# cy/NA6304359/NA6304359.xml.gz
# lv/NA6304359/NA6304359.xml.gz
(src)="s4.1"> GADEWCH I NI ARCHWILIO
(trg)="s3.1"> IEPAZĪSIM
(src)="s6.2"> Croeso i Ewrop – ein cartref .
(trg)="s5.2"> Laipni lūdzam Eiropā – mūsu mājās .
(src)="s7.1"> Mae ’ n le prydferth ac mae llawer yn digwydd yma.Faint ydych chi ’ n gwybod amdani ?
(trg)="s6.1"> Tā ir ļoti skaista , un šeit noris daudz notikumu.Cik daudz tu zini par Eiropu ?
(src)="s8.1"> Dewch gyda ni a gadewch i ni archwilio Ewrop gyda ’ n gilydd !
(trg)="s7.1"> Nāc mums līdzi un iepazīsim Eiropu kopā !
(src)="s8.2"> Bydd yn siwrne antur drwy amser a lle , a chewch chi wybod llawer o bethau diddorol .
(trg)="s7.2"> Tas būs piedzīvojumu ceļojums laikā , un tu uzzināsi daudz interesantu lietu .
(src)="s9.1"> Wrth i ni fynd yn ein blaen , profwch eich hun i weld faint rydych chi wedi ’ i ddysgu.Ewch i ’ n gwefan europa.eu.int / europago / explore / a rhowch gynnig ar y cwis am bob pennod .
(trg)="s8.1"> Pa šo laiku tu vari sevi pārbaudīt , lai uzzinātu , cik daudz esi apguvis .
(trg)="s8.2"> Aplūko mūs tīmekļa vietnē : http : / / europa.eu.int / europago / explore / un mēģini atbildēt uz jautājumiem par katru nodaļu .
(src)="s10.1"> Gallwch gael hwyl yn chwarae gemau a gweithgareddau hefyd ar wefan “ Europa Go ” europa.eu.int / europago / welcome.jsp
(trg)="s9.1"> Tu vari arī spēlēt spēles un darīt citas aizraujošas lietas Eiropa Gotīmekļa vietnē : europa.eu.int / europago / welcome.jsp
(src)="s11.1"> Barod ?
(trg)="s10.1"> Esi gatavs ?
(src)="s11.2"> I ffwrdd â ni !
(trg)="s10.2"> Tad sākam !
(src)="s15.1"> Beth sydd yn y llyfr hwn ?
(trg)="s13.1"> Kas ir sˇajaā grāmatā ?
(src)="s17.1"> Cyfandir i ’ w ddarganfod
(trg)="s15.1"> Kontinents , kas jāatklāj
(src)="s19.1"> Teithio o gwmpas
(trg)="s17.1"> Pārvietošanās
(src)="s21.1"> Hinsawdd a natur
(trg)="s19.1"> Klimats un daba
(src)="s23.1"> Ffermio
(trg)="s21.1"> Zemkopība
(src)="s27.1"> Taith drwy amser
(trg)="s25.1"> Ceļojums laikā
(src)="s29.1"> Pedwar deg o wynebau enwog , A i Z
(trg)="s27.1"> Četrdesmit slavenības no A līdz Z
(src)="s31.1"> Ieithoedd Ewrop
(trg)="s29.1"> Valodas Eiropā
(src)="s33.1"> Teulu o bobloedd
(trg)="s31.1"> Tautu saime
(src)="s35.1"> Dod â ’ r teulu ynghyd : hanes yr Undeb Ewropeaidd
(trg)="s33.1"> Apvienojot ģimeni : stāsts par Eiropas Savienību
(src)="s39.1"> Yr Undeb Ewropeaidd a ’ i gymdogion
(trg)="s37.1"> Eiropas Savienība un tās kaimiņi
(src)="s41.1"> Sut mae ’ r UE yn gwneud penderfyniadau
(trg)="s39.1"> Kā ES pieņem lēmumus
(src)="s48.1"> Cyfandir i ’ w ddarganfod
(trg)="s45.1"> Kontinents , kas jāatklāj
(src)="s49.1"> Mae Ewrop yn un o saith cyfandir y byd .
(trg)="s46.1"> Eiropa ir viens no septiņiem pasaules kontinentiem .
(src)="s49.2"> Affrica , America , Antarctica , Asia , Awstralia ac Ynysoedd y De yw ’ r lleill .
(trg)="s46.2"> Citi kontinenti ir Āfrika , Ziemeļ- un Dienvidmerika , Antarktika , Āzija un Austrālija / Okeānija .
(src)="s50.1"> Mae Ewrop yn ymestyn yr holl ffordd o ’ r Arctig yn y gogledd i Fôr y Canoldir yn y de , ac o Gefnfor Iwerydd yn y gorllewin i Asia yn y dwyrain .
(trg)="s47.1"> Eiropa sniedzas no Arktikas ziemeļos līdz Vidusjūrai dienvidos un no Atlantijas okeāna rietumos līdz Āzijai austrumos .
(src)="s50.2"> Mae ganddi hi lawer o afonydd , llynnoedd a chadwyni o fynyddoedd .
(trg)="s47.2"> Eiropā ir daudz upju , ezeru un kalnu grēdu .
(src)="s50.3"> Mae ’ r map ( tudalen 4 ) yn rhoi enwau rhai o ’ r rhai mwyaf i chi .
(trg)="s47.3"> Kartē ( 4. lpp . ) atradīsi lielāko upju , ezeruun kalnu nosaukumus .
(src)="s51.1"> Y mynydd uchaf yn Ewrop yw Mynydd Elbrus , ym mynyddoedd y Cawcasws , ar y ffin rhwng Rwsiaa Georgia .
(trg)="s48.1"> Lielākais kalns Eiropā ir Elbruss , Kaukāza kalnu grēdāuz Krievijas un Gruzijas robežas .
(src)="s51.2"> Mae ei gopa uchaf yn cyrraedd5,642metr uwchlaw lefel y môr .
(trg)="s48.2"> Tā augstākais punktsir 5 642 metri virs jūras līmeņa .
(src)="s60.1"> ynydd uchaf yn Ewr
(trg)="s58.1"> ais kalns Eir
(src)="s61.1"> Mynydd Elbrus , y m
(trg)="s59.1"> Elbruss , augstāk c h
(src)="s63.1"> ˇ mwyaf yng ngorllewin Ewrop .
(trg)="s62.1"> Alpos ir arī Ženēvas ezers – lielākais saldūdens ezers Rietumeiropā .
(src)="s63.2"> Mae ’ n gorwedd rhwng Ffrainc a ’ r Swistir , yn cyrraedd dyfnder o 310 metr ac yn cynnwys tua 89 triliwn litr o ddwr .
(trg)="s62.2"> Tas atrodas starp Franciju un Šveici , ir 310 metrus dziļš , un tajā ir apmēram 89 triljoni litru ūdens .
(src)="s72.1"> 2 gorchuddio ardal o ryw 600 cilomedr sgwâr ( km
(trg)="s72.1"> Lielākais ezers Centrāleiropā ir Balatona ezers Ungārijā.Tas ir 77 kilometrus ( km ) garš un aptver ap 600 kvadrāt- kilometru ( km2
(src)="s74.1"> Mae gan Ogledd Ewrop lynnoedd hyd yn oed yn fwy , gan gynnwys Saimaa yn y Ffindir ( 1,147 km2 ) a Värnernyn Sweden ( mwy na 5,500 km2 ) .
(trg)="s74.1"> ) lielāki ezeri , tajā skaitā Saimā ezers Somijā ( 1 147 km2un Vēnerna ezers Zviedrijā ( vairāk nekā 5 500 km2 ) .
(src)="s84.1"> Cyfandir Ewrop
(trg)="s83.1"> Eiropas kontinents
(src)="s89.1"> Llyn Onega al
(trg)="s87.1"> Oņegas ezers
(src)="s102.1"> Afon Elb
(trg)="s96.1"> Visla
(src)="s108.1"> Afon Donwy
(trg)="s102.1"> Luāra
(src)="s115.1"> IWERYDD
(trg)="s108.1"> ATLANTIJAS OKEĀNS
(src)="s120.1"> Mynyddoedd y Cawcasws
(trg)="s112.1"> MELNĀ JŪRA
(src)="s130.1"> Afon Donwy yw un o afonydd hiraf Ewrop.Mae ’ n tarddu yn ardal y Fforest Ddu ac ynllifo tua ’ r dwyrain trwy 10 gwlad ( yr Almaen , Awstria , Slofacia , Hwngari , Croatia , Serbia , Bwlgaria , Rwmania , Moldofa ac Ukrain ) i Rwmania , lle mae ’ n ffurfio delta ar arfordiry Môr Du .
(trg)="s125.1"> Viena no Eiropas garākajām upēm ir Donava.Tā sākas Švarcvaldes reģionā un plūst austrumu virzienā caur 10 valstīm ( Vāciju , Austriju , Slovākiju , Ungāriju , Horvātiju , Serbiju , Bulgāriju , Rumāniju , Moldovu un Ukrainu ) uz Rumāniju , kur tā veido deltu Melnās jūras krastā .
(src)="s130.2"> I gyd , mae ’ n teithio rhyw 2,850km .
(trg)="s125.2"> Tās kopējais garums ir 2 850 km .
(src)="s140.1"> Mae afonydd mawr eraill yn cynnwys y Rhein ( tua 1,320 km o hyd ) , yr Elbe ( tua 1,170km ) a ’ r Loire ( mwy na 1,000 km ) .
(trg)="s132.1"> Ir arī tādas lielas upes , kā Reina ( apmēram 1 320 kmgara ) , Elba ( apmēram 1 170 km ) un Luāra ( vairāk nekā 1 000 km ) .
(src)="s140.2"> Allwch chi ddod o hyd iddyn nhw ar y map ?
(trg)="s132.2"> Vai tu tās vari atrast kartē ?
(src)="s142.1"> Mae Dyf an PV fryn Loir e yn bwysig am ei g
(trg)="s137.1"> Luāras ieleja ir slav
(src)="s143.1"> © estyll prydferth
(trg)="s138.1"> V ena ar savām s
(src)="s144.1"> Mae afonydd mawr yn ddefnyddiol iawnigludo pethau .
(trg)="s140.1"> Lielas upes ir ļoti noderīgas , lai transportētudažādas lietas .
(src)="s144.2"> Mae pob math o nwyddauyn cael eu rhoi ar gychod sy ’ n eu cludoifyny ac i lawr yr afonydd , rhwngporthladdoedd arfordirol Ewropadinasoedd ymhell o ’ r arfordir .
(trg)="s140.2"> Visdažādākās preces tiekiekrautas kuģos , kuri tās pārvadā pa upēmstarp Eiropas ostām un pilsētām zemes vidienē .
(src)="s156.1"> Teithio o gwmpas
(trg)="s151.1"> Pārvietošanās
(src)="s157.1"> I deithio o gwmpas Ewrop , mae ffyrdd a rheilffyrdd hyd yn oed yn fwydefnyddiol nag afonydd .
(trg)="s152.1"> Lai pārvietotos Eiropā , lielceļi un dzelzceļi ir pat lietderīgāki par upēm .
(src)="s158.1"> Oeddech chi ’ n gwybod bod rheilffyrdd wedi caeleu dyfeisio yn Ewrop ?
(trg)="s153.1"> Vai tu zināji , ka dzelzceļa pirmsākumi meklējami Eiropā ?
(src)="s158.2"> Cyflwynodd George Stephenson y trên cyntaf i deithwyr ym 1825 .
(trg)="s153.2"> Džordžs Stīvensons 1825. gadā izgudrojapirmo pasažieru vilcienu .
(src)="s158.3"> Yr enw arno oedd ‘ y Roced ’ a chyrhaeddoddgyflymder o 25 cilomedr yr awr ( km / h ) – aoedd yn gyflym iawn yn y dyddiau hynny .
(trg)="s153.3"> Viņa slavenāko lokomatīvi sauca The Rocket , un tā varēja sasniegtvairāk nekā 40 kilometrus stundā ( km / h ) lielu ātrumu , kas tolaik bija ļoti liels ātrums .
(src)="s167.1"> Erbyn hyn , mae trenau trydan cyflym Ewrop yn wahanol iawn i ’ r injanau stêm cyntaf hynny .
(trg)="s162.1"> Šodien Eiropas elektriskie ātrvilcieni ļoti atšķiras no pirmajiem tvaika vilcieniem .
(src)="s167.2"> Maen nhw ’ ngyfforddus iawn ac yn teithio ar gyflymder hyd at 330 km yr awr ar gledrau a gafodd eu hadeiladu ’ narbennig .
(trg)="s162.2"> Tie ir ļoti komfortabli , un to braukšanas ātrums uz īpaši izbūvētām sliedēm sasniedz 330 km / h .
(src)="s167.3"> Mae mwy o gledrau ’ n cael eu hadeiladu drwy ’ r amser , i ganiatáu i bobl deithio mor gyflym agybo modd rhwng dinasoedd mawr Ewrop .
(trg)="s162.3"> Nepārtraukti tiek būvēti jaunisliežu ceļi , lai cilvēki starp Eiropas lielākajām pilsētām varētu ceļot pēc iespējas ātrāk .
(src)="s168.1"> Weithiau , mae ’ n rhaid i ffyrdd a rheilffyrdd groesi cadwyni o fynyddoedd , afonydd llydan neu hyd yn oedy môr .
(trg)="s163.1"> Ceļi un dzelzceļi dažreiz šķērso kalnu grēdas , platas upes vai pat jūras .
(src)="s168.2"> Felly mae peirianwyr wedi adeiladu rhai pontydd a thwneli hir iawn .
(trg)="s163.2"> Tāpēc inženieri ir uzbūvējuši dažus ļoti garus tiltus un tuneļus .
(src)="s168.3"> Y twnnel ffordd hiraf yn Ewrop yw twnnel Laerdal yn Norwy , rhwng Bergen ac Oslo .
(trg)="s163.3"> Visgarākais tunelis Eiropā ir Lerdāles tunelis starp Bergenu un Oslo .
(src)="s168.4"> Mae ’ n fwy na 24 cilomedr ( km ) o hyd ac fegafodd ei agor ym mis Tachwedd 2000 .
(trg)="s163.4"> Tas ir vairāk nekā 24 kilometrus ( km ) garš un tika atklāts 2000. gada novembrī .
(src)="s169.1"> Y twnnel rheilffordd hiraf yn Ewrop yw Twnnely Sianel .
(trg)="s164.1"> Garākais dzelzceļa tunelis Eiropā ir Lamanšatunelis .
(src)="s169.2"> Mae ’ n cludo trenau cyflym Eurostarodan y môr rhwng Calais yn Ffrainc a Folkestone yn Lloegr , ac mae ’ n fwy na50km o hyd .
(trg)="s164.2"> Pa šo tuneli zem jūras brauc Eurostarātrvilcieni no Kalē , Francijā , uz Folkstonu , Anglijā , un tas ir vairāk nekā 50 km garš .
(src)="s176.1"> Y bont uchaf yn y byd ( 245 metr o uchder ) yw Traphont Millau yn Ffrainc , a agorwyd ym mis Rhagfyr 2004 .
(trg)="s175.1"> Augstākais tilts pasaulē ( 245 metrus augsts ) ir Mijo viadukts Francijā , kas tika atklāts 2004. gadadecembrī .
(src)="s177.1"> Dwy o ’ r pontydd hiraf yn Ewrop yw pont heolarheilffordd Oresund ( 16 km o hyd ) rhwng Denmarc a Sweden a phont heol Vasco da Gama ( mwy na 17km o hyd ) ar draws afon Tagus ym Mhortiwgal .
(trg)="s177.1"> Divi no Eiropā garākajiem tiltiem ir Ēresunda autoceļa un dzelzceļa tilts ( 16 km garš ) starp Dāniju un Zviedriju , kā arī Vasko da Gamas tilts ( vairāk nekā 17 km garš ) , kas šķērso Težas upi Portugālē .
(src)="s177.2"> Mae pont Vasco da Gama wedi eihenwi ar ôl arloeswr enwog , a gallwch chiddarllen amdano fe yn y bennod ‘ Taith drwyamser ’ .
(trg)="s177.2"> Vasko da Gama tilts ir nosauktsslavenā jūras braucēja vārdā , un tu par viņu vari izlasīt nodaļā “ Ceļojums laikā ” .
(src)="s185.1"> Mae pobl yn teithio o gwmpas Ewrop mewn awyrennauhefyd , am fod teithio drwy ’ r awyr yn gyflym .
(trg)="s187.1"> Cilvēki Eiropā ceļo arī ar lidmašīnām , jo tas ir ļoti ātri .
(src)="s185.2"> Caiff rhaioawyrennau gorau ’ r byd eu hadeiladu yn Ewrop – erenghraifft , yr Airbus .
(src)="s185.3"> Mae gwahanol wledydd yn Ewrop ynadeiladu rhannau gwahanol o Airbus , ac yna mae tîmobeirianwyr yn rhoi ’ r awyren gyfan at ei gilydd .
(trg)="s187.2"> Dažasno pasaulē labākajām lidmašīnām tiek būvētas Eiropā , piemēram , Airbus.Dažādās Eiropas valstīs ražo dažādas Airbusdetaļas , un tad inženieru komanda samontē lidmašīnu .
(src)="s185.4"> Yrawyren teithwyr mwyaf yn y byd yw ’ r Airbus A380 , agynlluniwyd i gario hyd at 840 o deithwyr .
(trg)="s187.3"> Lielākā pasažieru lidmašīna Airbus A380ir konstruēta tā , lai spētu pārvadāt 840 pasažierus .
(src)="s185.5"> Hedfanoddgyntaf ym mis Ebrill 2005 .
(trg)="s187.4"> Tās pirmais lidojums notika 2005. gada aprīlī .
(src)="s189.1"> Cafodd yr awyren teithwyr cyflymaf erioed , y Concorde , eigynllunio gan dîm o beirianwyr Ffrengig a Phrydeinig .
(trg)="s195.1"> Visu laiku ātrākā pasažieru lidmašīna ir Concorde , koprojektēja angļu un franču inženieri .
(src)="s189.2"> Roedd Concorde yn gallu hedfan ar gyflymder o 2,160 km yr awr – dwywaith cyflymder sain – a gallai groesi Cefnfor Iwerydd mewnllai na thair awr !
(trg)="s195.2"> Concordevarēja lidot ar ātrumu 2 160 km / h , kas ir divas reizes ātrāk par skaņas ātrumu , un tā varēja šķērsot Atlantijas okeānu mazāk nekā trijās stundās ! ( Citas lidmašīnas šo attālumu veic aptuveni astoņās stundās . )
(src)="s189.3"> ( Mae ’ r mwyafrif o awyrennau ’ n cymryd rhywwyth awr ) .
(trg)="s196.2"> Ar Arianeraķetēm cilvēki neceļo , jo tās tiek izmantotas , lai kosmosāpalaistu satelītus , kas nepieciešami TV un mobilo telefonu tīkliem , zinātniskiem pētījumiem utt .
(src)="s196.1"> Mae llwyddiant Concorde , Airbus ac Ariane yn dangos beth sy ’ n gallu cael ei gyflawni pan fyddgwledydd Ewropeaidd yn gweithio gyda ’ i gilydd .
(trg)="s202.1"> Concorde , Airbusun Arianesasniegumi rāda , cik daudz var panākt , ja dažādas Eiropas valstis sadarbojas .
(src)="s200.1"> Hinsawdd a natur
(trg)="s205.1"> Klimats un daba
(src)="s202.1"> Mae ’ r tywydd cynhesaf a sychaf yn digwydd yn yr haf ( yn fras , rhwng misoedd Mehefin a Medi ) a ’ rtywydd oeraf yn y gaeaf ( yn fras , rhwng misoedd Rhagfyr a Mawrth ) .
(trg)="s207.1"> Viskarstākais un sausākais laiks ir vasarā ( apmēram no jūnija līdz septembrim ) , un aukstākais laiks ir ziemā ( apmēram no decembra līdz martam ) .
(src)="s202.2"> Fodd bynnag , mae tywydd Ewrop yn gyfnewidiol iawn , ac mewn llawer o leoedd gall lawio bron unrhyw adeg o ’ r flwyddyn .
(trg)="s207.2"> Taču Eiropas laika apstākļi ir ļoti mainīgi , un ir daudzreģionu , kur līst gandrīz jebkurā gadalaikā .
(src)="s203.1"> Ymdopi â ’ r tywydd
(trg)="s208.1"> Sadzīvojot ar ziemu
(src)="s204.1"> Fel arfer , mae gan anifeiliaid gwyllt mewn rhanbarthau oer got ffwr trwchus i ’ w cadw ’ n gynnes , acefallai y bydd eu cotiau ’ n wyn i ’ w cuddliwio yn yr eira .
(trg)="s209.1"> Savvaļas dzīvniekiem aukstajos reģionos ir bieza vilna , kas tos silda , un viņu kažoki var būt balti , lai varētu maskēties sniegā .
(src)="s204.2"> Mae rhai yn treulio ’ r gaeaf yn cysgu i arbedegni .
(trg)="s209.2"> Daži dzīvnieki ziemā guļ , lai uzkrātu enerģiju .
(src)="s204.3"> Yr enw ar hyn yw gaeafgysgu .
(trg)="s209.3"> To sauc par ziemošanu .
(src)="s211.1"> … a ’ r dylluan eira wedi ’ u cuddliwio ’ n dda .
(trg)="s221.1"> … un sniegbaltā pūce ir labi nomas
(src)="s221.1"> … ac eirth brown Ewropeaidd yn byw yn y mynyddoedd , lle maen nhw ’ n treulio ’ r gaeaf yn cysgu .
(trg)="s235.1"> … un Eiropas brūnie lāči dzīvo kalnos , kur viņi guļ ziemas miegu .
(src)="s228.1"> Mae llawer o rywogaethau o adar yn byw trwy fwyta pryfed , creaduriaid dwr bach a bwyd arall mae ’ nanodd dod o hyd iddo ’ n hawdd yn ystod misoedd oer y gaeaf .
(trg)="s239.1"> Daudzas putnu sugas pārtiek no kukaiņiem , mazām ūdens radībām vai cita veida barības , ko ir grūtiatrast aukstajos ziemas mēnešos .
(src)="s228.2"> Felly , maen nhw ’ n hedfan tua ’ r de yn yrhydref a ddim yn dychwelyd tan y gwanwyn .
(trg)="s239.2"> Tāpēc putni rudenī lido uz dienvidiem un atgriežas tikai pavasarī .
(src)="s228.3"> Mae rhai ohonyn nhw ’ n teithio miloedd o gilometrau , ardraws Môr y Canoldir ac Anialwch y Sahara , i dreulio ’ r gaeaf yn Affrica .
(trg)="s239.3"> Daži lido tūkstošiem kilometru pāri Vidusjūrai un Sahāras tuksnesim , lai ziemu pavadītu Āfrikā .
(src)="s228.4"> Yr enw ar y teithio tymhorol hwnyw mudo .
(trg)="s239.4"> Ceļošanu dažādos gadalaikos sauc par migrēšanu .
(src)="s239.1"> Mwynhau ’ r gwanwyn a ’ r haf
(trg)="s255.1"> Izbaudot pavasari un vasaru
(src)="s240.1"> Pan ddaw ’ r gwanwyn i Ewrop ( rhwng Mawrth a Mai ) , mae ’ r tywydd yn cynhesu .
(trg)="s256.1"> Kad Eiropā pienāk pavasaris ( no marta līdz maijam ) , laiks kļūst siltāks .
(src)="s240.2"> Mae eira a ’ r iâ yn toddi.Mae pysgod ifanc a larfae pryfed yn heidio yn y nentydd a ’ r pyllau .
(trg)="s256.2"> Sniegs un ledus izkūst .
(trg)="s256.3"> Strauti undīķi mudž no zivju mazuļiem un kukaiņu kūniņām .
(src)="s240.3"> Mae adar mudol yn dod yn ôliadeiladu nythod a magu teuluoedd .
(trg)="s256.4"> Migrējošie putni atgriežas , lai vītu ligzdas un veidotuģimenes .
(src)="s240.4"> Mae blodau ’ n blaguro , a gwenyn yn cario paill o ’ r naillblanhigyn i ’ r llall .
(trg)="s256.5"> Uzplaukst ziedi , un bites pārnes putekšņus no viena zieda uz otru .
(src)="s251.1"> Mae haf yn gar
(trg)="s265.1"> Vasara kalnu pļavās ir s
(src)="s255.1"> Mae ar anifeiliaid gwaed oer , fel ymlusgiad , angengolau ’ r haul i roi egni iddyn nhw hefyd .
(trg)="s268.1"> Aukstasiņu dzīvniekiem , tādiem kā rāpuļiem , arī ir nepieciešama saules enerģijai .
(src)="s255.2"> Yn ystodyr haf , yn enwedig yn ne Ewrop , byddwch yn amlyn gweld madfallod yn torheulo yn yr haul ac ynclywed trydar ceiliogod rhedyn neu sicadâu .
(trg)="s268.2"> Vasarā , īpaši Eiropas dienvidu daļā , tu bieži varēsi sastapt ķirzakas , gozējamies saulē , un dzirdēt sienāžu un cikāžu sisināšanu .
(src)="s258.1"> Mae madfallod yn hof
(trg)="s273.1"> Ķirzakām patīk silts laiks .
(src)="s259.1"> Yr Hydref : amser newid
(trg)="s274.1"> Rudens : pārmaiņu laiks is
(src)="s260.1"> Yn hwyr yn yr haf ac yn yr hydref , mae ’ r dyddiau ’ nmynd yn fyrrach a ’ r nosweithiau ’ n oeri .
(trg)="s275.1"> Vēlā vasarā un rudenī dienas kļūst īsākas un naktisvēsākas .
(src)="s260.2"> Mae llaweroffrwythau blasus yn aeddfedu yr adeg hon o ’ rflwyddyn , gan gadw ’ r ffermwyr yn brysur yn eucynhaeafu .
(trg)="s275.2"> Šajā gadalaikā nogatavojas daudz garduaugļu un zemnieki čakli strādā , lai novāktu ražu.Rudenī nogatavojas rieksti , un vāveres tos savāc , lai noglabātu ziemai .
(src)="s263.1"> Mae cacwn yn hof f o ffrwyth hefyd !
(trg)="s281.1"> Lapsenēm arī garšo augļi !