# et/A28107176/A28107176.xml.gz
# lv/A28107176/A28107176.xml.gz
(src)="s4.1"> Euroopa Liidu vänull
(trg)="s4.1"> Kā saņemt ES izdevumus
(src)="s7.1"> Ühinemiseelse abi rahastamisvahend
(trg)="s9.1"> Jauna prioritāte ES palīdzībai , ar ko finansē paplašināšanos
(src)="s18.1"> kidele lühiajalisi probleeme .
(trg)="s17.1"> Eiropas Savienības paplašinnull
(src)="s29.1"> efektiivseks abi andmiseks L ä ä ne v B a l ka v ni riikidele ja Türgile .
(trg)="s19.1"> IPA – Pirms pie v ie no š a n n u l l I
(src)="s44.1"> Miks null hinemiseelse abi rahastamisvahend on loodud selleks , et tegelikke ühinev
(trg)="s23.1"> PA ir izveidots , lai , izmantojot vienu vienknull
(src)="s78.3"> Teise hiljutise projekti raavmes varustati politsei uute raadiosidevahenditega .
(trg)="s30.1"> PA palīdzība Bijušajai ( ie n v i d s l n u l l I
(src)="s84.3"> Euroopa Komisjoni president José Manuenull
(trg)="s32.1"> urcijai paredz ē t n u l l T
(src)="s100.1"> 2L toetab ka haridusreformi nii selleks , et pavrandada haridussüsteemi sidemeid tööturuga kui ka selleks , et ajakohastada selle vahendeid .
(trg)="s36.1"> Eiropas Savienība finansē arī izglītības reformu ar mērķi uzlabot saikni ar darba tirgu un modernizēt izglītības iestnull
(src)="s136.2"> Savmuti tagab see paindlikkuse abi andmisel .
(trg)="s46.1"> ir m s pie v ie no š a n n u l l P
(src)="s149.1"> 2uroopa Komisjon
(trg)="s53.1"> Eiropas Komisija
# et/B13008325/B13008325.xml.gz
# lv/B13008325/B13008325.xml.gz
(src)="s17.1"> Jäädvustused Euroopa Parlamendi endiste presidentide tegevusest
(trg)="s17.1"> Bijušo Eiropas Parlamenta priekšsēdētāju dzīves liecības
(src)="s41.1"> 1958. aasta 19. märtsi ja 2008. aasta 19. märtsi vahele mahub 50 aastat , mis Euroopa Parlamendi jaoks tähistavad ajavahemikku , mida kujundasid paljud ajaloolised sündmused ja arengud , mis on Euroopa kodanike elu tuntavalt mõjutanud .
(trg)="s37.1"> Eiropas Parlamentam 50 gadu ilgais laika posms no 1958. gada 19. marta līdz 2008. gada 19. martam bijis pārpilns daudziem vēsturiskiem notikumiem un norisēm , kas būtiski ietekmējušas arī Eiropas pilsoņu dzīvi .
(src)="s41.2"> Keskse tähtsusega ajahetk oli seejuures 1979. aasta juuni , mil toimusid Euroopa Parlamendi esimesed otsevalimised .
(trg)="s37.2"> Īpaši svarīgi pieminēt 1979. gada jūniju , kad notika Eiropas Parlamenta pirmās tiešās vēlēšanas .
(src)="s42.1"> 1958. aastal esindasid 142 parlamendiliiget kuue Euroopa Ühenduse asutajariigi 168 miljonit kodanikku .
(trg)="s38.1"> 142 deputāti .
(src)="s42.2"> Pärast Euroopa Parlamendi järgmisi valimisi 2009. aasta juunis esindavad 751 parlamendiliiget nüüd juba 27 liikmesriigi umbes 500 miljonit elanikku !
(trg)="s38.2"> Pēc nākamajām Eiropas vēlēšanām 2009. gada jūnijā tagad jau 27 dalībvalstis un aptuveni 500 miljonus iedzīvotāju pārstāvēs 751 deputāts !
(src)="s43.1"> „ Euroopa parlamentaarse assamblee ” avaistungist Strasbourgis 19. märtsil 1958. aastal möödus 21 aastat , enne kui Euroopa Parlament esimest korda otse valiti ning kodanikud said avaldada mõju Euroopa tasandil .
(trg)="s39.1"> Kopš Eiropas Parlamentārās asamblejas dibināšanas sanāksmes 1958. gada 19. martā Strasbūrā pagāja 21 gads , līdz Eiropas Parlamentu pirmo reizi varēja ievēlēt tieši , tādējādi Eiropas iedzīvotājiem dodot iespēju ietekmēt Eiropas līmenī notiekošo .
(src)="s43.2"> Mõiste „ kodanike Euroopa ” sai sellega sisulise tähenduse .
(trg)="s39.2"> Līdz ar to pilnvērtīgu saturu ieguva arī jēdziens “ Pilsoņu Eiropa ” .
(src)="s44.1"> Siinkohal ei ole mõtet teha kokkuvõtet tervest Euroopa Parlamendi ajaloost , ka ei ole siin otstarbekas kirjeldada üksikasjalikult parlamendi volituste arengut .
(trg)="s40.1"> Šajās nedaudzajās ievadrindās nav iespējams nedz pilnībā iepazīstināt ar Eiropas Parlamenta vēsturi , nedz arī sīki izskaidrot , kā mainījušās tā atbildības jomas .
(src)="s44.2"> Euroopa Parlamendi 50. aastapäeva puhul käsitletakse nimetatud teemasid teistes kirjutistes .
(trg)="s40.2"> Svinot Eiropas Parlamenta 50. gadadienu , šiem jautājumiem būs veltīti citi izdevumi .
(src)="s45.1"> Euroopa Parlamendi praeguse presidendina seisan ühes reas oma eelkäijatega .
(trg)="s41.1"> Būdams pašreizējais Eiropas Parlamenta priekšsēdētājs , es turpinu savu priekšgājēju iesākto .
(src)="s45.2"> Oma tööd selles ametis , kuhu olen alates 16. jaanuarist 2007. aastal valitud kaheks ja pooleks aastaks , mõistangi oma eelkäijate töö pideva jätkamisena .
(trg)="s41.2"> Uz divarpus gadu termiņu šajā amatā stājos 2007. gada 16. janvārī un uzskatu , ka man jāturpina priekšteču iesāktais darbs .
(src)="s45.3"> Igaüks neist töötas oma ametiajal selle nimel , et anda Euroopa Parlamendile ja seega ühtlasi Euroopa kodanikele Euroopa otsustusprotsessis rohkem kaalu , mõjuvõimu ja kaasarääkimisõigust .
(trg)="s41.3"> Ikviens no viņiem savulaik gādāja par to , lai palie-linātos Eiropas Parlamenta un līdz ar to arī Eiropas pilsoņu nozīme , pieaugtu ietekme un vairotos līdzdalība Eiropas lēmumu pieņemšanā .
(src)="s45.4"> Üritaksin siinkohal välja tuua läbivat joont parlamendi arengus ja kirjeldada omadusi , mis teevad selle institutsiooni ainulaadseks nii Euroopa kui ka rahvusvahelisel tasandil .
(trg)="s41.4"> Es vēlētos parādīt šo Parlamenta attīstības sarkano pavedienu un uzsvērt īpašības , kuras šai iestādei piešķir tās unikalitāti , turklāt ne tikai Eiropas līmenī , bet arī starptautiski .
(src)="s45.5"> Kuid mingem alustuseks ajas tagasi .
(trg)="s41.5"> Taču vispirms nedaudz atskatīsimies pagātnē .
(src)="s46.1"> Käesolevas trükises annavad Euroopa Parlamendi endised presidendid , kelle meenutused ulatuvad tagasi 1977. aastasse , lugejale ülevaate institutsiooni ajaloost , manades tollaste sündmuste tunnistajatena selle elavalt lugeja silme ette .
(trg)="s42.1"> Savukārt šajā publikācijā lasītājus ar Eiropas Parlamenta vēsturi iepazīstinās notikumu aculiecinieki — kādreizējie Parlamenta priekšsēdētāji , kuru atmiņas sniedzas līdz pat 1977. gadam .
(src)="s49.1"> Ülemamet konsulteeris ESTÜ ühisassambleega , mis koosnes liikmesriikide parlamentide esindajatest .
(trg)="s47.1"> mājās — mūsdienu Eiropas Savienībā , un Parlaments viņu balsīm dod nozīmi un ietekmi Eiropā .
(src)="s50.2"> Parlament esindab kodanikke , kes elavad ühe katuse all meie ühises majas , praeguses Euroopa Liidus , ning annab Euroopas nende häälele kaalu ja mõjuvõimu .
(trg)="s48.1"> kopsapulcei , kura apvienoja dalībvalstu parlamentu pārstāvjus .
(src)="s51.1"> Parlamendiliikmed said väga ruttu aru , et mistahes viivitus Euroopa projekti arengus tooks kaasa suurt kahju ning poliitilise liidu suunas tuleb liikuda kiiremini ja kaugemale .
(trg)="s49.1"> Parlamentāriešiem visai drīz kļuva skaidrs , ka jebkāda veida stagnācija Eiropas projektam nodarīs nelabo-jamu kaitējumu , un tāpēc strauji jāturpina ceļš uz politiskas savienības izveidi Eiropā .
(src)="s51.2"> Nad aimasid seega ette hilisemaid arenguid ning kuigi neil ei õnnestunud oma eesmärki saavutada , algatasid nad siiski reformiliikumise .
(trg)="s49.2"> Tādējādi viņi veiksmīgi paredzēja turpmāko gadu attīstību un , lai gan tobrīd mērķi īstenot neizdevās , parlamentu pārstāvji veiksmīgi iekustināja turpmāko reformu gaitu .
(src)="s52.1"> Kui noorele põlvkonnale võivadki Euroopa Liidu asutajate eesmärgid tunduda praegu kauged ja võõrad , peaksime neid siiski täna meenutama , sest need on endiselt aktuaalsed .
(trg)="s50.1"> Arī tad , ja mūslaiku paaudzei Eiropas Savienības dibinātāju idejas šķiet tāla pagātne , tomēr par tām būtu jāatceras arī šobrīd .
(trg)="s50.2"> Tās nav zaudējušas aktualitāti .
(src)="s52.2"> Pärast Teist maailmasõda otsustasid suured visionäärid teha lõpu vennatapusõdade koledustele , mis olid tekitanud vastastikuse vaenu õhustiku ning viinud Euroopa maailmajao hukatusse .
(trg)="s50.3"> Pēc Otrā pasaules kara beigām šie lielie sapņo-tāji nolēma , ka jādara gals šausmīgajiem brāļu kariem , kuri kurinājuši savstarpējo ienaidu un iegrūduši mūsu kontinentu katastrofā .
(src)="s52.3"> „ Ei iialgi enam ! ” kõlas seepärast nende üleskutse .
(trg)="s50.4"> Tāpēc viņu lozungs bija : “ Tas nedrīkst atkārtoties ! ”
(src)="s52.4"> Selleks tuli aga ajaloost õppida .
(trg)="s50.5"> Tāpēc bija jāmācās no vēstures .
(src)="s53.1"> Võime ajas ette näha ning soov viia ellu Euroopa unelm lähtusid rahu , demokraatia ja taasleitud vabaduse kinnistamisest ning püüdlustest tagada Euroopa kodanike heaolu .
(trg)="s51.1"> Kā šo uzdevumu varēja paveikt ?
(trg)="s51.2"> Pirmām kārtām — apvienojot valstu ogļu un tērauda rūpniecību jeb citiem vārdiem — iemācoties apvienoti pārvaldīt saimnieciskos resursus , iemācoties kopīgi dzīvot un aukstā kara apstākļos veidot kopīgu nākotni .
(src)="s53.2"> Samas ei tohtinud unustada ka Kesk- ja Ida-Euroopa naaberrahvaid , kes ei olnud vabad .
(trg)="s52.1"> Šo nākotnes redzējumu un gribu īstenot Eiropas sapni balstīja vēlme stiprināt mieru , demokrātiju un atgūto brīvību , kā arī centieni nodrošināt Eiropas iedzīvotāju labklājību .
(src)="s53.3"> Vabadus on meie ühiste väärtuste vundament , millele Euroopa Parlamendi poliitika on alati toetunud .
(trg)="s52.2"> Taču šajā sakarībā nevar nepieminēt kai-miņu tautas Viduseiropā un Austrumeiropā , kuras tolaik dzīvoja nebrīvē .
(src)="s54.1"> Kuidas see teoks sai ?
(src)="s54.2"> Kõigepealt riikide söe- ja terasetööstuse ühendamisega , ehk teisisõnu selle tõttu , et majanduslikke ressursse õpiti üheskoos haldama , õpiti koos elama ning külma sõja ajal ühist tulevikku kujundama .
(trg)="s52.3"> Brīvība ir pamats visām tām mūsu kopīgajām vērtībām , kuras arvien bijušas un ir Eiropas Parlamenta galvenais politiskais orientieris .
(src)="s55.1"> Milliseid samme astuti ?
(trg)="s53.1"> Kā šo apņemšanos īstenoja ?
(src)="s55.2"> Kuus asutajariiki1lõid institutsioonid 18. aprillil 1951. aastal allkirjastatud Euroopa Söe- ja Teraseühenduse ( ESTÜ ) asutamislepingu rakendamiseks .
(trg)="s53.2"> Sešas dibinātājvalstis1 izveidoja iestādes , lai iedzīvinātu 1951. gada 18. aprīlī parakstīto vienošanos par Eiropas Ogļu un tērauda kopienu ( EOTK ) .
(src)="s55.3"> Täidesaatev võim anti ülemametile .
(trg)="s53.3"> Izpildvaru nodeva Augstās iestādes pārziņā .
(src)="s56.1"> Saksamaa kantsler Konrad Adenauer , kes oli toona Euroopa Liidu Nõukogu eesistuja , märkas ruttu Euroopa Parlamendi arengupotentsiaali .
(trg)="s54.1"> Federālais kanclers Konrāds Adenauers , tolaik būdams Eiropas Savienības Padomes priekšsēdētājs , ātri izprata Eiropas Parlamenta attīstības iespējas .
(src)="s56.2"> 12. septembril 1952. aastal teatas ta : „ Parlamenti iseloomustab eelkõige suur dünaamilisus .
(trg)="s54.2"> 1952. gada 12. septembrī viņš sacīja : “ Parlamentu raksturo īpaša dinamika .
(src)="s56.3"> Teie assamblee püüdleb selle poole – ning see on parlamentaarsele tööle omane – , et julgelt edasi minna .
(trg)="s54.3"> Jūsu sanāksmei ir raksturīgi centieni droši doties uz priekšu — un tā ir viena no parlamentārā darba pazīmēm .
(src)="s56.4"> Oleme seisukohal , et parlamendi dünaamika on hädavajalik . ”
(trg)="s54.4"> Pēc mūsu domām , parlamentam rak-
(src)="s57.2"> Kuus asutajariiki olid Belgia , Saksamaa , Prantsusmaa , Itaalia , Luksemburg ja Madalmaad .
(trg)="s55.2"> Sešas dibinātājvalstis bija Beļģija , Francija , Itālija , Luksemburga , Nīderlande un Vācija .
(src)="s60.1"> püüdlustele saavutada kompromissi , mis pidi olema süntees rahvuslikest ja Euroopa huvidest .
(trg)="s59.1"> nacionālo valstu delegācijas , vislielākajā mērā sekmēja eiropeiskā gara veidošanos , nacionālo atšķirību neskar-tas lietišķas diskusijas un meklējumus pēc kompro-misa , kurā vienlīdz ņemtu vērā valstu un visas Eiropas intereses .
(src)="s61.1"> Ruttu sai selgeks , et ESTÜ võimalused uue aja väljakutsetega toimetulekuks olid piiratud .
(trg)="s60.1"> Drīz kļuva skaidrs , ka EOTK iespējas ir pārāk ierobežo-tas , lai risinātu jaunā laikmeta izvirzītos uzdevumus .
(src)="s61.2"> Seepärast allkirjastasid kuus asutajaliiget 25. märtsil 1957. aastal Roomas Euroopa Majandusühenduse ( EMÜ ) ja Euroopa Aatomi-energiaühenduse ( Euratom ) asutamislepingu .
(trg)="s60.2"> Tāpēc 1957. gada 25. martā Romā sešas dibinātājvalstis parakstīja līgumus par Eiropas Ekonomikas kopienas ( EEK ) un Eiropas Atomenerģijas kopienas ( EAK jeb EURATOM ) dibināšanu .
(src)="s61.3"> Ühis-assambleest sai Euroopa Parlamentaarne Assamblee , mis oli ühtaegu kolme ühenduse ainus assamblee .
(trg)="s60.3"> Kopsapulce kļuva par Eiropas Parlamentāro asambleju un vienlaikus par triju kopienu vienīgo asambleju .
(src)="s61.4"> Ta tuli esimest korda kokku 19. märtsil 1958. aastal ning tal oli üksnes nõuandev roll .
(trg)="s60.4"> Pirmā sanāksme notika 1958. gada 19. martā un sākotnēji asamblejai bija tikai padomde-vējas tiesības .
(src)="s62.1"> Georges Spénale , kes oli Euroopa Parlamendi president aastatel 1975–1977 , on selle arengu märkimisväärsel viisil kokku võtnud .
(trg)="s61.1"> Šos procesus zīmīgi raksturojis Žoržs Spenals , kurš bija Parlamenta priekšsēdētājs no 1975. līdz 1977. gadam .
(src)="s62.2"> Euroopa integratsioonist kõneledes ütles ta järgmist : „ Üks mõttekäik ütleb , et eeskätt tuleb teenida inimesi ning alles seejärel kodumaad , teine mõttekäik aga , et kodumaa teenimine on inimeste teenimisest tähtsam .
(trg)="s61.2"> Eiropas integrācijas procesu viņš raksturoja šādi : “ Pastāv atziņa , ka vispirms jākalpo cilvēkiem , un tikai tad — savai dzimtenei , bet ir arī nostāja , ka kalpošana dzimtenei ir pārāka par kalpošanu cilvēkiem .
(src)="s62.3"> Minu arvates ühendab Euroopa teenimine need kaks mõtteviisi , kuna Euroopat teenides teenitakse võrdselt nii inimesi kui ka isamaad . ”
(trg)="s61.3"> Pēc manām domām , kalpošana Eiropai apvieno abus minētos viedokļus , jo tā vienlaikus ir kalpošana cilvē-kam un tēvijai . ”
(src)="s63.1"> Parlamendi töö keskpunktis on alati olnud püüd saavutada püsiv tasakaal .
(trg)="s62.1"> Mūsu Parlamenta darbības centrā vienmēr bijuši centieni panākt šādu noturīgu līdzsvaru .
(src)="s63.2"> See kehtib eelkõige Euroopa väärtuste3kaitse ning sisemise konsolideerumise ja välise toetuse vahelise tasakaalu puhul .
(trg)="s62.2"> Tas pirmām kārtām attiecas uz Eiropas vērtību aizsardzību3 un uz
(src)="s64.1"> Euroopa Parlamentaarse Assamblee esimene president oli Robert Schuman .
(trg)="s63.1"> Eiropas Parlamentārās asamblejas pirmais priekšsēdētājs bija Robērs Šūmans .
(src)="s64.2"> Ühes kõnes kinnitas ta Euroopa Parlamendi tahet kujundada „ ühise mõtlemise ” kultuuri , mida ta kirjeldas järgmiselt : „ Fraktsioonide tekkimine võimaldas ühisassambleel juba esimestest istungitest peale kujundada Euroopa ühtekuuluvustunnet , mis seisab kõrgemal rahvuslikest huvidest . ”
(trg)="s63.2"> Savā uzrunā viņš aplie-cināja Eiropas Parlamenta gribu veidot “ kopīgas domāšanas ” kultūru , ko viņš raksturoja šādi : “ Politisko grupu veidošanās likusi kopsapulcei jau pirms pirmās sēdes sākt veidot eiropeiskās kopības izjūtu , kura būtu pārāka par jebkādām nacionālajām interesēm . ” līdzsvara panākšanu starp iekšējo konsolidāciju un ārējo atbalstu .
(src)="s65.2"> Tõsiasi , et täiskogul ei olnud esindatud riikide delegatsioonid , aitas oluliselt kaasa Euroopa vaimu väljakujunemisele , kõigist rahvuslikest eripäradest hoolimata konstruktiivsele arutelule ning
(trg)="s64.1"> Jau 1958. gadā Parlaments apstiprināja , ka cīņai par cil-vēktiesībām ir universāls raksturs , un šādi lika pamatus
(src)="s66.1"> Juba 1958. aastal kinnitas Euroopa Parlament , et võitlus inimõiguste eest on üleüldine ja aimas nii ette Euroopa Liidu tulevast poliitilist suunda , andis liidule tähtsaid impulsse ning väljus ühenduste üksnes majanduslikest raamidest .
(trg)="s65.1"> Politiskās grupas2 arvien bijušas svarīgākie iestādes un tās attīstības dalībnieki .
(trg)="s65.2"> Tas , ka asambleju neveidoja
(src)="s67.2"> Vt brošüüri „ Fraktsioonid ” .
(trg)="s66.2"> Sk. brošūru “ Politiskās grupas ” .
(src)="s68.2"> Vt brošüüri „ Väärtused ” .
(trg)="s67.2"> Sk. brošūru “ Vērtības ” .
(trg)="s67.3"> “ Vērtības ” .
(src)="s71.1"> Just selles vaimus väljendas parlament solidaarsust nende Euroopa rahvastega , kes olid sunnitud elama diktatuuri all .
(trg)="s71.1"> Šādi Parlaments solidarizējās arī ar tām Eiropas tautām , kurām bija jādzīvo diktatūras apstākļos .
(src)="s71.2"> Seetõttu mõistis parlament 1961. aasta augustis hukka Berliini müüri ehitamise .
(trg)="s71.2"> Tā 1961. gadā Parlaments nosodīja Berlīnes mūra būvniecību .
(src)="s72.2"> Parlament toetas täielikult ka demokraatlikke liikumisi Hispaanias , Portugalis ja Kreekas ning andis neile lootust .
(trg)="s72.1"> Arī iekšpolitiski Parlaments aktīvi strādājis visdažādā-kajās jomās .
(src)="s73.1"> austavas terrorismivastases võitluses ning võitluses soolise võrdõiguslikkuse eest .
(trg)="s72.2"> Te jāpiemin cīņa pret rasismu , ksenofo-biju un antisemītismu , cīņa pret terorismu , vienlaikus nodrošinot personīgās brīvības ievērošanu , kā arī cīņa par dzimumu vienlīdzību .
(src)="s73.2"> Kõikide nimetatud püüdluste eesmärk oli kaitsta ja tugevdada põhiõigusi .
(trg)="s72.3"> Visi šie centieni vērsti uz to , lai aizsargātu un nostiprinātu pamattiesības .
(src)="s73.3"> Euroopa Parlamendi survel on nendes valdkondades palju saavutatud .
(trg)="s72.4"> Pateicoties Eiropas Parlamenta neatlaidībai , šajās jomās daudz sa sniegts .
(src)="s73.4"> Nii lisati Lissaboni lepingusse 2007. aasta oktoobris põhiõiguste harta , mis tagab Euroopa kodanike kaitse .
(trg)="s72.5"> Tā 2007. gada oktobrī Lisabonas līgumā izdevās iekļaut Pamattiesību hartu , kura nodrošina mūsu pilsoņu aizsardzību .
(src)="s73.5"> Harta on võrdselt siduv liikmesriikidele ja institutsioonidele , v. a Ühendkuningriigile ja Poolale .
(trg)="s72.6"> Harta ir vienlīdz saistoša gan Eiropas iestādēm , gan visām dalībvalstīm , izņemot Lielbri-tāniju un Poliju .
(src)="s73.6"> Euroopa Parlamendi president , Euroopa Komisjoni president ja Euroopa Ülemkogu eesistuja kuulutasid põhiõiguste harta 12. detsembril 2007. aastal Strasbourgis pidulikult välja ning kirjutasid sellele alla .
(trg)="s72.7"> 2007. gada 12. decembrī Strasbūrā šo hartu svinīgi pasludināja un kopīgi parakstīja Eiropas Parlamenta priekšsēdētājs , Eiropas Padomes priekšsēdētājs un Eiropas Komisijas priekšsēdētājs .
(src)="s73.7"> Lissaboni lepinguga muutub põhiõiguste harta õiguslikult siduvaks .
(trg)="s72.8"> Līdz ar Lisabonas līgumu tā iegūst juridisku spēku .
(src)="s74.1"> Alates 1988. aastast annab Euroopa Parlament välja Sahharovi-nimelist mõttevabaduse auhinda .
(trg)="s73.1"> Tāpat Parlaments atbalstīja Viduseiropas un Austrumeiropas tautas to brīvības cīņā un arī dramatiskajos notikumos , kas risinājās padomju ietekmes zonā līdz pat Berlīnes mūra krišanai 1989. gadā .
(src)="s74.2"> Kõik laureaadid , nagu Nelson Mandela , Aleksander Dubček , Aung San Suu Kyi või Aleksandr Milinkevitš , on hinnanud parlamendi toetust nende vabadusvõitlusele .
(trg)="s73.2"> Parlaments arvien pilnībā bijis arī Spānijas , Portugāles un Grieķijas demokrātisko kustību pusē un palīdzējis tām uzturēt cerību .
(src)="s75.1"> Püüdlused saavutada tasakaalu ilmnevad ka Euroopa Parlamendi taotlustes laiendada oma volitusi .
(trg)="s74.1"> Vēlme panākt līdzsvaru ir pamatā arī Eiropas Parlamenta centieniem paplašināt savas pilnvaras .
(src)="s75.2"> Volitused ei ole eesmärk omaette , vaid peavad teenima kodanike heaolu .
(trg)="s74.2"> Tas nav pašmērķis , bet līdzeklis , kā labāk strādāt iedzīvotāju labā .
(src)="s76.1"> Euroopa Parlament on paljude aastate jooksul pidevalt korranud , et kõikidesse Euroopa Ühenduse ja hiljem Euroopa Liidu koostöölepingutesse kolmandate riikidega tuleb lisada inimõiguste klausel .
(trg)="s75.1"> Kopš 1988. gada Eiropas Parlaments pasniedz Saharova balvu par domas brīvību .
(src)="s77.1"> Nagu inimõiguste puhul , nii aimas Euroopa Parlament ka volituste puhul sündmuste käiku ette ning püüdles tasakaalu saavutamise poole rahvusliku ja Euroopa Liidu lähenemisviisi vahel .
(trg)="s75.2"> Visi balvas saņēmēji , piemēram , Nelsons Mandela , Aleksandrs Dubčeks , Aunga San Sū Kuai un Aleksandrs Milinkēvičs , allaž guvuši Parlamenta atbalstu savā cīņā par brīvību .
(src)="s78.1"> Ka Euroopa Liidu sees tegutses Euroopa Parlament erinevates valdkondades , näiteks võitluses rassismi , ksenofoobia ja antisemitismi vastu , isikuvabadusi
(trg)="s76.1"> Līdzīgi kā cilvēktiesību jomā , arī šajā gadījumā Eiropas Parlaments laikus paredzēja notikumu attīstību un tiecās panākt līdzsvaru starp nacionālo un eiropeisko redzējumu .
(src)="s79.1"> Eelarve valdkonnas oli Euroopa Parlamendil võimalik oma volitusi sammhaaval suurendada .
(src)="s79.2"> Juba 1958.
(trg)="s77.1"> Tieši Eiropas Parlaments daudzu gadu garumā allaž pieprasījis iekļaut cilvēktiesību klauzulu ikvienā sadarbības nolīgumā , ko Eiropas Kopiena vai vēlāk Eiropas Savienība slēdza ar trešām valstīm .
(src)="s82.1"> Täna seisab Euroopa Parlament hea selle eest , et liidu eelarve4oleks koostatud nii , et oleks võimalik aastal juhtis ta tähelepanu „ demokraatiadetsiidile ” , kuna liikmesriigid otsustasid Euroopa Liidu eelarve üle , ilma et nad oleks kaasanud riikide parlamente .
(trg)="s80.1"> iedomājama un nav iespējams pārvarēt pastāvošās atšķirības .
(src)="s83.1"> toime tulla aktuaalsete väljakutsetega .
(src)="s83.2"> Keskkonnakaitse ja eelkõige võitlus kliimamuutuste vastu , uute tehnoloogiate arendamine ning teadmistele laia juurdepääsu tagamine võimaldavad ELil täita rahvusvahelisi kohustusi .
(trg)="s81.1"> Pašlaik Eiropas Parlaments rūpējas , lai Eiropas Savienības budžets4tiktu veidots tā , lai būtu iespējams
(src)="s84.2"> Parlament järgib kaljukindlalt põhimõtet , et Euroopa Liidul peab oma eesmärkide saavutamiseks olema piisavalt rahalisi vahendeid .
(trg)="s82.1"> Attiecībā uz budžetu Parlaments pakāpeniski spējis paplašināt savas pilnvaras .
(src)="s84.3"> Selle saavutamiseks on parlament kasutanud kõiki võimalusi : näiteks 1980. aastal lükkas ta esimest korda ühenduse eelarve tagasi .
(trg)="s82.2"> Jau 1958. gadā tas vērsa uzmanību uz “ demokrātijas decītu ” šajā jomā , jo lēmumus par Eiropas budžetu pieņēma dalībvalstis , neiesaistot valstu parlamentus .
(src)="s85.1"> Euroopa Parlament on kasutanud oma eelarvepädevust hoovana , et suurendada erinevates üksteisele järgnevates lepingutes õigusloomega seotud volitusi.5
(trg)="s83.1"> risināt aktuālos uzdevumus .
(trg)="s83.2"> Vides aizsardzība un jo īpaši cīņa pret klimata pārmaiņām , jauno tehno-loģiju attīstība un ieguldījums , lai nodrošinātu plašu piekļuvi zināšanām , ļauj Eiropas Savienībai pildīt savas starptautiskās saistības .
(src)="s86.1"> Kui 1958. aastal oli parlamendil üksnes nõuandev roll , siis Lissaboni lepingu jõustumisega saab ta nõukoguga samaväärsed seadusandja volitused praktiliselt kogu õigusloome ulatuses .
(trg)="s84.1"> Budžeta pilnvaras Eiropas Parlaments izmantojis arī kā sviru , lai dažādos līgumos arvien no jauna paplašinātu savas likumdevēja tiesības.5
(src)="s87.1"> Euroopa Parlament kasutab oma õigusloomega seotud volitusi selleks , et kodanike igapäevaelu lihtsamaks teha .
(trg)="s85.1"> Pēc ilgas un sīkstas spēkošanās septiņdesmito gadu vidū Eiropas Parlaments kļuva par budžeta lēmējie-stādi kopā ar Eiropas Savienības Padomi .
(src)="s87.2"> Seda eesmärki silmas pidades on vastu võetud paljud otsused .
(trg)="s85.2"> Kopš tā laika Parlaments negrozāmi turējies pie principa , ka Savienībai jābūt pietiekamiem līdzekļiem , lai īstenotu savus mērķus .
(src)="s87.3"> Tahaksin siinkohal välja tuua need , millel on suurim sümboolne tähendus , näiteks sissetulevate ja väljaminevate mobiiltelefonikõnede
(trg)="s85.3"> Lai to panāktu , Parlaments izmantojis visas iespējas , piemēram , 1980. gadā tas pirmo reizi noraidīja Kopienas budžetu .
(src)="s88.2"> Nii püüti tagada Euroopa Ühenduse põllumajanduse iseseisvus ja sõltumatus .
(src)="s88.3"> Sammhaaval suutis Euroopa Parlament saavutada selle , et rahalisi vahendeid teiste valdkondade tarvis eraldataks riikidele ja piirkondadele solidaarsuse põhimõtte alusel .
(trg)="s86.1"> Vēl 1958. gadā Parlaments bija tikai padomdevēja asambleja , bet līdz ar Lisabonas līguma stāšanos spēkā tas kļūst par Padomei līdzvērtīgu likumdevēju gandrīz pilnīgi visās jomās .
(src)="s88.4"> Sellele põhimõttele jäi parlament kindlaks ka ühinemisläbirääkimistel kümne liikmesriigiga , kes astusid Euroopa Liitu 2004. aasta mais .
(trg)="s87.1"> Eiropas Parlaments izmanto savas likumdošanas pilnvaras , lai cilvēku ikdienas dzīvi padarītu vieglāku .
(src)="s88.5"> Euroopa Liit pidi saama vajalikud rahalised vahendid , et laienemine õnnestuks .
(trg)="s87.2"> Šajā nolūkā pieņemti daudzi lēmumi .
(src)="s89.2"> 2008. aastal on ühenduse eelarve suurus 129 miljardit eurot , see moodustab 1,03 % Euroopa Liidu rahvamajanduse kogutoodangust .
(trg)="s88.2"> 2008. gadā Kopienas budžets bija 129 miljardi eiro jeb 1,03 % no Savienības nacionālā kopienākuma .
(src)="s93.1"> deks valmis .
(src)="s93.2"> Euroopa Parlament võib täie õigusega olla uhke selles valdkonnas tehtud töö üle .
(trg)="s93.1"> Eiropas Parlaments šo svarīgo ieguldījumu varēja sniegt tāpēc , ka Parlaments paplašināšanos progno-zēja un bija tai sagatavojies .
(src)="s94.1"> hinna langetamine välismaal , „ musta nimekirja ” koostamine lennurmadest , mis ei vasta nõutavatele ohutusstandarditele ning ei tohi seetõttu ELi õhuruumi kasutada , või vähki tekitavate ainete keelustamine mänguasjades .
(trg)="s94.1"> minēt tikai dažus , kam ir lielākā simboliskā nozīme .
(trg)="s94.2"> Šādi lēmumi ir , piemēram , tarifu samazināšana par ienākošajiem un izejošajiem mobilo telefonu zva-niem ārzemēs , “ melnā saraksta ” izveide par lidsa-biedrībām , kuras neievēro drošības prasības un tāpēc nedrīkst ielidot ES gaisa telpā , vai arī aizliegums izmantot kancerogēnas vielas rotaļlietu ražošanā .
(src)="s95.1"> Pärast 2004. aasta laienemist on EL täiesti uues olukorras , seda ka õigusloome seisukohast .
(trg)="s95.1"> Pēc 2004. gada paplašināšanās ES ir principiāli jaunā likumdošanas situācijā .
(src)="s95.2"> Nõukogus on järjest keerulisem saavutada 27 liikmesriiki rahuldavat kompromissi .
(trg)="s95.2"> Eiropas Savienības Padomē kļūst arvien grūtāk rast kompromisu starp 27 dalībvalstīm .
(src)="s96.1"> Pärast Berliini müüri langemist kutsus Euroopa Parlament juba 1991. aastal külla Bundestagi poolt nimetatud vaatlejad uutest liidumaadest , et soodustada endise Saksa Demokraatliku Vabariigi kodanike integratsiooni Euroopa Liitu .
(trg)="s96.1"> Pēc Berlīnes mūra krišanas Eiropas Parlaments jau 1991. gadā ielūdza Bundestāga ieceltos novērotājus no jaunajām federālajām zemēm , lai sekmētu bijušās VDR iedzīvotāju integrāciju ES .
(src)="s96.2"> Nad kaasati parlamendi töösse , ilma et neil oleks olnud parlamendiliikme staatust .
(trg)="s96.2"> Novērotājus iesaistīja Parlamenta darbā , kaut deputāta statusa tiem nebija .
(src)="s96.3"> See osutus edukaks lahenduseks , kuna neil oli niiviisi võimalik kiiremini tutvuda Euroopa Parlamendi ja kogu Euroopa Liidu tegevusega .
(trg)="s96.3"> Process izrādījās ļoti veiksmīgs , jo tā viņi iespējami drīz varēja iepazīties ar darbu mūsu iestādē un Eiropas Savienībā kopumā .
(src)="s97.1"> Eriti tuli see ilmsiks kahe tähtsa ettepanekuga seoses :
(trg)="s97.1"> Tas jo īpaši pierādījās divos ļoti svarīgos gadījumos — lemjot par Pakalpojumu direktīvu6 un Ķimikāliju regulu ( REACH ) 7 .