# fr/A18207575/A18207575.xml.gz
# lv/A18207575/A18207575.xml.gz
(src)="s4.1"> Le Fonds social européen en Lettonie , 2007-2013
(trg)="s4.1"> Eiropas Sociālais fonds Latvijā no 2007. līdz 2013. gadam
(src)="s5.1"> L’ amélioration de l’ éducation et de la formation est au cœur du programme du FSE en Lettonie .
(trg)="s5.1"> Latvija ESF finansējumu izmanto , lai izveidotu vairāk un labākas darbavietas , radot iespējas darba meklētājiem , jo īpaši visneaizsargātākajām grupām .
(src)="s5.2"> Une des stratégies clés du pays vise à réorienter l’ économie vers des secteurs industriels de haute technologie , notamment en garantissant un enseignement de qualité pour tous , en promouvant les études scientifiques et technologiques de troisième cycle auprès des jeunes et en stimulant les systèmes d’ innovation et de recherche et développement du pays .
(trg)="s6.1"> Līdzekļi tiek izlietoti ar mērķi panākt labākus sabiedriskos pakalpojumus , augsti kvalitatīvu izglītību ikvienam un uzlabotu apmācību .
(src)="s5.3"> Le financement du FSE permettra également d’ améliorer les services publics et de créer des emplois plus nombreux et de meilleure qualité en offrant davantage de possibilités aux personnes à la recherche d’ un emploi , particulièrement les plus vulnérables .
(trg)="s6.2"> Valsts stratēģijā ietilpst arī zinātnes un pētniecības potenciāla attīstība , tādēļ viens no programmas galvenajiem elementiem ir jauniešu piesaistīšana universitātes līmeņa studijām , īpaši dabaszinātņu un tehnoloģiju jomās .
(src)="s6.1"> Le Fonds social européen en bref
(trg)="s7.1"> Īsa informācija par Eiropas Sociālo fondu
(src)="s7.1"> Créé en 1957 , le Fonds social européen est le principal instrument nancier de l’ Union européenne pour investir dans le capital humain .
(trg)="s8.1"> Eiropas Sociālais fonds , ko izveidoja 1957. gadā , ir Eiropas Savienības galvenais finanšu instruments , kas iegulda cilvēkos .
(src)="s7.2"> Il promeut l’ emploi et aide les gens à parfaire leur formation et leurs compétences afin d’ améliorer leurs perspectives professionnelles .
(trg)="s8.2"> To izmanto , lai atbalstītu nodarbinātību un palīdzētu cilvēkiem iegūt labāku izglītību un prasmes , tādējādi palielinot iespējas atrast darbu .
(src)="s8.1"> Les États membres et les régions élaborent leurs propres Programmes Opérationnels du FSE afin de répondre aux besoins réels « de terrain » .
(trg)="s9.1"> Dalībvalstis un reģioni izstrādā savas ESF darbības programmas , lai tās atbilstu faktiskajām vajadzībām konkrētajā vietā .
(src)="s8.2"> De 2007 à 2013 , le FSE investira plus de 10 milliards d’ euros par année dans l’ ensemble des États membres , soit plus de 10 % du budget total de l’ Union européenne .
(trg)="s9.2"> Laikposmā no 2007. līdz 2013. gadam ESF piešķirs visām dalībvalstīm vairāk nekā 10 miljardus eiro gadā .
(src)="s9.1"> Le financement du FSE s’ articule autour de cinq priorités au niveau de l’ UE : :
(trg)="s9.3"> Šī summa ir 10 % no kopējā Eiropas Savienības budžeta .
(src)="s12.1"> Promouvoir les partenariats entre les employeurs , les syndicats et les organisations non gouvernementales afin de réaliser des réformes dans les domaines de l’ emploi et de l’ intégration dans le marché du travail
(trg)="s9.4"> ESF nansēšanai ES līmenī ir šādas piecas prioritātes : palīdzēt darba ņēmējiem un uzņēmējiem pielāgoties mainīgajiem ekonomiskajiem apstākļiem ; palīdzēt cilvēkiem iesaistīties un palikt darba tirgū ; ar labāku izglītības un apmācību sistēmu palīdzību uzlabot personu apmācību un viņu prasmes ; sekmēt partnerību darba devēju , arodbiedrību un nevalstisko organizāciju vidū , lai veiktu reformu nodarbinātības un integrēšanās darba tirgū jomās ; veicināt sociālās atstumtības riskam pakļauto cilvēku sociālo iekļaušanu , un apkarot diskrimināciju darba tirgū .
(src)="s14.1"> Dans certains États membres et régions , le FSE peut également soutenir des actions visant à améliorer la capacité et l’ efficacité des administrations publiques et des services publics .
(trg)="s10.1"> Dažās dalībvalstīs un reģionos ESF atbalsta arī tādus pasākumus , ar kuru palīdzību uzlabo valsts pārvaldes iestāžu kapacitāti un sabiedrisko pakalpojumu efektivitāti .
(src)="s15.1"> Commission européenne
(trg)="s11.1"> Eiropas Komisija
(src)="s17.1"> La situation socio-économique et l’ état du marché de l’ emploi en Lettonie
(trg)="s13.1"> Sociāli ekonomiskā un nodarbinātības situācija Latvijā
(src)="s18.1"> Le taux d’ emploi letton a considérablement progressé au cours de ces dernières années ( plus de 66 % en 2006 ) , tandis que le taux de chômage a chuté ( 6,8 % ) .
(trg)="s14.1"> Latvijas nodarbinātības līmenis pēdējo gadu laikā ir ievērojami pieaudzis ( 2006. gadā sasniedzot vairāk nekā 66 % ) , un vienlaikus ir arī mazinājies bezdarba rādītājs , sarūkot līdz 6,8 % .
(src)="s18.2"> Toutefois , la productivité de la main-d’ œuvre est de plus de deux fois inférieure à la moyenne de l’ UE , ce qui témoigne d’ un besoin urgent de modernisation à tous les niveaux .
(trg)="s14.2"> Tomēr darbaspēka ražīgums nesasniedz pat pusi no ES vidējā rādītāja , nepārprotami norādot , ka ir vajadzīga visaptveroša modernizācija .
(src)="s18.3"> En outre , la diminution de la population et l’ émigration des travailleurs ont entraîné une pénurie de main-d’ œuvre .
(trg)="s14.3"> Turklāt iedzīvotāju skaita mazināšanās un darbaspēka migrācija uz ārzemēm izraisījusi darbaspēka trūkumu .
(src)="s19.1"> Les organismes scientifiques et de recherche du pays manquent de ressources nancières ; par contre , la Lettonie rattrape son retard par rapport au reste de l’ Europe en matière de dépenses de recherche et de développement .
(trg)="s15.1"> Latvijas zinātņu un pētniecības institūcijām ir vajadzīgas lielākas investīcijas .
(trg)="s15.2"> Latvija mēģina panākt citas Eiropas valstis attiecībā uz līdzekļu piesaisti pētniecībai un attīstībai .
(src)="s19.2"> À de nombreux égards , ce problème s’ est intensifié en raison de la « fuite des cerveaux » depuis l’ adhésion du pays à l’ UE et de la faiblesse du secteur privé ( qui emploie moins d’ un scientifique sur sept , contre près de 50 % dans l’ ensemble de l’ UE ) .
(trg)="s15.3"> Daudzējādā ziņā problēma ir vēl vairāk samilzusi , jo kopš iestāšanās ES no valsts izceļo „ gudrie prāti ” , kā arī privātais sektors ir vājš ( privātajā sektorā tiek nodarbināta mazāk nekā viena septītā daļa zinātnieku , salīdzinot ar gandrīz 50 % nodarbinātiem zinātniekiem ES ) .
(src)="s19.3"> De plus , la formation d’ une nouvelle génération de scientifiques doit être encouragée : aujourd’ hui , plus de la moitié des scientifiques lettons ont plus de 50 ans .
(trg)="s15.4"> Turklāt jāveicina jaunas zinātnieku paaudzes veidošanās – vairāk nekā puse zinātnieku valstī ir pārsnieguši 50 gadu vecumu .
(src)="s20.1"> En outre , la proportion de jeunes quittant l’ école prématurément avec peu de connaissances de base était supérieure à 27 % en 2004 , date à laquelle la Lettonie a rejoint l’ UE .
(src)="s20.2"> À cette même date , près de la moitié des diplômés d’ écoles professionnelles terminaient leurs études avec peu ou très peu de connaissances de base .
(trg)="s16.1"> No otras puses , 2004. gadā , kad valsts pievienojās ES , vairāk nekā 27 % jauniešu vidusskolu absolvēja ar zemām pamatprasmēm , bet gandrīz puse profesionālo izglītības iestāžu absolventu tajā pašā gadā – ar zemām vai ļoti zemām pamatprasmēm .
(src)="s20.3"> La situation est aggravée par le vieillissement de la population : près d’ un enseignant sur dix approche l’ âge de la retraite , et plus des deux tiers d’ entre eux ont plus de 40 ans .
(trg)="s16.2"> Situāciju pasliktina arī sabiedrības novecošanās – gandrīz vienai desmitdaļai pedagogu tuvojas pensijas vecums , bet vairāk nekā divas trešdaļas ir pārsnieguši 40 gadu vecumu .
(src)="s20.4"> Alors que la jeunesse est essentielle à la prospérité future de la Lettonie , elle est confrontée à des dificultés dans des domaines essentiels pour l’ économie .
(trg)="s16.3"> Jauniešiem ir vitāla nozīme Latvijas nākotnes labklājībai , taču valsts joprojām mēģina atrisināt nozīmīgas ekonomikas problēmas .
(src)="s20.5"> Trop peu d’ étudiants suivent actuellement des programmes de sciences naturelles ( à peine 5 % , moins de la moitié de la moyenne de l’ UE ) et d’ ingénierie/ technologie ( seulement 9,5 % , l’ un des taux les plus bas de l’ UE ) .
(trg)="s16.4"> Šobrīd ir pārāk maz dabas zinātņu studentu ( tikai 5 % , kas nesasniedz pat pusi no ES rādītāja ) , tāpat arī inženierzinātņu un tehnoloģiju studentu ( tikai 9,5 % , kas ir viens no zemākajiem rādītājiem ES ) .
(src)="s21.1"> Dans le même temps , les efforts déployés pour améliorer la mobilité de la main-d’ œuvre pâtissent de la faiblesse des infrastructures ( notamment en matière de garde d’ enfants et d’ accès aux services ) , surtout dans les régions rurales et moins développées .
(trg)="s17.1"> Savukārt darbaspēka mobilitātes uzlabošanas centienus kavē vāji attīstīta infrastruktūra ( tajā ietilpst arī bērnu aprūpe un piekļuve pakalpojumiem ) – jo īpaši lauku un mazāk attīstītos reģionos .
(src)="s21.2"> Cette situation limite les chances et gâche le potentiel des groupes vulnérables , notamment les parents reprenant le travail , les étudiants plus pauvres et d’ autres personnes inactives sur le plan économique .
(trg)="s17.2"> Tādējādi tiek ierobežotas neaizsargātu grupu , tostarp vecāku , kas atgriežas darbā , nabadzīgāku studentu un citu ekonomiski neaktīvu iedzīvotāju iespējas un zaudēts viņu potenciāls .
(src)="s21.3"> Les possibilités de formation tout au long de la vie sont également insufisantes , de même que les opportunités d’ éducation et de formation pour les personnes handicapées , dont le taux d’ emploi est de seulement 10 % . % .
(trg)="s17.3"> Trūkst arī mūžizglītības iespēju , bet cilvēkiem ar invaliditāti , kuru nodarbinātības līmenis ir tikai 10 % , ir ierobežotas izglītības un apmācību iespējas .
(src)="s22.1"> Le taux de travail non déclaré est inquiétant en Lettonie .
(src)="s22.2"> Il pourrait atteindre plus d’ un quart des emplois totaux dans des secteurs tels que la construction , la sylviculture et le commerce .
(trg)="s18.1"> Latvijā ir pārāk liels nedeklarētās nodarbinātības līmenis – tas pat varētu būt vairāk nekā viena ceturtdaļa no kopējā darbaspēka tādās nozarēs kā būvniecība , mežrūpniecība un tirdzniecība .
(src)="s22.3"> À ce problème s’ ajoute le nombre grandissant d’ accidents du travail graves , qui a incité le pays à accroître ses investissements dans la santé et la sécurité .
(trg)="s18.2"> Tāpat bažas rada arī pieaugošs nopietnu darba negadījumu skaits , un tas ir pamudinājis valsti vairāk līdzekļu ieguldīt veselības un darba drošības jomā .
(src)="s23.1"> Les priorités du FSE en Lettonie demandeurs d’ emploi qui ont besoin d’ une formation supplémentaire , les mères retournant au travail , les personnes économiquement inactives à la recherche de perspectives d’ emploi ou les entrepreneurs requérant un soutien à la création d’ entreprise .
(trg)="s19.1"> ESF prioritātes Latvijā papildu apmācība , jaunās māmiņas , kas atgriežas darbā , ekonomiski neaktīvi iedzīvotāji , kas meklē darba iespējas , vai uzņēmēji , kas vēlas atrast jaunus uzņēmējdarbības atbalsta veidus .
(src)="s23.2"> Le pays s’ est engagé à recycler environ 28 000 employés , soutenir 36 000 chômeurs et plus de 14 000 personnes désavantagées afin de prévenir l’ exclusion sociale et fournir de meilleurs services de soutien .
(trg)="s19.2"> Valsts apņēmusies iesaistīt apmācībās aptuveni 28 000 nodarbināto un atbalstīt 36 000 bezdarbnieku un vairāk nekā 14 000 sociālās atstumtības riskam pakļauto iedzīvotāju , lai novērstu sociālo atstumtību , kā arī nodrošinātu labākus sociālos pakalpojumus .
(src)="s23.3"> Il a également pour objectif d’ améliorer la santé et la sécurité au travail et de mettre en œuvre des mesures afin d’ éradiquer le travail non déclaré .
(trg)="s19.3"> Latvijai ir vēl kādi mērķi – uzlabot darbaspēka veselības stāvokli darba vietās un darba drošību un izstrādāt pasākumus nedeklarētās nodarbinātības izskaušanai .
(src)="s24.1"> L’ écart entre l’ offre et la demande de main-d’ œuvre qualifiée reste un problème majeur pour la Lettonie , qui la conduit à se concentrer davantage sur l’ éducation et la formation .
(trg)="s20.1"> Atšķirība starp to , kādas prasmes ir pieprasītas darba tirgū un kādas tiek piedāvātas ir viena no galvenajām problēmām , kas pastāv Latvijā .
(src)="s24.3"> Cela passe par le financement de plus de 4 000 maîtrises et doctorats , surtout scientifiques , et par le renforcement des compétences de plus de 27 000 enseignants .
(trg)="s20.5"> Tādējādi paredzēts atbalstīt vairāk nekā 4000 maģistrantūras un doktorantūras – galvenokārt dabas zinātņu – studentus , kā arī vairāk nekā 27 000 pedagogus iemaņu uzlabošanai .
(src)="s24.4"> Le principal objectif est de renforcer la capacité des établissements d’ enseignement afin de contribuer à la réalisation des objectifs sociaux et économiques .
(trg)="s20.6"> Galvenais mērķis ir stiprināt izglītības iestāžu kapacitāti , lai tādējādi palīdzētu sasniegt sociālos un ekonomiskos mērķus .
(src)="s25.1"> La Lettonie supprime également les obstacles à l’ entrée sur le marché du travail auxquels sont confrontés les
(trg)="s21.1"> Latvijā arī tiek mazināti šķēršļi , kas liedz pieeju darba tirgum tādām grupām kā darba meklētāji , kuriem vajadzīga
(src)="s26.1"> Pour contribuer à la réalisation de ces objectifs , la Lettonie améliore la capacité et l’ élaboration des politiques de ses différentes administrations gouvernementales .
(trg)="s22.1"> Lai varētu sasniegt šos nospraustos mērķus , tiek uzlabota dažādu līmeņu pārvaldes institūciju kapacitāte un politikas veidošana .
(src)="s26.2"> Cela passe par la formation de 6 000 fonctionnaires , partenaires sociaux , représentants d’ ONG et par le soutien de 98 institutions dans la mise en œuvre de systèmes de gestion de la qualité .
(trg)="s22.2"> Plašajā veicamo uzdevumu klāstā ietilpst 6000 valsts pārvaldes darbinieku , pašvaldību pārstāvju , sociālo partneru un nevalstisko organizāciju darbinieku apmācība un atbalsts 98 institūcijām kvalitātes vadības sistēmas ieviešanā .
(src)="s32.1"> Mieux soutenir les jeunes entreprises et les travailleurs indépendants tout en éliminant le travail non déclaré e priorité : Promotion de l’ inclusion sociale
(trg)="s24.2"> Augstākā izglītība un zinātne lielākas rūpes par darbinieku veselības stāvokli un darba drošību , tādējādi veicinot ilgtspējīgu nodarbinātību ; augstāko mācību iestāžu modernizēšana un akadēmiskā personāla kvalifikācijas pilnveidošana ; lielāka atbalsta piešķiršana komercdarbības uzsākšanai un pašnodarbinātajiem , vienlaikus izskaužot nedeklarēto nodarbinātību .
(src)="s34.1"> Adapter les qualifications aux besoins du marché du travail : encourager les études de maîtrise et de doctorat , particulièrement en sciences , technologie et ingénierie e priorité : Éducation et compétences
(trg)="s25.2"> Sociālās iekļaušanas veicināšana kvalifikāciju pielāgošana darba tirgus vajadzībām – studentu piesaistīšana maģistrantūras un doktorantūras studijām , jo īpaši dabas zinātņu , tehnoloģiju un inženierzinātņu specialitātēs .
(src)="s36.1"> Améliorer les perspectives d’ emploi des personnes économiquement inactives et des groupes désavantagés
(trg)="s26.1"> darba iespēju palielināšana ekonomiski neaktīvajiem un sociālās atstumtības riskam pakļautajiem iedzīvotājiem ;
(src)="s37.1"> Améliorer les systèmes d’ évaluation de la capacité de travail
(trg)="s27.2"> Izglītība un prasmes darbspēju vērtēšanas sistēmas uzlabošana .
(src)="s38.1"> Accroître les investissements dans l’ enseignement général et professionnel : améliorer la qualité de l’ éducation et des cours disponibles
(trg)="s28.1"> lielākas investīcijas vispārējā un profesionālā izglītībā – kvalitātes un izglītības programmu uzlabošana ;
(src)="s42.1"> Moderniser les administrations locales , régionales et nationales : améliorer la qualité et l’ efficacité de la gestion afin de contribuer à la prospérité du pays
(trg)="s29.2"> Administratīvās kapacitātes stiprināšana vieglāka piekļuve mūžizglītībai visām vecuma grupām : jauniešiem , pieaugušajiem un gados vecākiem darbiniekiem ; vietējo , reģionālo un valsts pārvaldes iestāžu modernizēšana – pārvaldes kvalitātes un efektivitātes uzlabošana , lai vairotu valsts labklājību ; par izglītību un mūžizglītību atbildīgo institūciju kapacitātes stiprināšana .
(src)="s43.1"> Améliorer la coopération entre les administrations et les partenaires sociaux et ONG
(trg)="s30.1"> sadarbības uzlabošana starp pārvaldes iestādēm , sociālajiem partneriem un NVO ;
(src)="s46.1"> Intensifier la concurrence en élevant les niveaux de compétence et en assurant l’ égalité entre les hommes et les femmes
(trg)="s31.2"> Nodarbinātības veicināšana un veselība darbā konkurētspējas uzlabošana , paaugstinot prasmju līmeni un radot vienlīdzīgākas iespējas ; tādas sociālās politikas izstrādāšana , kurā vairāk ņemtas vērā vajadzības , un pakalpojumu pieejamības uzlabošana .
(src)="s47.1"> Objectifs prioritaires
(trg)="s32.1"> Kopienas nansējums
(src)="s48.1"> Financement communautaire
(trg)="s33.1"> Kopējais nansējums
(src)="s49.1"> Contrepartie nationale
(trg)="s34.1"> Prioritārais virziens
(src)="s51.1"> Plan nancier pour le Fonds social européen en Lettonie 2007-2013 ( euro )
(trg)="s36.1"> Finanšu plāns Eiropas Sociālajam fondam Latvijā 2007 . – 2013. g . ( eiro )
(src)="s55.1"> Enseignement supérieur et science
(trg)="s40.1"> Augstākā izglītība un zinātne
(src)="s66.1"> Promotion de l’ emploi et de la santé au travail
(trg)="s51.1"> Nodarbinātības veicināšana un veselība darbā
(src)="s78.1"> Assistance technique
(trg)="s63.1"> Tehniskā palīdzība
(src)="s87.1"> Exemples de projets FSE précédemment mis en œuvre en Lettonie , 2004-2006
(trg)="s72.1"> Daži agrākie ESF projekti Latvijā no 2004. līdz 2006. gadam
(src)="s88.1"> À Daugavpils , la deuxième ville lettonne , un projet a permis à plusieurs personnes souffrant d’ incapacité mentale d’ entrer sur le marché du travail .
(trg)="s73.1"> Latvijas otrajā lielākajā pilsētā Daugavpilī īstenoja projektu , kura gaitā vairākiem cilvēkiem ar garīga rakstura traucējumiem palīdzēja integrēties darba tirgū .
(src)="s88.2"> Le projet a débouché sur 12 postes subventionnés dans différentes entreprises , permettant aux participants de contribuer pleinement à la société et d’ acquérir leur indépendance économique .
(trg)="s73.2"> Tika izveidotas 12 subsidētas darba vietas dažādos uzņēmumos , ļaujot projekta dalībniekiem pilnībā iesaistīties sabiedrībā un uzsākt ekonomiski neatkarīgu dzīvi .
(src)="s88.3"> Il a également permis de créer un manuel pour aider les personnes handicapées d’ autres régions à s’ insérer dans leur marché du travail respectif .
(trg)="s73.3"> Tāpat projekta gaitā izstrādāja rokasgrāmatu darba ņēmējiem – invalīdiem , kurā padomus var smelties arī citos reģionos mītoši cilvēki ar invaliditāti .
(src)="s89.1"> Un projet à Liepā ja , la troisième plus grande ville lettonne , située sur la côte baltique , a aidé des demandeurs d’ emploi âgés et des parents reprenant le travail à trouver un emploi .
(trg)="s74.1"> Trešajā lielākajā Latvijas pilsētā Liepājā , kas atrodas Baltijas jūras krastā , īstenoja projektu , kura mērķis bija palīdzēt pirmspensijas vecuma bezdarbniekiem un vecākiem pēc bērna kopšanas atvaļinājuma atrast darbu .
(src)="s89.2"> Des conseillers professionnels ont été recrutés pour transmettre leurs compétences et connaissances dans le domaine de l’ aide sociale .
(trg)="s74.2"> Projekta gaitā profesionāli darba vadītāji sniedza zināšanas un iemaņas sociālajā darbā .
(src)="s89.3"> Grâce à cette formation personnalisée de travailleur social , 60 participants en âge de pré-retraite ou terminant un congé parental ont décroché un emploi dans ce secteur communautaire important .
(trg)="s74.3"> Pateicoties šai apmācībai , 60 dalībnieki pirmspensijas vecumā vai pēc bērna kopšanas atvaļinājuma apguva sociālā darbinieka profesiju un atrada darbu šajā nozarē .
(src)="s90.1"> L’ école secondaire d’ artisanat de Riga a permis à de jeunes demandeurs d’ emploi sourds et malentendants de se former et d’ améliorer leurs chances de trouver un emploi dans la décoration d’ intérieur .
(trg)="s75.2"> Projekta galvenais stūrakmens bija veiktā reklāmas kampaņa .
(trg)="s75.3"> Pētījumos , ar kuriem noskaidroja attīstības prognozes nākamajiem desmit gadiem , atklājās , ka viena ceturtdaļa šajās nozarēs strādājošo jau ir pārsnieguši 50 gadu slieksni .
(src)="s90.2"> Un cours de formation spécial a été organisé , avec du matériel didactique et des aides adaptés , afin de permettre aux participants de s’ intégrer dans l’ enseignement et leur fournir les qualifications dont ils ont besoin pour trouver du travail plus facilement .
(trg)="s75.4"> Projektā tika uzsvērta vajadzība veikt ieguldījumus izglītībā , apmācībā un , kas vissvarīgākais , jauniešu piesaistīšanā .
(src)="s94.1"> Mme Kristī ne Dortā ne , responsable de l’ aide nancière de l’ UE et de la division du FSE , Département des fonds européens , Ministère des nances de la République de Lettonie Smilšu iela 1LV-1919 Rī ga E - m a il : Kristine . Dortane@fm.gov.lv http:/ /www.esfondi.lv/ page.php ? id=336
(trg)="s79.1"> Kristīne Dortāne , Eiropas Savienības fondu departamenta ES finanšu palīdzības un ESF nodaļas vadītāja Latvijas Republikas Finanšu ministrija Smilšu iela 1LV-1919 Rīga E-pasts : Kristine.Dortane @ fm.gov.lv http : / / www.esfondi.lv / page.php ? id = 336
(src)="s96.1"> Le degré de financement du FSE diffère d’ une région à l’ autre en fonction de leur richesse relative .
(trg)="s81.1"> ESF nansējuma līmenis dažādiem reģioniem ir atšķirīgs atkarībā no to relatīvās labklājības .
(src)="s97.1"> La Lettonie , qui présente un PIB par habitant de moins de 75 % de la moyenne de l’ UE-25 , est éligible à l’ objectif convergence .
(trg)="s82.1"> Tā kā Latvijas IKP uz vienu iedzīvotāju nepārsniedz 75 % no vidējā ES – 25 rādītāja , tad saskaņā ar konverģences mērķi tai ir tiesības saņemt nansējumu .
(src)="s98.1"> Service d’ information de la DG Emploi , affaires sociales et égalité des chances Unité Communication B-1049 Bruxelles F a x : +32 ( 0)2 296 23 93E-mail : empl-info@ec.europa.eu http:/ /ec.europa.eu/ esf
(trg)="s83.1"> Nodarbinātības , sociālo lietu un iespēju vienlīdzības ĢD informācijas dienests Saziņas nodaļa B-1049 Brisele Fakss : + 32 ( 0 ) 2 296 23 93E-pasts : empl-info @ ec.europa.eu http : / / ec.europa.eu / esf
# fr/A28107176/A28107176.xml.gz
# lv/A28107176/A28107176.xml.gz
(src)="s10.1"> L’ instrument d’ aide de préadhésion
(trg)="s8.1"> Pirms pie v ie no š a n n u l l IPA
(src)="s11.1"> Une nouvelle approche de l’ aide de l’ UE en matière d’ élargissement
(trg)="s9.1"> Jauna prioritāte ES palīdzībai , ar ko finansē paplašināšanos
(src)="s21.1"> © Communautés européennes , 2009Reproduction autorisée , moyennant mention de la source .
(trg)="s11.1"> Ne Eiropas Komisija , ne citas personas , kas rīkojas Komisijas vnull
(src)="s36.1"> Monténégro
(trg)="s14.1"> Kas ir IPAL
(src)="s50.1"> Qu’ est ce que l’ IAP ?
(trg)="s19.1"> IPA – Pirms pie v ie no š a n n u l l I
(src)="s108.1"> Pourquoi l’ IAP a -t-il été créé ?
(trg)="s23.1"> PA ir izveidots , lai , izmantojot vienu vienknull
(src)="s142.1"> Dans le cadre du programme national de 2007 , 9 millions d’ EUR seront affectés à la réforme de la police aux niveaux central et local .
(trg)="s30.1"> PA palīdzība Bijušajai ( ie n v i d s l n u l l I
(src)="s146.1">’ aide en faveur de la Turquie dans le cadre de l’ IAP comporte un soutien aux ins-
(trg)="s32.1"> urcijai paredz ē t n u l l T
(src)="s165.2"> Le développement de la démocratie locale et de la société civile bénéficiera aussi d’ un soutien en vue de contribuer , notamment , à lutter contre la corruption .
(trg)="s36.1"> Eiropas Savienība finansē arī izglītības reformu ar mērķi uzlabot saikni ar darba tirgu un modernizēt izglītības iestnull
(src)="s202.1"> Les avantages de l’ IAP
(trg)="s46.1"> ir m s pie v ie no š a n n u l l P
# fr/B13008325/B13008325.xml.gz
# lv/B13008325/B13008325.xml.gz
(src)="s17.1"> Témoignages des anciens Présidents du Parlement européen
(trg)="s17.1"> Bijušo Eiropas Parlamenta priekšsēdētāju dzīves liecības
(src)="s26.1"> FR
(trg)="s26.1"> LV
(src)="s35.1"> Hans-Gert PÖTTERING , Président du Parlement européen
(trg)="s35.1"> Eiropas Parlamenta priekšsēdētāja Hansa Gerta PETERINGA priekšvārds
(src)="s37.1"> 19 mars 1958 – 19 mars 2008 , déjà 50 ans d’ une histoire riche en évènements , fertile en développements et précieuse en terme de rapports humains avec une date clé , celle de juin 1979.
(trg)="s37.1"> Eiropas Parlamentam 50 gadu ilgais laika posms no 1958. gada 19. marta līdz 2008. gada 19. martam bijis pārpilns daudziem vēsturiskiem notikumiem un norisēm , kas būtiski ietekmējušas arī Eiropas pilsoņu dzīvi .
(src)="s38.1"> Vingt et un an d’ attente pour voir se concrétiser l’ élection directe du Parlement Européen , pour que le citoyen fasse irruption sur la scène européenne et pour que la notion de citoyenneté européenne prenne enn un sens .
(trg)="s38.1"> 142 deputāti .
(trg)="s38.2"> Pēc nākamajām Eiropas vēlēšanām 2009. gada jūnijā tagad jau 27 dalībvalstis un aptuveni 500 miljonus iedzīvotāju pārstāvēs 751 deputāts !
(src)="s39.1"> En tant que Président en fonction depuis janvier 2007 , je tâcherai de développer le l rouge de l’ action du Parlement et les caractéristiques qui font de lui une Institution unique , non seulement au niveau européen mais également à l’ échelon international .
(trg)="s39.1"> Kopš Eiropas Parlamentārās asamblejas dibināšanas sanāksmes 1958. gada 19. martā Strasbūrā pagāja 21 gads , līdz Eiropas Parlamentu pirmo reizi varēja ievēlēt tieši , tādējādi Eiropas iedzīvotājiem dodot iespēju ietekmēt Eiropas līmenī notiekošo .
(src)="s39.2"> Au préalable , un retour en arrière s’ impose .
(trg)="s39.2"> Līdz ar to pilnvērtīgu saturu ieguva arī jēdziens “ Pilsoņu Eiropa ” .
(src)="s40.1"> Il ne s’ agit pas en quelques lignes de décrire aujourd’ hui toute l’ histoire du Parlement européen ni d’ expliquer l’ évolution de ses pouvoirs et de son rôle .
(trg)="s40.1"> Šajās nedaudzajās ievadrindās nav iespējams nedz pilnībā iepazīstināt ar Eiropas Parlamenta vēsturi , nedz arī sīki izskaidrot , kā mainījušās tā atbildības jomas .
(src)="s40.2"> D’ autres ouvrages le feront à l’ occasion de ce cinquantième anniversaire .
(trg)="s40.2"> Svinot Eiropas Parlamenta 50. gadadienu , šiem jautājumiem būs veltīti citi izdevumi .
(src)="s41.1"> Pourquoi un Parlement européen ?
(trg)="s41.2"> Uz divarpus gadu termiņu šajā amatā stājos 2007. gada 16. janvārī un uzskatu , ka man jāturpina priekšteču iesāktais darbs .
(src)="s41.2"> Parce qu’ il est indispensable que les citoyens qui vivent sous le toit de notre maison commune , aujourd’ hui l’ Union européenne , y soient représentés , qu’ ils y fassent entendre leur voix .
(trg)="s41.3"> Ikviens no viņiem savulaik gādāja par to , lai palie-linātos Eiropas Parlamenta un līdz ar to arī Eiropas pilsoņu nozīme , pieaugtu ietekme un vairotos līdzdalība Eiropas lēmumu pieņemšanā .
(src)="s42.1"> Ici , le lecteur va être accompagné , guidé par nos anciens Présidents , dont les témoignages , de 1977 à nos jours , lui feront revivre l’ histoire de l’ Institution .
(trg)="s42.1"> Savukārt šajā publikācijā lasītājus ar Eiropas Parlamenta vēsturi iepazīstinās notikumu aculiecinieki — kādreizējie Parlamenta priekšsēdētāji , kuru atmiņas sniedzas līdz pat 1977. gadam .
(src)="s43.2"> Ils sont encore d’ actualité dans un monde instable .
(trg)="s43.1"> Kādēļ Eiropas Parlaments vispār vajadzīgs ?
(src)="s43.3"> Au lendemain de la seconde guerre mondiale , de grands vision naires ont décidé de mettre n aux horreurs des guerres fratricides .
(trg)="s43.2"> Parlaments pārstāv pilsoņus un pilsones , kuri dzīvo mūsu kopīgajās
(src)="s44.1"> En 1958 , 142 parlementaires représentaient 168 millions de citoyens de six États membres .
(trg)="s44.1"> 1958. gadā sešās Eiropas Kopienas dibinātājvalstīs dzīvojošos 168 miljonus Eiropas pilsoņu pārstāvēja
(src)="s47.1"> érigé en système la haine de l’ autre .
(trg)="s47.1"> mājās — mūsdienu Eiropas Savienībā , un Parlaments viņu balsīm dod nozīmi un ietekmi Eiropā .
(src)="s47.2"> « Plus jamais » ontils dit .
(src)="s47.3"> Il fallait tirer les leçons de l’ histoire .
(trg)="s48.1"> kopsapulcei , kura apvienoja dalībvalstu parlamentu pārstāvjus .
(src)="s48.2"> En mettant en commun les richesses en charbon et en acier de leurs pays respectifs , autrement dit , en apprenant à gérer les ressources économiques , à vivre en commun et à inventer un futur en pleine guerre froide .
(trg)="s49.2"> Tādējādi viņi veiksmīgi paredzēja turpmāko gadu attīstību un , lai gan tobrīd mērķi īstenot neizdevās , parlamentu pārstāvji veiksmīgi iekustināja turpmāko reformu gaitu .
(src)="s49.1"> lidation de la paix , de la démocratie et de la liberté retrouvées ainsi que par la recherche du bien-être pour les citoyens européens .
(trg)="s50.1"> Arī tad , ja mūslaiku paaudzei Eiropas Savienības dibinātāju idejas šķiet tāla pagātne , tomēr par tām būtu jāatceras arī šobrīd .
(src)="s49.2"> Et ce , sans oublier les peuples voisins ou lointains privés de ces biens aussi précieux .
(trg)="s50.2"> Tās nav zaudējušas aktualitāti .
(src)="s49.3"> Ils sont inhérents à l’ être humain .
(trg)="s50.3"> Pēc Otrā pasaules kara beigām šie lielie sapņo-tāji nolēma , ka jādara gals šausmīgajiem brāļu kariem , kuri kurinājuši savstarpējo ienaidu un iegrūduši mūsu kontinentu katastrofā .
(src)="s49.4"> Tel est le socle de nos valeurs communes .
(trg)="s50.4"> Tāpēc viņu lozungs bija : “ Tas nedrīkst atkārtoties ! ”
(src)="s49.5"> Elles devinrent et sont toujours le fer de lance de l’ action du Parlement européen .
(trg)="s50.5"> Tāpēc bija jāmācās no vēstures .
(src)="s50.1"> Comment le faire ?
(trg)="s51.1"> Kā šo uzdevumu varēja paveikt ?