizsardzību3 un uz
(trg)="s59.3"> Nazdávam sa , že v službe Európe sa
(src)="s63.1"> Eiropas Parlamentārās asamblejas pirmais priekšsēdētājs bija Robērs Šūmans .
(trg)="s60.1"> Čoskoro sa ukázalo , že možnosti ESUO sú príliš obmedzené na to , aby dokázali čeliť výzvam novej doby .
(src)="s63.2"> Savā uzrunā viņš aplie-cināja Eiropas Parlamenta gribu veidot “ kopīgas domāšanas ” kultūru , ko viņš raksturoja šādi : “ Politisko grupu veidošanās likusi kopsapulcei jau pirms pirmās sēdes sākt veidot eiropeiskās kopības izjūtu , kura būtu pārāka par jebkādām nacionālajām interesēm . ” līdzsvara panākšanu starp iekšējo konsolidāciju un ārējo atbalstu .
(trg)="s60.2"> Šesť zakladajúcich členov preto 25. marca 1957 v Ríme podpísalo Zmluvu o založení Európskeho hospodárskeho spoločenstva ( EHS ) a Zmluvu o založení Európskeho spoločenstva pre atómovú energiu ( Euratom ) .
(src)="s64.1"> Jau 1958. gadā Parlaments apstiprināja , ka cīņai par cil-vēktiesībām ir universāls raksturs , un šādi lika pamatus
(trg)="s60.3"> Spoločné zhromaždenie ( predchodca EP ) sa stalo Európskym parlamentným zhromaždením a zároveň jediným zhromaždením všetkých troch spoločenstiev .
(src)="s65.1"> Politiskās grupas2 arvien bijušas svarīgākie iestādes un tās attīstības dalībnieki .
(trg)="s60.4"> Prvýkrát zasadalo 19. marca 1958 , pričom malo len poradnú funkciu .
(src)="s70.1"> turpmākai politiskai virzībai Savienībā , deva tai svarīgus attīstības impulsus un iezīmēja ceļu , kurš sniedzās pāri līdz šim tikai saimniecisku interešu noteiktajām Kopienu robežām .
(trg)="s64.1"> jednoznačne sa postavil na stranu demokratických hnutí v Španielsku , Portugalsku a Grécku .
(src)="s71.1"> Šādi Parlaments solidarizējās arī ar tām Eiropas tautām , kurām bija jādzīvo diktatūras apstākļos .
(src)="s71.2"> Tā 1961. gadā Parlaments nosodīja Berlīnes mūra būvniecību .
(trg)="s65.1"> obe tieto myšlienkové koncepcie spájajú , keďže táto služba zahŕňa v rovnakej miere službu človeku i službu vlasti . “
(src)="s72.1"> Arī iekšpolitiski Parlaments aktīvi strādājis visdažādā-kajās jomās .
(trg)="s66.1"> Úsilie o dosiahnutie nosnej rovnováhy bolo vždy stredobodom práce nášho Parlamentu .
(src)="s72.3"> Visi šie centieni vērsti uz to , lai aizsargātu un nostiprinātu pamattiesības .
(trg)="s66.2"> Platí to najmä so zreteľom na ochranu európskych hodnôt3a rov-
(src)="s72.5"> Tā 2007. gada oktobrī Lisabonas līgumā izdevās iekļaut Pamattiesību hartu , kura nodrošina mūsu pilsoņu aizsardzību .
(trg)="s67.1"> Od roku 1988 udeľuje Európsky parlament každoročne Sacharovovu cenu za slobodu myslenia .
(src)="s72.7"> 2007. gada 12. decembrī Strasbūrā šo hartu svinīgi pasludināja un kopīgi parakstīja Eiropas Parlamenta priekšsēdētājs , Eiropas Padomes priekšsēdētājs un Eiropas Komisijas priekšsēdētājs .
(trg)="s67.2"> Všetci jej držitelia , medzi ktorými sú napríklad Nelson Mandela , Alexander Dubček , Aung San Suu Kyi či Alexander Milinkievič , ocenili podporu Parlamentu pre boj za slobodu .
(src)="s72.8"> Līdz ar Lisabonas līgumu tā iegūst juridisku spēku .
(trg)="s68.1"> nováhu medzi vnútornou konsolidáciou a podporou zvonku .
(src)="s73.1"> Tāpat Parlaments atbalstīja Viduseiropas un Austrumeiropas tautas to brīvības cīņā un arī dramatiskajos notikumos , kas risinājās padomju ietekmes zonā līdz pat Berlīnes mūra krišanai 1989. gadā .
(trg)="s69.1"> Už v roku 1958 Parlament potvrdil univerzálny charakter boja za ľudské práva a predurčil tým budúce politické smerovanie Únie , poskytol jej významné podnety a presiahol tak výlučne hospodársky orientovaný rámec spoločenstiev .
(src)="s73.2"> Parlaments arvien pilnībā bijis arī Spānijas , Portugāles un Grieķijas demokrātisko kustību pusē un palīdzējis tām uzturēt cerību .
(trg)="s70.1"> Bol to takisto Európsky parlament , ktorý sa po mnohé roky neustále zasadzoval za zahrnutie doložky o ľudských právach do všetkých dohôd o spolupráci , ktoré Európske spoločenstvo a neskôr i Európska únia uzatvorili s tretími krajinami .
(src)="s74.1"> Vēlme panākt līdzsvaru ir pamatā arī Eiropas Parlamenta centieniem paplašināt savas pilnvaras .
(trg)="s71.1"> V tomto zmysle prejavoval solidaritu s tými národmi v Európe , ktoré museli žiť pod diktatúrou .
(src)="s74.2"> Tas nav pašmērķis , bet līdzeklis , kā labāk strādāt iedzīvotāju labā .
(trg)="s71.2"> V tejto súvislosti tiež Parlament odsúdil postavenie Berlínskeho múru v auguste 1961 .
(src)="s75.1"> Kopš 1988. gada Eiropas Parlaments pasniedz Saharova balvu par domas brīvību .
(src)="s75.2"> Visi balvas saņēmēji , piemēram , Nelsons Mandela , Aleksandrs Dubčeks , Aunga San Sū Kuai un Aleksandrs Milinkēvičs , allaž guvuši Parlamenta atbalstu savā cīņā par brīvību .
(trg)="s72.1"> Parlament okrem toho až do pádu Berlínskeho múru v roku 1989 podporoval národy strednej a východnej Európy v ich boji za slobodu a demokraciu a rovnako
(src)="s76.1"> Līdzīgi kā cilvēktiesību jomā , arī šajā gadījumā Eiropas Parlaments laikus paredzēja notikumu attīstību un tiecās panākt līdzsvaru starp nacionālo un eiropeisko redzējumu .
(trg)="s73.4"> Tak bolo napríklad v októbri 2007 možné v súvislosti s Lisabonskou zmluvou zabezpečiť aj právnu záväznosť Charty základných práv , ktorá zabezpečuje ochranu našich občanov . Charta
(src)="s80.1"> iedomājama un nav iespējams pārvarēt pastāvošās atšķirības .
(trg)="s77.1"> točnenie svojich cieľov disponovať dostatočnými prostriedkami .
(src)="s81.1"> Pašlaik Eiropas Parlaments rūpējas , lai Eiropas Savienības budžets4tiktu veidots tā , lai būtu iespējams
(trg)="s77.2"> Aby to bolo možné dosiahnuť , Parlament využil všetky svoje možnosti a v roku 1980 po prvýkrát zamietol rozpočet Spoločenstva .
(src)="s82.1"> Attiecībā uz budžetu Parlaments pakāpeniski spējis paplašināt savas pilnvaras .
(trg)="s78.1"> je pre jednotlivé členské štáty a európske inštitúcie , s výnimkou Veľkej Británie a Poľska , rovnako záväzná .
(src)="s82.2"> Jau 1958. gadā tas vērsa uzmanību uz “ demokrātijas decītu ” šajā jomā , jo lēmumus par Eiropas budžetu pieņēma dalībvalstis , neiesaistot valstu parlamentus .
(trg)="s78.2"> Dňa 12. decembra 2007 ju slávnostne vyhlásili a podpísali predsedovia Európskeho parlamentu , Európskej komisie a Európskej rady v Štrasburgu .
(trg)="s78.3"> Charta nadobudne právoplatnosť Lisabonskou zmluvou .
(src)="s84.1"> Budžeta pilnvaras Eiropas Parlaments izmantojis arī kā sviru , lai dažādos līgumos arvien no jauna paplašinātu savas likumdevēja tiesības.5
(trg)="s80.1"> Podobne ako v prípade ľudských práv dokázal Európsky parlament aj tu predvídať vývoj udalostí a vyvinul úsilie o dosiahnutie rovnováhy medzi vnútroštátnym a európskym uhlom pohľadu .
(src)="s85.1"> Pēc ilgas un sīkstas spēkošanās septiņdesmito gadu vidū Eiropas Parlaments kļuva par budžeta lēmējie-stādi kopā ar Eiropas Savienības Padomi .
(trg)="s81.3"> Postupne sa Európsky parlament zasadil za to , aby sa prostriedky na ostatné oblasti pridelili jednotlivým krajinám a regiónom na základe zásady solidarity .
(src)="s85.2"> Kopš tā laika Parlaments negrozāmi turējies pie principa , ka Savienībai jābūt pietiekamiem līdzekļiem , lai īstenotu savus mērķus .
(trg)="s81.4"> Túto zásadu Parlament obhajoval aj počas rokovaní s desiatimi členskými štátmi , ktoré vstúpili do Európskej únie v máji 2004 .
(src)="s85.3"> Lai to panāktu , Parlaments izmantojis visas iespējas , piemēram , 1980. gadā tas pirmo reizi noraidīja Kopienas budžetu .
(trg)="s81.5"> Európsku úniu bolo treba vybaviť potrebnými prostriedkami na to , aby bolo možné úspešne zrealizovať jej rozšírenie .
(src)="s86.1"> Vēl 1958. gadā Parlaments bija tikai padomdevēja asambleja , bet līdz ar Lisabonas līguma stāšanos spēkā tas kļūst par Padomei līdzvērtīgu likumdevēju gandrīz pilnīgi visās jomās .
(trg)="s82.2"> V tejto súvislosti už v roku 1958 upozornil na „ demokratický decit “ , keďže členské štáty rozhodli o európskom rozpočte bez toho , aby do veci zapojili národné parlamenty .
(src)="s87.1"> Eiropas Parlaments izmanto savas likumdošanas pilnvaras , lai cilvēku ikdienas dzīvi padarītu vieglāku .
(trg)="s84.1"> Po dlhom a únavnom boji sa Európsky parlament v polovici sedemdesiatych rokov stal spolu s Radou ministrov rozpočtovým orgánom .
(src)="s88.2"> 2008. gadā Kopienas budžets bija 129 miljardi eiro jeb 1,03 % no Savienības nacionālā kopienākuma .
(trg)="s85.2"> V roku 2008 predstavuje rozpočet Spoločenstva sumu vo výške 129 miliónov EUR , čo zodpovedá 1,03 % HND Únie .
(src)="s93.1"> Eiropas Parlaments šo svarīgo ieguldījumu varēja sniegt tāpēc , ka Parlaments paplašināšanos progno-zēja un bija tai sagatavojies .
(src)="s93.2"> Tāpēc ar pilnām tiesībām varam lepoties ar paveikto .
(trg)="s88.1"> a najmä boj proti klimatickej zmene , vývoj nových technológií a prínos k zaisteniu širokého prístupu k poznatkom sú pre EÚ predpokladom na to , aby mohla plniť svoje medzinárodné záväzky .
(src)="s95.1"> Pēc 2004. gada paplašināšanās ES ir principiāli jaunā likumdošanas situācijā .
(trg)="s89.1"> Po rozšírení v roku 2004 sa EÚ ocitla v zásadne odlišnej situácii , aj pokiaľ ide o zákonodarstvo .
(src)="s95.2"> Eiropas Savienības Padomē kļūst arvien grūtāk rast kompromisu starp 27 dalībvalstīm .
(trg)="s89.2"> Dosahovať kompromisy v Rade ministrov je pre 27 členských štátov čoraz ťažšie .
(src)="s96.1"> Pēc Berlīnes mūra krišanas Eiropas Parlaments jau 1991. gadā ielūdza Bundestāga ieceltos novērotājus no jaunajām federālajām zemēm , lai sekmētu bijušās VDR iedzīvotāju integrāciju ES .
(trg)="s90.1"> Tak to bolo najmä v prípade dvoch návrhov legislatívy s výrazným dosahom : smernice o službách5 a nariadenia o chemických látkach ( známeho pod skratkou REACH ) 6 .
(trg)="s90.2"> V zložitých rokovaniach to bol
(src)="s96.2"> Novērotājus iesaistīja Parlamenta darbā , kaut deputāta statusa tiem nebija .
(trg)="s91.1"> Európsky parlament využil svoje rozpočtové právomoci ako nástroj na postupné rozširovanie svojich právomocí v rôznych po sebe nasledujúcich zmluvách .
(src)="s96.3"> Process izrādījās ļoti veiksmīgs , jo tā viņi iespējami drīz varēja iepazīties ar darbu mūsu iestādē un Eiropas Savienībā kopumā .
(trg)="s91.2"> Kým v roku 1958 bol Parlament len poradným zhromaždením , vstupom Lisabonskej zmluvy do platnosti sa dostane ako zákonodarca v takmer všetkých legislatívnych oblastiach na rovnocennú úroveň s Radou .
(src)="s97.1"> Tas jo īpaši pierādījās divos ļoti svarīgos gadījumos — lemjot par Pakalpojumu direktīvu6 un Ķimikāliju regulu ( REACH ) 7 .
(trg)="s93.1"> Tento kompromis bolo možné dosiahnuť vďaka tomu , že sa urovnali vnútroštátne a politické rozdiely v celoeurópskom záujme .
(src)="s97.2"> Šajos gadījumos tieši Eiropas Parlamentā izdevās panākt vajadzīgo kompromisu un nodrošināt šo tiesību aktu pieņemšanu .
(trg)="s94.1"> Európsky parlament dokázal prispieť takýmto významným spôsobom , pretože predvídal rozšírenie počtu mandátov v Európskom parlamente a pripra-
(src)="s98.1"> Kompromiss bija iespējams tāpēc , ka valstu un politiskās atšķirības tika pārvarētas Eiropas kopējo interešu vārdā .
(trg)="s95.1"> Európsky parlament využíva svoje právomoci v oblasti zákonodarstva na to , aby občanom uľahčoval ich každodenný život .
(src)="s100.4"> Viņus iesaistīja politiskajās grupās un iepazīstināja ar Parlamenta darbu .
(trg)="s97.2"> Prísnejšie kontroly prípadných rizík chemických látok pre ľudské zdravie .
(src)="s105.1"> paraksta tiesību aktus , kuri pieņemti atbilstīgi koplēmuma procedūrai , kā arī paraksta Eiropas Savienības budžetu .
(trg)="s101.1"> Táto kultúra porozumenia je základom pre to , aby sa v Európskom parlamente podarilo dosiahnuť politicky potrebné kompromisy , napríklad tie , ktoré boli spomínané v súvislosti so smernicou o službách a nariadením o chemických látkach .
(src)="s105.2"> Ārējo attiecību jomā Parlamenta priekšsēdētājs ociālo vizīšu laikā pauž Parlamenta viedokli saviem sarunu partneriem .
(trg)="s102.1"> Spoločná každodenná spolupráca v Parlamente medzi osobami s rozdielnym politickým a kultúrnym pozadím a neustála výmena skúseností sú od roku 1958 charakteristickým znakom Európskeho parlamentu a predstavujú jeho bohatstvo .
(src)="s105.3"> Kopā ar kolēģiem no Vidusjūras valstīm Eiropas Parlamenta priekšsēdētājs vada Eiropas un Vidusjūras reģiona valstu parlamentārās asamblejas darbu .
(trg)="s103.1"> Po páde Berlínskeho múru už v roku 1991 , s cieľom podporiť integráciu občanov z bývalej NDR do EÚ , pozval Európsky parlament poslancov-pozorova-teľov z nových spolkových krajín , vymenovaných Spolkovým snemom .
(src)="s105.4"> Viņš piedalās arī G8 grupas valstu parlamentu priekšsēdētāju sanāksmes darbā .
(trg)="s103.2"> Pozorovatelia boli zapojení do práce Parlamentu bez toho , aby mali status europoslanca .
(src)="s106.1"> Kopīgs ikdienas darbs , ko Parlamentā veic cilvēki ar dažādiem politiskiem un kultūras uzskatiem un pastāvīga domu apmaiņa jau kopš 1958. gada ir Eiropas Parlamenta īpašā pazīme un bagātība .
(trg)="s103.3"> Stretlo sa to s veľkým úspechom , keďže pozorovatelia sa týmto spôsobom mohli rýchlejšie oboznámiť s metódami práce našej inštitúcie a Európskej únie vôbec .
(src)="s107.1"> Ikviens no Parlamenta priekšsēdētājiem devis savu ieguldījumu iestādes attīstībā .
(trg)="s104.1"> Každý z predsedov Parlamentu prispieva k rozvoju inštitúcie svojím spôsobom .
(src)="s107.2"> Viņi iedvesmo-juši diskusijas , bijuši vidutāji Parlamenta iekšienē , pārstāvējuši to gan pašā Eiropas Savienībā , gan ārpus tās un arvien centušies tuvināties cilvēkiem .
(trg)="s104.2"> Ponúka námety na diskusie , je mediátorom v rámci Parlamentu , zastupuje ho v rámci Európskej únie i mimo nej a sprostredkováva jeho posolstvo občanom .
(src)="s108.1"> Par vienu no svarīgākajiem sava amata laika uzde-vumiem uzskatu Eiropas Savienības vērtību popu-larizēšanu gan tās ietvaros , gan ārpus tās , kā arī starpkultūru dialoga veicināšanu , jo īpaši attiecībās ar mūsu part neriem arābu islāma pasaulē .
(trg)="s105.1"> Táto pozitívna skúsenosť sa neskôr zopakovala ešte dvakrát : najskôr prichádzali do Európskeho parlamentu pozorovatelia v rámci príprav na pristúpenie desiatich nových členských štátov od mája 2003 až po rozšírenie 1. mája 2004 a následne pozorovatelia z Bulharska a Rumunska od septembra 2005 do decembra 2006 .
(src)="s108.3"> Jo tikai dialogā starp kultūrām varam īstenot mūsu kopīgās vērtības — brīvību , demokrātiju , cilvēktiesī-bas , tiesisku valsti un jo īpaši — ilgstošu mieru .
(trg)="s105.4"> Naši noví kolegovia boli teda počnúc dňom rozšírenia Únie v plnej miere zapojení do práce Parlamentu .
(src)="s110.1"> Parlamenta pieaugusī nozīme atspoguļojas arī priekšsēdētāja amata nozīmē un pienākumos .
(trg)="s106.1"> Výraznejší vplyv Parlamentu sa odráža aj vo význame a úlohách predsedov .
(src)="s110.2"> Gadu gaitā izveidojusies kārtība , ka Parlamenta priekšsēdētāju regulāri ielūdz uzrunāt valstu un valdību vadītājus Eiropadomes sanāksmju ievadā , un šajā runā iepazīstināt ar Parlamenta viedokli svarīgākajos sanāksmes dienas kārtības jautājumos .
(src)="s110.3"> Parlamenta priekšsēdētājs kopā ar Padomes priekšsēdētāju
(trg)="s106.2"> Takto sa v priebehu niekoľkých rokov rozvinula dnes už bežná prax , podľa ktorej je predseda Parlamentu pravidelne vyzývaný , aby na začiatku zasadnutia Európskej rady objasnil vo svojom prejave najvyšším predstaviteľom štátov a vlád pozíciu Parlamentu k otázkam , ktoré sú na programe zasadnutia .