# hr/KNLR08027/KNLR08027.xml.gz
# lv/KNLR08027/KNLR08027.xml.gz
(src)="s13.1"> Instrument za pretpristupnu pomoć
(trg)="s9.1"> Kandidātvalstu attīstības sekmēšana , izmantojot pirmspievienošanās palīdzības instrumentu
(src)="s16.1"> Dok se europsko proširenje ubrzano nastavlja , pomoć koja se daje zemljama kandidatima postaje sve više sofisticirana .
(trg)="s11.1"> Tā kā Eiropas paplašināšanās strauji turpinās , kandidātvalstīm piedāvātā palīdzība kļūst arvien mūsdienīgāka .
(src)="s16.2"> Pregled načina na koje je pretpristupna pomoć poprimila nove dimenzije .
(trg)="s11.2"> Ieskats par to , kā pirmspievienošanās palīdzība iegūst jaunus apjomus .
(src)="s17.1"> Regionalni razvoj : važan korak prema članstvu u Europskoj uniji za Zapadni Balkan u Europskoj uniji za Zapadni Balkan
(trg)="s12.1"> Reģionālā attīstība : nozīmīgs solis ceļā uz Rietumbalkānu līdzdalību Eiropas Savienībā
(src)="s20.1"> Prosinac 2005 : važna prekretnica za Bivšu Jugoslavensku Republiku Makedoniju na njenom putu prema članstvu u Europskoj uniji .
(trg)="s14.1"> 2005. gada decembris : nozīmīgs pavērsiens bijušās Dienvidslāvijas Maķedonijas Republikas ceļā , lai kļūtu par Eiropas Savienības dalībvalsti .
(src)="s25.1"> Tijekom posljednjih godina , važnost podržavanja i ohrabrivanja prekogranične suradnje za europske regije prepoznaje se sve više i više .
(trg)="s17.1"> Pēdējos gados arvien vairāk un plašāk atzīta pārrobežu sadarbības atbalsta un veicināšanas nozīme Eiropas reģioniem .
(src)="s29.1"> Izvješće : Izgradnja čišće budućnosti
(trg)="s18.1"> Pārskats : veidojot tīrāku nākotni
(src)="s32.1"> Dok Bugarska posiže za svojom budućnošću unutar EU-a , financiranje pod strukturalnom politikom za pretpristup pomaže jednom gradu modernizirati njegove sustave za odlaganje otpada i sustave vodovoda koji zagađuju okoliš .
(trg)="s20.1"> Tā kā Bulgārija veido savu nākotni kā ES dalībvalsts , struktūrpolitikas pirmspievienošanās finansējums palīdz vienai pilsētai modernizēt vidi piesārņojošu atkritumu apsaimniekošanu un ūdens sistēmas .
(src)="s32.2"> Panorama putuje do grada Ruse , najveće bugarske luke na Dunavu .
(trg)="s20.2"> Panorama dodas uz Rusi — Bulgārijas lielāko ostu Donavas krastā .
(src)="s34.1"> S terena : Podržavanje gospodarskog rasta u Hrvatskoj
(trg)="s21.1"> Reportāža no norises vietas : ekonomiskās izaugsmes sekmēšana Horvātijā
(src)="s38.1"> S terena : Idemo dalje u Turskoj – novi pristup regionalnoj konkurentnosti
(trg)="s23.1"> Reportāža no norises vietas : Turcijas neatlaidīgā virzība uz priekšu — jauna pieeja reģionālās konkurētspējas veicināšanai
(src)="s42.1"> ISPA na djelu : Hrvatska , Rumunjska , Bugarska
(trg)="s25.1"> ISPA darbībā : Horvātijā , Rumānija un Bulgārijā
(src)="s46.1"> S terena : Priprema za IPA-u – akreditacijski proces upravljačkih i kontrolnih sustava u Hrvatskoj
(trg)="s27.1"> Reportāža no norises vietas : Bulgārija un bijusī Dienvidslāvijas Maķedonijas Republika sākušas jaunu ceļu pārrobežu sadarbībā
(src)="s74.1"> Ovaj časopis tiskan je na engleskom , francuskom , njemačkom , hrvatskom , makedonskom i turskom jeziku na recikliranom papiru i dostupan je na 22 jezika Europske unije na : http : / / ec.europa.eu / regional _ policy / index _ en.htm
(trg)="s34.1"> Šis žurnāls drukāts angļu , franču , vācu , horvātu , maķedoniešu un turku valodā uz otrreizēji pārstrādāta papīra un ir pieejams Eiropas Savienības 22 valodās šādā vietnē : http : / / ec.europa.eu / regional _ policy / index _ en.htm
(src)="s75.1"> Mišljenja izražena u ovoj publikaciji su mišljenja autora i ne izražavaju nužno stajališta Europske komisije .
(trg)="s35.1"> Šajā publikācijā pausts autora viedoklis , kas ne vienmēr atspoguļo Eiropas Komisijas nostāju .
(src)="s77.1"> Priprema ( potencijalnih ) zemalja kandidata za sutrašnjicu
(trg)="s37.1"> ( Iespējamās ) kandidātvalstis gatavojas rītdienai
(src)="s78.1"> Razvijanje bliskih odnosa sa zemljama koje se trebaju pridružiti Europskoj uniji je od najvećeg značaja .
(trg)="s38.1"> Ļoti svarīga ir ciešu attiecību veidošana ar tām valstīm , kuras gatavojas pievienoties Eiropas Savienībai .
(src)="s78.2"> Instrument za pretpristupnu pomoć ( IPA ) je novo sredstvo usmjereno ka pomaganju zemljama kandidatima i potencijalnim zemljama kandidatima u njihovim naporima , da bolje razumiju kako Europska unija funkcionira te kako bi prilagodili nacionalne politike , pravila i propise tijekom priprema za članstvo .
(trg)="s38.2"> Pirmspievienošanās palīdzības instruments ( IPA ) ir jaunas iespējas , kuru mērķis ir palīdzēt dalībvalstīm un iespējamām kandidātvalstīm to centienos labāk izprast , kā Eiropas Savienība darbojas , un , gatavojoties līdzdalībai , pielāgot valstu politiku , noteikumus un tiesību aktus .
(src)="s79.1"> IPA kombinira , kao krovna organizacija , programe EU i pretpristupne fondove financijske pomoći i fleksibilnija je prema zemljama korisnicama u kreiranju pomoći prema njihovim potrebama dok se istovremeno dopušta poboljšana koordinacija s interesnim grupama , državama članicama i međunarodnim financijskim institucijama .
(trg)="s39.1"> IPA apvieno ES programmas un pirmspievienošanās finanšu instrumentus un nodrošina lielāku elastību saņēmējvalstīm , piemērojot šo palīdzību katras valsts vajadzībām un vienlaikus ļaujot uzlabot koordināciju ar ieinteresētajām personām , dalībvalstīm un starptautiskām finanšu iestādēm .
(src)="s80.1"> U ovom izdanju Panorame , reflektor je usmjeren ka dvije komponente IPA-e kojima upravlja Glavni direktorat za regionalnu politiku : prekogranična suradnja i regionalni razvoj .
(trg)="s40.1"> Šajā Panorama izdevumā galvenā uzmanība ir veltīta diviem IPA komponentiem , ko pārvalda Reģionālās politikas ģenerāldirektorāts , — pārrobežu sadarbībai un reģionālajai attīstībai .
(src)="s80.2"> Prva komponenta teži promicanju suradnje između vlasti na obje strane granica koje dijele države članice EU i zemlje kandidati / potencijalni kandidati .
(trg)="s40.2"> Pirmā komponenta mērķis ir veicināt sadarbību starp iestādēm tādas robežas abās pusēs , kura kopīga ES dalībvalstīm un kandidātvalstīm / iespējamām kandidātvalstīm .
(src)="s80.3"> Druga komponenta je osmišljena u svrhu podupiranja investicije u područjima kao što su razvoj infrastrukture na isti način kao što Europski fond za regionalni razvoj i Kohezijski fond podržavaju regije unutar Europske unije .
(trg)="s40.3"> Otrais komponents paredzēts ieguldījumu atbalstam tādās jomās kā infrastruktūras attīstība tādā pašā veidā , kā Eiropas Savienības reģioni saņem atbalstu no Eiropas Reģionālās attīstības fonda un Kohēzijas fonda .
(src)="s80.4"> Po prvi puta , pretpristupna pomoć je bila planirana i primijenjena na strateški način tijekom nekoliko godina , time osiguravajući kontinuirani i neprekinuti protok fondova za temeljne investicijske projekte .
(trg)="s40.4"> Pirmo reizi vairāku gadu laikā pirmspievienošanās palīdzība tiek plānota un īstenota daudz stratēģiskāk , tādējādi nodrošinot pamata investīciju projektiem pastāvīgu un nepārtrauktu līdzekļu plūsmu .
(src)="s80.5"> Tako IPA dopušta zemljama korisnicama upoznavanje s načinom kojim se takve aktivnosti provode u Uniji kako bi , onog dana kad postanu punopravne članice , mogle koristiti dobrobiti iz kohezijske politike Europske unije .
(trg)="s40.5"> Tādā veidā IPA ļauj saņēmējvalstīm iepazīties ar to , kā Eiropas Savienībā īsteno šādu darbību , lai dienā , kad šīs valstis kļūs par pilntiesīgām ES dalībvalstīm , tās varētu pilnīgi izmantot ES kohēzijas politikas piedāvātos ieguvumus .
(src)="s81.1"> U ovom izdanju časopisa Inforegio Panorama , ističemo različite načine pomoću kojih zemlje korisnice upravljaju i primjenjuju projekte koje financira IPA i njezina prethodnica ISPA , viđene kroz oči samih predstavnika zemalja kao i stručnjaka iz Komisije .
(trg)="s41.1"> Šajā žurnāla Inforegio Panorama izdevumā akcentēsim tos dažādos veidus , kā saņēmējvalstis vada un īsteno IPA un tā priekšteča ISPA finansētos projektus , paraugoties uz norisi valstu pārstāvju un arī Komisijas ekspertu skatījumā .
(src)="s81.2"> Vjerujem da je ovo bitna vježba obostranog učenja kako za postojeće zemlje članice tako i za buduće članice Unije .
(trg)="s41.2"> Esmu pārliecināta , ka šī ir nozīmīga savstarpēja pieredzes apmaiņa gan jau esošajām , gan Eiropas Savienības nākotnes dalībvalstīm .
(src)="s82.1"> Danuta Hübner Povjerenica za regionalnu politiku
(trg)="s42.1"> Danuta Hūbnere ( Danuta Hübner ) Reģionālās politikas komisāre
(src)="s89.1"> Omogućavanje zemljama kandidatima da se razviju kroz Instrument za pretpristupnu pomoć ( Instrument for Pre-Accession Assistance , IPA )
(trg)="s46.1"> Kandidātvalstu attīstības veicināšana , izmantojot pirmspievienošanās palīdzības instrumentu
(src)="s90.1"> Dok se europsko proširenje ubrzano nastavlja , pomoć koja se daje zemljama kandidatima postaje sve više sofisticirana .
(trg)="s47.1"> Eiropas paplašināšanās strauji turpinās , tāpēc kandidātvalstīm piedāvātā palīdzība kļūst arvien sarežģītāka .
(src)="s90.2"> U ovom članku sagledavamo na koji način je pretpristupna pomoć poprimila nove dimenzije .
(trg)="s47.2"> Šajā rakstā palūkosimies , kādas jaunas dimensijas ir ieguvusi sākotnējā pirmspievienošanās palīdzība .
(src)="s92.2"> U ovom članku sagledavamo na koji način je pretpristupna pomoć poprimila nove dimenzije .
(trg)="s49.1"> daudzgadīgu plānošanu , stratēģisku plānošanu vai reģionālo un vietējo pārvaldes iestāžu pilnvarošanu .
(src)="s93.3"> Ovaj širi okvir daje zemljama kandidatima mnogo više prostora za razvoj njihovih gospodarstava i institucija , a time i vještine njihovih poduzetnika i upravnih službenika .
(trg)="s49.2"> Šāda plašāka struktūra nodrošina kandidātvalstīm lielākas iespējas attīstīt ekonomiku un iestādes un tādējādi pilnveidot arī uzņēmēju un pārvaldes darbinieku prasmes .
(src)="s94.1"> Daljnje širenje granica
(trg)="s50.1"> Paplašinot robežas
(src)="s96.1"> Pomoć zemljama kandidatima kroz fundiranje pretpristupne pomoći povećala se u intenzitetu od 1. siječnja 2007 . , kada su svi programi vezani uz Europsku uniju i financijske inicijative zamijenjeni jedinstvenom mjerom – Instrumentom za pretpristupnu pomoć ( IPA1 ) .
(trg)="s52.1"> Kopš 2007. gada 1. janvāra palīdzība dalībvalstīm ar pirmspievienošanās finansējumu savas rezerves apkopoja jaunā mehānismā , visas saistītās ES programmas un finanšu iniciatīvas apvienojot vienā pasākumā — pirmspievienošanās palīdzības instrumentā ( IPA ) .1 Iepriekš īstenotās programmas — PHARE , PHARE CBC , ISPA , SAPARD , CARDS un finanšu instruments Turcijai — deva būtiskus ieguvumus , taču to pārvaldība un jebkuru iniciatīvu savstarpēja saskaņošana visiem iesaistītajiem dalībniekiem nu kļuvusi vienkāršāka .
(src)="s96.2"> Programi koje su prije pokrivali PHARE , PHARE CBC , ISPA , SAPARD , CARDS i financijski instrument za Tursku bili su vrlo korisni , ali proces kojim se njima upravljalo i usklađivalo je sada postao puno jednostavniji za sve zainteresirane .
(trg)="s52.2"> Turklāt valsts iestādes tagad ir vairāk iesaistījušās un uzņemas lielāku atbildību par stratēģisko plānošanu un programmu sagatavošanu .
(src)="s96.3"> Ne samo to , već su i pojedine državne vlasti u većoj
(trg)="s52.3"> IPA ietver daudzas jaunas koncepcijas , piemēram ,
(src)="s97.1"> ( 1 ) Pravna osnova za ovu pomoć je Propis Vijeća 1085 / 2006. prihvaćen 17. srpnja , 2007 .
(trg)="s53.1"> ( 1 ) Atbalsta juridiskais pamatojums ir 2006. gada 17. jūlijā pieņemtā Padomes Regula Nr. 1085 / 2006 .
(src)="s97.2"> Detaljnija pravila implementacije pravila utvrđena su Propisom Komisije 718 / 2007 od 12. lipnja , 2007 .
(trg)="s53.2"> Īstenošanas noteikumi precīzāk izklāstīti Komisijas 2007. gada 12. jūnija Regulā Nr. 718 / 2007 .
(src)="s103.1"> Ubrzanje pretpristupnog financiranja financiranja koje se financiraju u zemljama članicama EU i regijama u kojima su na djelu instrumenti kohezijske politike .
(src)="s103.2"> Značajan dio sredstava IPA-e kojima upravljaju Glavni direktorati za regionalnu politiku i zapošljavanje je alociran na rashode lisabonskog tipa ( otprilike 15 do 20 % cjelokupne alokacije za program , ovisno o zemlji ) .
(trg)="s56.1"> Reģionālā politika un paplašināšanās pirmspievienošanās finansējuma piesaiste ģenerāldirektorāts , tiek piešķirti Lisabonas stratēģijai līdzīgiem izdevumiem ( aptuveni 15 – 20 % kopējās programmas līdzekļu atkarībā no valsts ) .
(src)="s104.2"> S IPA , konvencionalne granice su pređene , tako da su investicije u infrastrukturu spojene s mjerama u svrhu povećanja konkurentnosti , inovativnosti i stvaranja novih radnih mjesta .
(trg)="s57.2"> Izmantojot IPA , tiek pārvarētas tradicionālās robežas , un ieguldījumi infrastruktūrā tiek apvienoti ar pasākumiem , lai veicinātu konkurētspēju , inovāciju un darbavietu radīšanu .
(src)="s106.1"> Dobar primjer je Operativni program za regionalnu konkurentnost u Turskoj , gdje je većina sredstava posvećena programima lisabonskog tipa , ( cjelokupni proračun programa za 2007 .
(src)="s106.2"> 2009. je 187 milijuna eura sa 75 % -im doprinosom Unije .
(trg)="s59.1"> Labs piemērs ir Reģionālās konkurētspējas darbības programma Turcijā , kur liela daļa finansējuma piešķirta Lisabonas stratēģijai līdzīgām programmām ( kopējais programmas budžets 2007 . – 2009. gadam ir EUR 187 miljoni , no šīs summas 75 % ir Kopienas ieguldījums ) .
(src)="s106.3"> Projekti koji će biti financirani ovim programom uključuju izradu i poboljšanje industrijske infrastrukture , olakšavanje pristupa financijama , promicanje uporabe
(trg)="s59.2"> Šajā programmā finansētie projekti ietver rūpniecības infrastruktūras veidošanu un atjaunošanu , finanšu pieejamības veicināšanu , pētniecības un attīstības izmantošanas sekmēšanu , jaunievedumu un tehnoloģijas attīstību un pieprasījuma sekmētu konsultācijas pakalpojumu un tīklu izveidi .
(src)="s108.1"> Sredstva se alociraju kroz pet komponenti : I. Pomoć u tranziciji i razvoj institucija ; II .
(trg)="s60.2"> I. Pārejas atbalsts un institūciju izveide . II .
(src)="s109.1"> tehnologije , te usluga savjetovanja zasnivanih na potrebi i umrežavanje .
(trg)="s60.9"> V. Lauku attīstība ( lauku attīstības pasākumi ) .
(src)="s110.1"> Razumijevanje koristi od IPA-e
(trg)="s61.1"> IPA sekmētie ieguvumi
(src)="s111.1"> Komponente I i II su otvorene svim zemljama korisnicima Zapadnog Balkana i Turskoj .
(trg)="s62.1"> I un II komponents ir atvērts visām saņēmējvalstīm Rietumbalkānos un Turcijai .
(src)="s111.2"> Komponente III , IV i V su otvorene samo zemljama kandidatima ( konkretno Republika Hrvatska , Republika Turska i Bivša Jugoslavenska Republika Makedonija ) . Njihov koncept vrlo precizno preslikava principe upravljanja i programiranja strukturnih i kohezijskih fondova i fondova za ruralni razvoj .
(trg)="s62.2"> III , IV un V komponents ir atvērts tikai kandidātvalstīm ( proti , Horvātijas Republikai , Turcijas Republikai un Bijušajai Dienvidslāvijas Maķedonijas Republikai ) .
(src)="s111.4"> Tako , IPA dopušta zemljama korisnicama sudjelovanje u ranoj fazi u upravljanju ovim instrumentima kohezijske politike Europske unije . Dobivanjem iskustva iz prve ruke pri vođenju ovih programa , one će biti u dobroj poziciji za apsorbiranje budućih strukturnih i kohezijskih sredstva i sredstava za ruralni razvoj u onom trenutka kada im ista budu dostupna .
(trg)="s62.4"> Tādējādi IPA ļauj saņēmējvalstīm jau sākumposmā piedalīties šo Kopienas kohēzijas politikas instrumentu pārvaldībā .
(src)="s112.1"> Zemlje kandidati će po prvi puta imati koristi od fi nanci-ranja za pokrivanje aktivnosti koje su slične aktivnostima
(trg)="s63.1"> Līdz šim , iespējams , vispārliecinošākie IPA rezultāti gūti darbības programmu sagatavošanas laikā .
(src)="s113.1"> Do sada , možda najimpresivniji rezultati IPA-e su postignuti kroz pripremu Operativnih programa .
(trg)="s64.2"> Ievērojama daļa IPA līdzekļu , ko pārvalda Reģionālās politikas ģenerāldirektorāts un Nodarbinātības
(src)="s113.2"> Dok su se Okviri strateškog povezivanja ( koji su slični Nacionalnim strateškim referentnim okvirima ( National Strategic Reference Frameworks , NRSF ) – pripremljeni od strane zemalja članica ) razvili pod vodstvom središnjih vlasti , programe su izradila nadležna ministarstva u bliskoj suradnji s regionalnim vlastima , interesnim skupinama i predstavnicima civilnog društva .
(trg)="s65.1"> Šajā samērā īsajā laikā ( programmas sagatavošana un apspriešana ilga mazāk nekā gadu ) tika panākta vienošanās par būtiskiem priekšnosacījumiem un principiem sekmīgai tās īstenošanai .
(src)="s113.3"> Uz te osnovne zadaće programiranja , IPA je također omogućila nacionalnim tijelima da razviju vještine fi nancij-skog upravljanja i kontrole .
(trg)="s65.2"> Tā ietver programmas īpašumtiesības ,
(src)="s145.2"> To uključuje vlasništvo nad programom , koncentraciju pomoći na temeljne sektore i nerazvijene regije , te osiguravanje da programi nadopune druge instrumente davanja sredstava i promiču partnerstva među interesnim skupinama .
(trg)="s90.1"> Horvātijas vides projekti koncentrētu palīdzību pamatnozarēs un mazāk labvēlīgos reģionos , nodrošinot , ka programmas papildināja citus finanšu instrumentus un veicināja ieinteresēto personu sadarbību .
(src)="s145.3"> Tijekom vremena , sustavi koji se postavljaju u okviru IPA-e će se razviti u neprocjenjiva sredstva za upravljanje kohezijskom politikom Europske unije i njenih instrumenata kasnije .
(trg)="s90.2"> Laika gaitā IPA struktūrā izveidotās sistēmas pārveidosies par vērtīgiem līdzekļiem ES kohēzijas politikas un vēlāk arī tās instrumentu pārvaldībā .
(src)="s146.1"> Brzi pogled na neke od projekata koji su financirani s komponentom IPA III pokazuju njihovu raznovrsnost kao i njihovu stratešku važnost .
(trg)="s91.1"> Īss ieskats dažos IPA III komponenta finansētajos projektos apliecina to daudzveidību , kā arī stratēģisko nozīmi .
(src)="s147.1"> Veliki infrastrukturni projekti se financiraju u okviru Hrvatskog operativnog programa za okoliš ( Croatian Enviromental Operational Programme ) .
(trg)="s93.1"> Horvātijas Vides darbības programma finansē lielāko daļu infrastruktūras projektu .
(src)="s147.2"> Njime se financiraju nova postrojenja za kruti otpad i otpadne vode koja potpuno poštuju relevantne okolišne standarde Europske unije .
(trg)="s93.2"> Tā finansē jaunas cieto atkritumu apsaimniekošanas un notekūdeņu iekārtas , kurās pilnīgi ņemti vērā attiecīgie ES vides standarti .
(src)="s147.3"> Na primjer , moderni centri za zbrinjavanje otpada se planiraju za Grad Split ( Lećevica ) gdje će se konstruirati odlagalište , stanice za transfer , recikliranje i pogon za mehaničku i biološku obradu .
(trg)="s93.3"> Piemēram , mūsdienīgi cieto atkritumu apsaimniekošanas centri plānoti Splitas ( Split ) pilsētai ( Lecevicā ( Lecevica ) ) , kur paredzēts būvēt atkritumu poligonu , atkritumu pārkraušanas stacijas , otrreizējas pārstrādes un mehāniskas un bioloģiskas apstrādes rūpnīcu .
(src)="s147.4"> Ukupna cijena projekta se procjenjuje na 68 milijuna eura .
(trg)="s93.4"> Aplēsts , ka kopējās projekta izmaksas ir EUR 68 miljoni .
(src)="s147.5"> Novi pogoni za obradu otpadnih voda i poboljšavanje kanalizacijskih mreža su također u planu za gradove Slavonski Brod , Knin i Drniš .
(trg)="s93.5"> Jaunas notekūdeņu attīrīšanas stacijas un kanalizācijas tīklu atjaunošana paredzēta arī Slavonski Brodas ( Slavonski Brod ) , Kninas ( Knin ) un Drnisas ( Drnis ) pilsētās .
(src)="s147.6"> Ukupni troškovi projekta su procijenjeni na 27 milijuna eura za prvu i 18 milijuna za drugu stavku .
(trg)="s93.6"> Kopējās projekta izmaksas aplēstas attiecīgi EUR 27 miljonu un EUR 18 miljonu apmērā .
(src)="s150.2"> Projekt će služiti stanovništvu od otprilike 440 000 mještana do godine 2035 .
(trg)="s94.2"> Līdz 2035. gadam projekts būs nozīmīgs ieguvums aptuveni 444 000 iedzīvotāju .
(src)="s150.3"> Ukupna procjena cijene projekta je 14 milijuna eura , uključujući oko 10 milijuna eura IPA-ine podrške .
(trg)="s94.3"> Aplēstās kopējās projekta izmaksas ir EUR 14 miljonu , tostarp EUR 10 miljoni ir IPA atbalsts .
(src)="s150.4"> Projekt bi trebao biti dovršen i pokrenut do 2011 .
(trg)="s94.4"> Projekts jāpabeidz un jānodod ekspluatācijā līdz 2011. gadam .
(src)="s151.1"> Sredstva iz fondova IPA-e su također dostupna potencijalnim zemljama kandidatima na Zapadnom Balkanu kao što je Bosna i Hercegovina .
(trg)="s96.1"> IPA finansējums pieejams arī potenciālajām kandidātvalstīm Rietumbalkānos , piemēram , Bosnijai un Hercegovinai .
(src)="s152.1"> ( 2 ) U cjelini alokacija IPA-e za trenutni financijski okvir 2007.2013. je : 11.5 milijardi 2007-09 , na primjer , Hrvatska dobiva u prosjeku 34 eura po stanovniku godišnje iz fondova Europske unije u okviru IPA-e , dok Bugarska dobiva 110 eura po stanovniku iz Programa strukturalnih fondova .
(trg)="s97.1"> ( 2 ) Kopējais IPA piešķirtais līdzekļu apjoms pašreizējai finanšu struktūrai 2007 . – 2013. gadam : EUR 115 miljardi .
(trg)="s97.2"> Piemēram , 2007 . – 2009. gadā Horvātija no Kopienas fondiem IPA ietvaros saņem EUR 34 uz vienu iedzīvotāju gadā , savukārt Bulgārija struktūrfondu programmu ietvaros saņem EUR 110 uz vienu iedzīvotāju gadā .
(src)="s159.1"> Regionalni razvoj : važan korak prema članstvu u Europskoj uniji za Zapadni Balkan
(trg)="s101.1"> Reģionālā attīstība : būtisks solis ceļā uz Rietumbalkānu līdzdalību Eiropas Savienībā
(src)="s160.1"> Prosinac 2005. je označio važnu prekretnicu za Bivšu Jugoslavensku Republiku Makedoniju na njenom putu prema članstvu u Europskoj uniji – Europsko vijeće dodijelilo joj je status » zemlje kandidata « .
(trg)="s102.1"> Bijušajai Dienvidslāvijas Maķedonijas Republikai 2005. gada decembris bija nozīmīgs pagrieziena punkts , lai kļūtu par Eiropas Savienības ( ES ) dalībvalsti , — Eiropadome piešķīra tai kandidātvalsts statusu .
(src)="s160.2"> To je objavilo razvoj koji je ta zemlja napravila i otvorilo nova vrata , dajući joj pristup do pet komponenata instrumenta za pretpristupnu pomoć .
(trg)="s102.2"> Tas bija apliecinājums valsts sasniegumiem un deva jaunas iespējas , nodrošinot piekļuvi pirmspievienošanās palīdzības instrumenta pieciem komponentiem .
(src)="s160.3"> To je zemlji omogućilo prihvaćanje aktivne uloge poslije 2007. pri stvaranju svoje budućnosti kao interesna strana u regionalnoj politici .
(trg)="s102.3"> Tādējādi valsts kā reģionālajā politikā ieinteresētā puse kopš 2007. gada var aktīvi iesaistīties savas nākotnes veidošanā .
(src)="s162.1"> Aktivnosti izgradnje cesta u Bivšoj Jugoslavenskoj Republici Makedoniji .
(trg)="s104.1"> Ceļu būve Bijušās Dienvidslāvijas Maķedonijas Republikā .
(src)="s163.2"> Ukupni proračun za projekt je 155 milijuna eura koji je sastavljen od doprinosa iz Europske unije , Grčke ( u obliku bilateralne donacije ) , Europske investicijske banke ( preko zajma ) i države .
(trg)="s105.2"> Projekta kopējais budžets ir EUR 155 miljoni , un to veido ES , Grieķijas ( divpusējas palīdzības veidā ) , Eiropas Investīciju bankas ( aizdevuma veidā ) un valsts ieguldījums .
(src)="s164.1"> Kao rezultat komponente pretpristupne pomoći « Regionalni razvoj » , koja je prethodila Strukturalnim i Kohezijskim fondovima , Bivša Jugoslavenska Republika Makedonija je izradila dokument za strategiju .
(trg)="s106.1"> Pirmspievienošanās palīdzības reģionālās attīstības komponenta rezultātā bijusī Dienvidslāvijas Maķedonijas Republika kā pirmo soli ceļā uz struktūrfondiem un kohēzijas fondiem izstrādāja stratēģijas dokumentu .
(src)="s164.2"> To dolazi kao dodatak operativnom programu koji definira potrebe i prioritete te zemlje , prateći primjer trenutnih 27 zemalja članica Europske unije .
(trg)="s106.2"> Sekojot esošo 27 ES dalībvalstu piemēram , tas papildina darbības programmas , kurās formulētas valsts vajadzības un prioritātes .
(src)="s165.1"> Ovo strateško planiranje i sektorsko programiranje je dalo nacionalnim vlastima priliku za preuzimanje odgovornost za društveni i ekonomski razvoj u suradnji s civilnim društvom .
(trg)="s107.1"> Šī stratēģiskā un nozaru plānošana ir devusi iespēju valsts iestādēm un pilsoniskajai sabiedrībai kopīgi uzņemties atbildību par sociālo un ekonomisko attīstību .
(src)="s166.1"> Jedan od glavnih ciljeva Operativnog programa za regionalni razvoj je da pridonese održivom razvoju i regionalnoj integraciji zemlje u Zapadni Balkan .
(trg)="s108.1"> Viens no galvenajiem reģionālās attīstības darbības programmas mērķiem ir dot ieguldījumu ilgtspējīgā attīstībā un valsts reģionālā integrācijā Rietumbalkānos .
(src)="s166.2"> Pomoć EU će biti prvotno koncentrirana na sektore transporta i okoliša – ne očekuje se da će regionalna konkurentnost biti uključena do 2010 .
(trg)="s108.2"> Kopienas palīdzība sākotnēji koncentrēsies transporta un vides nozarēs — reģionālo konkurētspēju tajā nav plānots iekļaut līdz 2010. gadam .
(src)="s167.1"> Drugi projekt uključuje izgradnju pouzdanog sustava kanalizacije i postrojenja za tretiranje otpadnih voda za 75 000 stanovnika Prilepa .
(trg)="s109.1"> Otrs projekts ietver drošas kanalizācijas sistēmas un notekūdeņu attīrīšanas iekārtu , kas paredzēta 75 000 Prilepas ( Prilep ) iedzīvotāju .
(src)="s167.2"> Resursi u odnosu na meku vodu i biorazličitost čine ovu zemlju jednom od glavnih prirodnih rezervoara u regiji .
(trg)="s109.2"> Šī novada resursi — mīksts ūdens un bioloģiska daudzveidība — ierindo to reģiona nozīmīgāko dabisko ūdenskrātuvju skaitā .
(src)="s167.3"> Teško onečišćenje uzrokovano netretiranom otpadnom vodom , kao i netretiranom gradskom i industrijskom vodom , je , međutim , stvarna prijetnja za održiv razvoj i za kvalitetu života građana . Bit će potrebne značajne investicije od strane društvenog sektora da bi se postigao efikasan učinak .
(trg)="s109.3"> Tomēr lielais piesārņojums , ko rada neattīrīti notekūdeņi , kā arī neattīrīti pilsētas un rūpnīcu ūdeņi ir reāls apdraudējums iedzīvotāju dzīves ilgtspējīgai attīstībai un kvalitātei .
(src)="s167.5"> Cijena drugog projekta se diže do gotovo 20 milijuna eura , od čega 6 milijuna eura sufinancira Europska unija , a ostatak je pokriven nacionalnom doprinosom .
(trg)="s109.5"> Otrā projekta izmaksas sasniedz gandrīz EUR 20 miljonus — ES kopējais līdzfinansējums šajā summā ir EUR 6 miljoni , bet pārējo sedz valsts ieguldījums .
(src)="s169.1"> Neovisno o postavljanju administrativnih struktura za upravljanje i nadzor europskih fondova , nacionalni vlasti trenutno upravljaju dvama projektima koji se financiraju iz operativnog programa .
(trg)="s110.1"> Papildus Eiropas fondu pārvaldības un uzraudzības pārvaldes struktūru ieviešanai valsts iestādes pašlaik īsteno divus svarīgus darbības programmas finansētus projektus .
(src)="s169.2"> Ti projekti su pravi test za zemlju jer uključuju primjenu standarda i praksi Europske unije u velikom obujmu i u nekoliko područja – od analiza djelovanja na okoliš do koordiniranja donatora .
(trg)="s110.2"> Šie projekti ir patiess pārbaudījums valstij , jo tie ietver ES standartu un prakses plašu ieviešanu vairākās darbības jomās — no ietekmes uz vidi analīzes līdz palīdzības sniedzēju koordinēšanai .
(src)="s170.1"> Prvi veliki projekt je izgradnja novog dijela autoceste između Demir Kapije i Smokvice uzduž koridora broj 10 .
(trg)="s111.1"> Pirmais nozīmīgais projekts attiecas uz jaunas autoceļa daļas būvi starp Demirkapju ( Demir Kapjia ) un Smokovicu
(src)="s170.2"> To će značiti završetak transeuropske mreže između Salzburga i Soluna , otvarajući zemlju još više , što je uvjet za regionalnu
(trg)="s112.1"> Ņemot vērā bijušās Dienvidslāvijas Maķedonijas Republikas panākumus vairāku gadu laikā un neskatoties uz tiem pūliņiem , kas vēl būs vajadzīgi , šis pirmspievienošanās laiks liecina par reālām valsts perspektīvām nākotnē Eiropas saimē un jo īpaši reģionālajā politikā .
(src)="s177.1"> Prekogranična komponenta instrumenta za pretpristupnu pomoć
(trg)="s116.1"> Pirmspievienošanās instrumenta pārrobežu komponents
(src)="s178.1"> Tijekom posljednjih godina , važnost podržavanja i ohrabrivanja prekogranične suradnje za europske regije prepoznaje se sve više i više .
(trg)="s117.1"> Pēdējos gados arvien vairāk un plašāk atzīta pārrobežu sadarbības atbalsta un veicināšanas nozīme Eiropas reģioniem .
(src)="s178.2"> Pogranične regije pate od određenog broja specifičnih nedostataka kada se usporede sa regijama koje su više središnje .
(trg)="s117.2"> Pierobežu reģioni salīdzinājumā ar vairāk centrā izvietotajiem cieš no dažādiem speciskiem neizdevīgiem apstākļiem .
(src)="s178.3"> One su često manje razvijene i često su konfrontirane s geografskim i demografskim izazovima ; štoviše , njihova ekonomska sfera utjecaja i razvojni potencijal često nailaze na zakonske , administrativne , gospodarske i kulturne prepreke kojima je uzrok sama granica .
(trg)="s117.3"> Tie parasti ir vājāk attīstīti un bieži vien sastopas ar ģeogrāskām un demogrāskām problēmām , turklāt to ekonomiskās jomas ietekmi un attīstības iespējas nereti kavē pašas robežas radīti juridiski , administratīvi , ekonomiski un kultūras šķēršļi .
(src)="s178.4"> Ti čimbenici su posebno akutni uzduž vanjskih granica Europske unije .
(trg)="s117.4"> Šie faktori īpaši krasi jūtami pie Eiropas Savienības ārējām robežām .
(src)="s189.1"> IPA programi prekogranične suradnje sa sudjelovanjem zemalja članica EU
(trg)="s128.1"> IPA pārrobežu sadarbības programmas ar ES dalībvalstu līdzdalību
(src)="s226.1"> MALTA didati ili potencijalni kandidati s druge strane .
(src)="s226.2"> Drugo , podržava prekograničnu suradnju između zemalja kandidata ili potencijalnih kandidata .
(trg)="s162.1"> MALTA atbalsta pārrobežu sadarbību starp pašām kandidātvalstīm un iespējamajām kandidātvalstīm .
(src)="s226.3"> Konačno , ta komponenta također može podržavati uključenost zemalja kandidata i potencijalnih kandidata u programima tranzicijske suradnje u okviru Cilja za teritorijalnu suradnju , konkretno , u programima za Jugoistočnu Europu i Mediteran .
(trg)="s162.2"> Visbeidzot — komponents var atbalstīt arī kandidātvalstu vai iespējamo kandidātvalstu iesaistīšanos starpvalstu sadarbības programmās teritoriālās sadarbības mērķa ietvaros , īpaši Eiropas dienvidaustrumu un Vidusjūras reģiona programmās .
(src)="s227.1"> Suradnja je već dugo ključna komponenta Kohezijske politike Europske unije , prvo kroz inicijativu Unije INTERREG i sada s ciljem za Europsku teritorijalnu suradnju .
(trg)="s163.1"> Sadarbība jau ilgstoši ir ES kohēzijas politikas galvenais komponents , sākotnēji to īstenojot ar INTERREG Kopienas iniciatīvu un tagad arī kā Eiropas teritoriālās sadarbības mērķi .
(src)="s227.2"> Jedna od glavnih uloga Instrumenta za pretpristupnu pomoć je pomoći kandidatima u pripremi za implementaciju Kohezijske politike , a logika koja stoji iza toga je to što IPA također ima prekograničnu dimenziju .
(trg)="s163.2"> Viens no pirmspievienošanās instrumenta galvenajiem uzdevumiem ir palīdzēt kandidātvalstīm sagatavoties kohēzijas politikas īstenošanai , tādēļ IPA ietver arī pārrobežu dimensiju .
(src)="s227.3"> Istovremeno , korištenje IPA-e za omogućavanje prekogranične suradnje u novom periodu programiranja je također osmišljeno kako bi riješilo neke od administrativnih poteškoća na koje je suradnja uzduž vanjskih granica Europske unije nailazila u prošlosti .
(trg)="s163.3"> Vienlaikus IPA izmantošana pārrobežu sadarbības nodrošināšanai jaunajā plānošanas posmā paredzēta arī dažu tādu administratīvu grūtību novēršanai , kas traucēja sadarbībai pie ES ārējām robežām pagātnē .
(src)="s228.2"> Većina tih programa je već u funkciji , a zatvoren je i prvi poziv za projekte za program Slovenija – Hrvatsku ( za više detalja vidi www.interreg-slohucro.com ) .
(trg)="s164.2"> Lielākā daļa šo programmu jau ir uzsāktas un darbojas , un pirmais uzaicinājums iesniegt projektus jau īstenots Slovēnijas-Horvātijas programmai ( plašāku informāciju sk. www.interreg-slohucro.com ) .
(src)="s229.1"> Strogo govoreći , prekogranična komponenta IPA-e podržava tri tipa suradnje .
(trg)="s165.1"> Konkrēti runājot — IPA pārrobežu komponents atbalsta trīs sadarbības veidus .
(src)="s229.2"> Prvo , financira prekograničnu suradnju između zemalja članica s jedne strane i zemlje koje su kan-
(trg)="s165.2"> Pirmkārt , tas finansē pārrobežu sadarbību starp dalībvalstīm no vienas puses un kandidātvalstīm vai iespējamām kandidātvalstīm — no otras puses .
(trg)="s165.3"> Otrkārt , tas