# bg/A28107176/A28107176.xml.gz
# lv/A28107176/A28107176.xml.gz


(src)="s8.1"> Пред при с ъ един и те n u l l
(trg)="s8.1"> Pirms pie v ie no š a n n u l l IPA

(src)="s9.1"> Нов акцент на помощта на ЕС за разширяване
(trg)="s9.1"> Jauna prioritāte ES palīdzībai , ar ko finansē paplašināšanos

(src)="s11.1"> Нито Европейската комисияи нито друnull
(trg)="s11.1"> Ne Eiropas Komisija , ne citas personas , kas rīkojas Komisijas vnull

(src)="s33.1"> ПП – Инструментът за предприсъедини-теnull
(trg)="s19.1"> IPA – Pirms pie v ie no š a n n u l l I

(src)="s38.1"> ПП бе създаден с ц е n u l l И
(trg)="s23.1"> PA ir izveidots , lai , izmantojot vienu vienknull

(src)="s44.1"> ирокообдватните п р о n u l l Ш
(trg)="s30.1"> PA palīdzība Bijušajai ( ie n v i d s l n u l l I

(src)="s60.1"> рез Инструмента за пред при с ъ един и те n u l l Ч
(trg)="s46.1"> ir m s pie v ie no š a n n u l l P

(src)="s64.1"> Европейска комисия – Генераnull
(trg)="s50.1"> Eiropas Komisija – Paplašinnull

# bg/B13008325/B13008325.xml.gz
# lv/B13008325/B13008325.xml.gz


(src)="s17.1"> Спомени на бившите председатели на Европейския парламент
(trg)="s17.1"> Bijušo Eiropas Parlamenta priekšsēdētāju dzīves liecības

(src)="s35.1"> Ханс-Герт ПЬОТЕРИНГ , Председател на Европейския парламент
(trg)="s35.1"> Eiropas Parlamenta priekšsēdētāja Hansa Gerta PETERINGA priekšvārds

(src)="s37.1"> 50-годишният период от 19 март 1958 г . до 19 март 2008 г . е изтъкан от множество исторически събития със съществено значение за живота на гражданите на Европа .
(trg)="s37.1"> Eiropas Parlamentam 50 gadu ilgais laika posms no 1958. gada 19. marta līdz 2008. gada 19. martam bijis pārpilns daudziem vēsturiskiem notikumiem un norisēm , kas būtiski ietekmējušas arī Eiropas pilsoņu dzīvi .

(src)="s37.2"> Ключов момент от този период бяха първите преки избори за Европейски парламент през юни 1979 г .
(trg)="s37.2"> Īpaši svarīgi pieminēt 1979. gada jūniju , kad notika Eiropas Parlamenta pirmās tiešās vēlēšanas .

(src)="s38.2"> След предстоящите избори за Европейски парламент през юни 2009 г . , 751 членове на Парламента ще представляват близо 500-те млн . жители на вече 27-те на брой държави-членки .
(trg)="s38.2"> Pēc nākamajām Eiropas vēlēšanām 2009. gada jūnijā tagad jau 27 dalībvalstis un aptuveni 500 miljonus iedzīvotāju pārstāvēs 751 deputāts !

(src)="s39.1"> Двадесет и една години след учредителното заседание на Европейската парламентарна асамблея на 19 март 1958 г . в Страсбург , се проведоха първите преки избори за Европейски парламент и гражданите имаха възможност да окажат реално влияние на европейско равнище .
(trg)="s39.1"> Kopš Eiropas Parlamentārās asamblejas dibināšanas sanāksmes 1958. gada 19. martā Strasbūrā pagāja 21 gads , līdz Eiropas Parlamentu pirmo reizi varēja ievēlēt tieši , tādējādi Eiropas iedzīvotājiem dodot iespēju ietekmēt Eiropas līmenī notiekošo .

(src)="s39.2"> С това понятието «Европа на гражданите» се изпълни със съдържание .
(trg)="s39.2"> Līdz ar to pilnvērtīgu saturu ieguva arī jēdziens “ Pilsoņu Eiropa ” .

(src)="s40.1"> Настоящата брошура не си поставя за цел да представи пълната история на Европейския парламент в няколко реда , нито пък да разясни подробно развитието на неговите правомощия .
(trg)="s40.1"> Šajās nedaudzajās ievadrindās nav iespējams nedz pilnībā iepazīstināt ar Eiropas Parlamenta vēsturi , nedz arī sīki izskaidrot , kā mainījušās tā atbildības jomas .

(src)="s40.2"> По повод 50-годишнината на Парламента ще има други издания за тези цели .
(trg)="s40.2"> Svinot Eiropas Parlamenta 50. gadadienu , šiem jautājumiem būs veltīti citi izdevumi .

(src)="s42.1"> В качеството ми на настоящ председател на Европейския парламент , аз следвам пътя , очертан от моите предшественици .
(trg)="s41.1"> Būdams pašreizējais Eiropas Parlamenta priekšsēdētājs , es turpinu savu priekšgājēju iesākto .

(src)="s42.2"> Бях избран на този пост на 16 януари 2007 г . за мандат от две години и половина .
(trg)="s41.2"> Uz divarpus gadu termiņu šajā amatā stājos 2007. gada 16. janvārī un uzskatu , ka man jāturpina priekšteču iesāktais darbs .

(src)="s42.3"> Виждам моята работа като продължение на постигнатото от тях .
(trg)="s41.3"> Ikviens no viņiem savulaik gādāja par to , lai palie-linātos Eiropas Parlamenta un līdz ar to arī Eiropas pilsoņu nozīme , pieaugtu ietekme un vairotos līdzdalība Eiropas lēmumu pieņemšanā .

(src)="s42.4"> В рамките на мандата си всеки един от председателите се ангажира с това Европейският парламент , а по този начин и европейските граждани , да извоюва по-голяма тежест , повече влияние , по-голяма роля в европейския процес на вземане на решения .
(trg)="s41.4"> Es vēlētos parādīt šo Parlamenta attīstības sarkano pavedienu un uzsvērt īpašības , kuras šai iestādei piešķir tās unikalitāti , turklāt ne tikai Eiropas līmenī , bet arī starptautiski .
(trg)="s41.5"> Taču vispirms nedaudz atskatīsimies pagātnē .

(src)="s42.5"> Сега бих искал да направя опит да проследя основната нишка на развитие на Парламента и да представя качествата , които определят уникалния характер на тази институция , който я отличава не само на евро-
(trg)="s42.1"> Savukārt šajā publikācijā lasītājus ar Eiropas Parlamenta vēsturi iepazīstinās notikumu aculiecinieki — kādreizējie Parlamenta priekšsēdētāji , kuru atmiņas sniedzas līdz pat 1977. gadam .

(src)="s43.2"> 142 членове на Парламента представляваха 168-те млн . граждани на шестте дър-
(trg)="s44.1"> 1958. gadā sešās Eiropas Kopienas dibinātājvalstīs dzīvojošos 168 miljonus Eiropas pilsoņu pārstāvēja

(src)="s46.1"> пейско равнище , но и в международен план .
(trg)="s47.1"> mājās — mūsdienu Eiropas Savienībā , un Parlaments viņu balsīm dod nozīmi un ietekmi Eiropā .

(src)="s47.2"> Шестте държави-основателки1създадоха институции за изпълне-
(trg)="s48.1"> kopsapulcei , kura apvienoja dalībvalstu parlamentu pārstāvjus .

(src)="s48.1"> Защо , всъщност , Европейски парламент ?
(trg)="s49.1"> Parlamentāriešiem visai drīz kļuva skaidrs , ka jebkāda veida stagnācija Eiropas projektam nodarīs nelabo-jamu kaitējumu , un tāpēc strauji jāturpina ceļš uz politiskas savienības izveidi Eiropā .

(src)="s48.2"> Парламентът представлява гражданите , които съжителстват в нашия общ дом — Европейския съюз — и гарантира , че техният глас се чува в Европа и може да упражнява влияние .
(trg)="s49.2"> Tādējādi viņi veiksmīgi paredzēja turpmāko gadu attīstību un , lai gan tobrīd mērķi īstenot neizdevās , parlamentu pārstāvji veiksmīgi iekustināja turpmāko reformu gaitu .

(src)="s49.2"> Договор за създаване на Европейската общност за въглища и стомана ( ЕОВС ) .
(trg)="s50.1"> Arī tad , ja mūslaiku paaudzei Eiropas Savienības dibinātāju idejas šķiet tāla pagātne , tomēr par tām būtu jāatceras arī šobrīd .

(src)="s50.2"> Те предвидиха по-нататъшното развитие и макар че самите те не успяха да осъществят своята цел , все пак дадоха ход на движението за реформа .
(trg)="s51.2"> Pirmām kārtām — apvienojot valstu ogļu un tērauda rūpniecību jeb citiem vārdiem — iemācoties apvienoti pārvaldīt saimnieciskos resursus , iemācoties kopīgi dzīvot un aukstā kara apstākļos veidot kopīgu nākotni .

(src)="s51.1"> Вероятно целите на бащите-основатели на Европейския съюз изглеждат на младото поколение крайно далечни , но при все това — необходимо е да ги помним и днес .
(trg)="s52.1"> Šo nākotnes redzējumu un gribu īstenot Eiropas sapni balstīja vēlme stiprināt mieru , demokrātiju un atgūto brīvību , kā arī centieni nodrošināt Eiropas iedzīvotāju labklājību .

(src)="s51.3"> След Втората световна война група велики , далновидни личности решиха да сложат край на ужасите на гражданските войни , създали климат на взаимна омраза и повели континента ни към катастрофа .
(trg)="s52.3"> Brīvība ir pamats visām tām mūsu kopīgajām vērtībām , kuras arvien bijušas un ir Eiropas Parlamenta galvenais politiskais orientieris .

(src)="s51.5"> За тази цел , обаче , бе необходимо от историята да се извлекат съответните поуки .
(trg)="s53.2"> Sešas dibinātājvalstis1 izveidoja iestādes , lai iedzīvinātu 1951. gada 18. aprīlī parakstīto vienošanos par Eiropas Ogļu un tērauda kopienu ( EOTK ) .

(src)="s52.1"> Тази далновидност и тази воля за осъществяване на европейската мечта произтичаха от утвърждаването на мира , на демокрацията и на отново придобитата свобода , както и от стремежа към благополучие за гражданите на Европа .
(trg)="s54.1"> Federālais kanclers Konrāds Adenauers , tolaik būdams Eiropas Savienības Padomes priekšsēdētājs , ātri izprata Eiropas Parlamenta attīstības iespējas .
(trg)="s54.2"> 1952. gada 12. septembrī viņš sacīja : “ Parlamentu raksturo īpaša dinamika .

(src)="s52.2"> Наред с това , не биваше да бъдат забравени съседните народи от Централна и Източна Европа , които не живееха свободно .
(trg)="s54.3"> Jūsu sanāksmei ir raksturīgi centieni droši doties uz priekšu — un tā ir viena no parlamentārā darba pazīmēm .

(src)="s52.3"> А свободата представлява основата
(trg)="s54.4"> Pēc mūsu domām , parlamentam rak-

(src)="s53.2"> Шестте държави-основателки са Белгия , Германия , Франция , Италия , Люксембург и Нидерландия .
(trg)="s55.2"> Sešas dibinātājvalstis bija Beļģija , Francija , Itālija , Luksemburga , Nīderlande un Vācija .

(src)="s58.1"> на общите ни ценности , които винаги са давали насока на политиката на Европейския парламент , включително и днес .
(trg)="s59.1"> nacionālo valstu delegācijas , vislielākajā mērā sekmēja eiropeiskā gara veidošanos , nacionālo atšķirību neskar-tas lietišķas diskusijas un meklējumus pēc kompro-misa , kurā vienlīdz ņemtu vērā valstu un visas Eiropas intereses .

(src)="s59.1"> Първи председател на Европейската парламентарна асамблея бе Робер Шуман .
(trg)="s60.2"> Tāpēc 1957. gada 25. martā Romā sešas dibinātājvalstis parakstīja līgumus par Eiropas Ekonomikas kopienas ( EEK ) un Eiropas Atomenerģijas kopienas ( EAK jeb EURATOM ) dibināšanu .

(src)="s60.1"> Федералният канцлер Конрад Аденауер , тогава председател на Съвета на министрите , разпозна бързо възможностите за развитие на Европейския парламент .
(trg)="s61.1"> Šos procesus zīmīgi raksturojis Žoržs Spenals , kurš bija Parlamenta priekšsēdētājs no 1975. līdz 1977. gadam .
(trg)="s61.2"> Eiropas integrācijas procesu viņš raksturoja šādi : “ Pastāv atziņa , ka vispirms jākalpo cilvēkiem , un tikai tad — savai dzimtenei , bet ir arī nostāja , ka kalpošana dzimtenei ir pārāka par kalpošanu cilvēkiem .

(src)="s60.2"> На 12 септември 1952 г . той заяви : «Парламентът се отличава преди всичко със силна динамика .
(trg)="s61.3"> Pēc manām domām , kalpošana Eiropai apvieno abus minētos viedokļus , jo tā vienlaikus ir kalpošana cilvē-kam un tēvijai . ”

(src)="s60.4"> Ние застъпваме становището , че динамиката на Парламента е от изключително значение . »
(trg)="s62.1"> Mūsu Parlamenta darbības centrā vienmēr bijuši centieni panākt šādu noturīgu līdzsvaru .

(src)="s60.5"> Думите на този велик европеец звучат все така актуално и днес .
(trg)="s62.2"> Tas pirmām kārtām attiecas uz Eiropas vērtību aizsardzību3 un uz

(src)="s61.1"> Политическите групи2са най-важните участници в институцията и нейното развитие .
(trg)="s63.1"> Eiropas Parlamentārās asamblejas pirmais priekšsēdētājs bija Robērs Šūmans .

(src)="s61.2"> Обстоятелството , че в асамблеята не бяха представени национални делегации , допринесе в значителна степен за изграждането на европейския дух , за съдържателен дебат отвъд всякакви национални различия и за стремеж към компромис , който да представлява сплав от национални и европейски интереси .
(trg)="s63.2"> Savā uzrunā viņš aplie-cināja Eiropas Parlamenta gribu veidot “ kopīgas domāšanas ” kultūru , ko viņš raksturoja šādi : “ Politisko grupu veidošanās likusi kopsapulcei jau pirms pirmās sēdes sākt veidot eiropeiskās kopības izjūtu , kura būtu pārāka par jebkādām nacionālajām interesēm . ” līdzsvara panākšanu starp iekšējo konsolidāciju un ārējo atbalstu .

(src)="s62.1"> Жорж Спенал , председател на Парламента от 1975 г . до 1977 г . , обобщи това развитие по впечатляващ начин .
(trg)="s64.1"> Jau 1958. gadā Parlaments apstiprināja , ka cīņai par cil-vēktiesībām ir universāls raksturs , un šādi lika pamatus

(src)="s67.1"> Наред с това , Парламентът подкрепи народите от Централна и Източна Европа в борбата им за свобода , както и в хода на драматичните събития в страните със съветско влияние до падането на Стената през 1989 г .
(trg)="s70.1"> turpmākai politiskai virzībai Savienībā , deva tai svarīgus attīstības impulsus un iezīmēja ceļu , kurš sniedzās pāri līdz šim tikai saimniecisku interešu noteiktajām Kopienu robežām .

(src)="s67.2"> Той застана категорично зад демократичните движения в Испания , Португалия и Гърция и им вдъхна надежда .
(trg)="s71.1"> Šādi Parlaments solidarizējās arī ar tām Eiropas tautām , kurām bija jādzīvo diktatūras apstākļos .
(trg)="s71.2"> Tā 1961. gadā Parlaments nosodīja Berlīnes mūra būvniecību .

(src)="s68.1"> трябва да служи преди всичко на хората и след това на родината .
(trg)="s72.2"> Te jāpiemin cīņa pret rasismu , ksenofo-biju un antisemītismu , cīņa pret terorismu , vienlaikus nodrošinot personīgās brīvības ievērošanu , kā arī cīņa par dzimumu vienlīdzību .

(src)="s68.2"> Но съществува и друг възглед , според който да служиш на родината стои над това да служиш на хората .
(trg)="s72.3"> Visi šie centieni vērsti uz to , lai aizsargātu un nostiprinātu pamattiesības .
(trg)="s72.4"> Pateicoties Eiropas Parlamenta neatlaidībai , šajās jomās daudz sa sniegts .

(src)="s69.1"> Стремежът към устойчив баланс неизменно бе в центъра на работата на нашия парламент .
(trg)="s73.1"> Tāpat Parlaments atbalstīja Viduseiropas un Austrumeiropas tautas to brīvības cīņā un arī dramatiskajos notikumos , kas risinājās padomju ietekmes zonā līdz pat Berlīnes mūra krišanai 1989. gadā .

(src)="s69.2"> Това важи преди всичко по отношение на защитата на европейските ценности3и равновесието между вътрешното укрепване и подкрепата отвън .
(trg)="s73.2"> Parlaments arvien pilnībā bijis arī Spānijas , Portugāles un Grieķijas demokrātisko kustību pusē un palīdzējis tām uzturēt cerību .

(src)="s72.1"> И отново Европейският парламент бе този , който години наред упорито се застъпваше за това във всички споразумения за сътрудничество с трети страни на Европейската общност , и по-късно на Европейския съюз , да бъде включена клауза за правата на човека .
(trg)="s75.2"> Visi balvas saņēmēji , piemēram , Nelsons Mandela , Aleksandrs Dubčeks , Aunga San Sū Kuai un Aleksandrs Milinkēvičs , allaž guvuši Parlamenta atbalstu savā cīņā par brīvību .

(src)="s73.1"> В този дух Парламентът изрази солидарност с народите в Европа , които бяха принудени да живеят под диктатура и през август 1961 г . осъди строежа на Берлинската стена .
(trg)="s76.1"> Līdzīgi kā cilvēktiesību jomā , arī šajā gadījumā Eiropas Parlaments laikus paredzēja notikumu attīstību un tiecās panākt līdzsvaru starp nacionālo un eiropeisko redzējumu .

(src)="s79.1"> насочени към защитата и укрепването на основните права .
(trg)="s81.1"> Pašlaik Eiropas Parlaments rūpējas , lai Eiropas Savienības budžets4tiktu veidots tā , lai būtu iespējams

(src)="s79.2"> Под натиска на Европейския парламент в тези области бе постигнато много .
(trg)="s82.1"> Attiecībā uz budžetu Parlaments pakāpeniski spējis paplašināt savas pilnvaras .

(src)="s79.3"> Така през октомври 2007 г . в Договора от Лисабон бе включена Харта за основните права , която гарантира защитата на нашите граждани .
(trg)="s82.2"> Jau 1958. gadā tas vērsa uzmanību uz “ demokrātijas decītu ” šajā jomā , jo lēmumus par Eiropas budžetu pieņēma dalībvalstis , neiesaistot valstu parlamentus .

(src)="s79.4"> Тя е в еднаква степен обвързваща за държавитечленки и европейските институции , като изключение правят Великобритания и Полша .
(trg)="s83.1"> risināt aktuālos uzdevumus .
(trg)="s83.2"> Vides aizsardzība un jo īpaši cīņa pret klimata pārmaiņām , jauno tehno-loģiju attīstība un ieguldījums , lai nodrošinātu plašu piekļuvi zināšanām , ļauj Eiropas Savienībai pildīt savas starptautiskās saistības .

(src)="s79.5"> Хартата бе тържествено обявена и подписана на 12 декември 2007 г . в Страсбург от председателите на Европейския парламент , Европейската комисия и Европейския съвет .
(trg)="s84.1"> Budžeta pilnvaras Eiropas Parlaments izmantojis arī kā sviru , lai dažādos līgumos arvien no jauna paplašinātu savas likumdevēja tiesības.5

(src)="s80.1"> След дълга и трудна борба , в средата на 70-те години Европейският парламент стана бюджетен орган , заедно със Съвета на министрите .
(trg)="s85.1"> Pēc ilgas un sīkstas spēkošanās septiņdesmito gadu vidū Eiropas Parlaments kļuva par budžeta lēmējie-stādi kopā ar Eiropas Savienības Padomi .

(src)="s80.2"> Той непоклатимо се придържа към своя принцип , съобразно който Европейският съюз трябва да разполага с достатъчно средства за осъществяване на своите цели .
(trg)="s85.2"> Kopš tā laika Parlaments negrozāmi turējies pie principa , ka Savienībai jābūt pietiekamiem līdzekļiem , lai īstenotu savus mērķus .

(src)="s80.3"> С оглед на това , Парламентът използва всичките си възможности и през 1980 г . , например , отхвърли за първи път бюджета на Общността .
(trg)="s85.3"> Lai to panāktu , Parlaments izmantojis visas iespējas , piemēram , 1980. gadā tas pirmo reizi noraidīja Kopienas budžetu .

(src)="s81.1"> Усилията за постигане на баланс проличават и в ангажираността на Европейския парламент с разширяването на неговите правомощия .
(trg)="s86.1"> Vēl 1958. gadā Parlaments bija tikai padomdevēja asambleja , bet līdz ar Lisabonas līguma stāšanos spēkā tas kļūst par Padomei līdzvērtīgu likumdevēju gandrīz pilnīgi visās jomās .

(src)="s83.1"> В началото от бюджета се финансираше преди всичко Общата селскостопанска политика .
(trg)="s89.1"> Sākotnēji no budžeta galvenokārt finansēja kopējo lauksaimniecības politiku .

(src)="s83.2"> Така трябваше да се гарантира самостоятелността и независимостта на селското стопанство на Европейските общности .
(trg)="s89.2"> Tādējādi bija jānodro-šina Eiropas Kopienu lauksaimniecības patstāvība un neatkarība .

(src)="s83.3"> Постепенно Европейският парламент се ангажира с разпределяне на бюджетните кредити , предназначени за други области , между отделните страни и региони въз основа на принципа на солидарността .
(trg)="s89.3"> Taču Eiropas Parlaments pakāpeniski sāka pieprasīt , lai līdzekļi tiktu izmantoti arī citiem mērķiem dažādās valstīs un reģionos , balstoties uz solidaritātes principu .

(src)="s83.4"> Този принцип бе защитен от него и по време на преговорите с десетте държави-членки , които се
(trg)="s89.4"> Šo principu Parlaments aizstāvēja arī sarunās ar desmit dalībvalstīm , kuras pievienojās Eiropas Savienībai 2004. gada maijā .
(trg)="s89.5"> Eiropas Savienībai bija jābūt pietiekamiem līdzekļiem , lai paplašināšanos varētu īstenot sekmīgi .

(src)="s87.1"> става законодател , равнопоставен със Съвета в близо 100 % от законодателството .
(trg)="s93.1"> Eiropas Parlaments šo svarīgo ieguldījumu varēja sniegt tāpēc , ka Parlaments paplašināšanos progno-zēja un bija tai sagatavojies .

(src)="s88.1"> присъединиха към Европейския съюз през май 2004 г .
(trg)="s93.2"> Tāpēc ar pilnām tiesībām varam lepoties ar paveikto .

(src)="s90.2"> За тази цел са взети множество решения .
(trg)="s94.1"> minēt tikai dažus , kam ir lielākā simboliskā nozīme .

(src)="s91.1"> Европейският парламент използва своите бюджетни правомощия като средство за постепенно разширяване на законодателните си правомощия съобразно различните договори в тяхната хронологична последователност5 .
(trg)="s94.2"> Šādi lēmumi ir , piemēram , tarifu samazināšana par ienākošajiem un izejošajiem mobilo telefonu zva-niem ārzemēs , “ melnā saraksta ” izveide par lidsa-biedrībām , kuras neievēro drošības prasības un tāpēc nedrīkst ielidot ES gaisa telpā , vai arī aizliegums izmantot kancerogēnas vielas rotaļlietu ražošanā .

(src)="s92.1"> След разширяването от 2004 г .
(trg)="s95.1"> Pēc 2004. gada paplašināšanās ES ir principiāli jaunā likumdošanas situācijā .

(src)="s92.3"> В Съвета на министрите става все по-трудно да се постигат компромиси с 27 държави-членки .
(trg)="s95.2"> Eiropas Savienības Padomē kļūst arvien grūtāk rast kompromisu starp 27 dalībvalstīm .

(src)="s93.1"> Докато през 1958 г . той представляваше единствено асамблея със съвещателни функции , с влизането в сила на Договора от Лисабон той
(trg)="s96.2"> Novērotājus iesaistīja Parlamenta darbā , kaut deputāta statusa tiem nebija .
(trg)="s96.3"> Process izrādījās ļoti veiksmīgs , jo tā viņi iespējami drīz varēja iepazīties ar darbu mūsu iestādē un Eiropas Savienībā kopumā .

(src)="s94.1"> По-специално , такъв бе случаят при две начинания с голямо значение : Директивата за услугите6
(trg)="s97.1"> Tas jo īpaši pierādījās divos ļoti svarīgos gadījumos — lemjot par Pakalpojumu direktīvu6 un Ķimikāliju regulu ( REACH ) 7 .
(trg)="s97.2"> Šajos gadījumos tieši Eiropas Parlamentā izdevās panākt vajadzīgo kompromisu un nodrošināt šo tiesību aktu pieņemšanu .

(src)="s97.2"> Вж . таблицата в Приложението .
(trg)="s101.2"> Stingrāka ķīmisko vielu kontrole attiecībā uz iespējamo kaitējumu cilvēka veselībai .

(src)="s100.1"> и Регламентът за химичните вещества ( «REACH»).7В края на краищата , Европейският парламент бе работа на нашата институция и на Европейския съюз като цяло .
(trg)="s104.1"> Šai saprašanās kultūrai ir būtiska nozīme , lai Eiropas Parlamentā varētu panākt politiski nepieciešamus kompromisus , piemēram , attiecībā uz jau minēto Pakalpojumu direktīvu un Ķimikāliju regulu .

(src)="s101.1"> този , който предложи компромисно решение и с това направи възможно приемането на тези два законодателни акта .
(trg)="s105.1"> paraksta tiesību aktus , kuri pieņemti atbilstīgi koplēmuma procedūrai , kā arī paraksta Eiropas Savienības budžetu .

(src)="s103.1"> Европейският парламент успя да даде този значим принос , защото бе очаквал разширяването и бе подготвен за новите условия .
(trg)="s105.3"> Kopā ar kolēģiem no Vidusjūras valstīm Eiropas Parlamenta priekšsēdētājs vada Eiropas un Vidusjūras reģiona valstu parlamentārās asamblejas darbu .

(src)="s103.2"> Той с пълно право може да се гордее с постигнатото .
(trg)="s105.4"> Viņš piedalās arī G8 grupas valstu parlamentu priekšsēdētāju sanāksmes darbā .

(src)="s104.2"> Всички наблюдатели бяха членове на националните парламенти на своите страни .
(trg)="s106.1"> Kopīgs ikdienas darbs , ko Parlamentā veic cilvēki ar dažādiem politiskiem un kultūras uzskatiem un pastāvīga domu apmaiņa jau kopš 1958. gada ir Eiropas Parlamenta īpašā pazīme un bagātība .

(src)="s104.3"> Те бяха интегрирани в политическите групи и се запознаха с методите на работа на Парламента .
(trg)="s107.1"> Ikviens no Parlamenta priekšsēdētājiem devis savu ieguldījumu iestādes attīstībā .

(src)="s104.4"> В този смисъл , новите ни колеги бяха в пълна степен интегрирани към работата на Парламента още от първия ден на разширяването .
(trg)="s107.2"> Viņi iedvesmo-juši diskusijas , bijuši vidutāji Parlamenta iekšienē , pārstāvējuši to gan pašā Eiropas Savienībā , gan ārpus tās un arvien centušies tuvināties cilvēkiem .

(src)="s105.2"> Парламентът покани определени от Бундестага наблюдатели от новите федерални провинции , за да насърчи интеграцията в ЕС на гражданите от бившата ГДР .
(trg)="s108.1"> Par vienu no svarīgākajiem sava amata laika uzde-vumiem uzskatu Eiropas Savienības vērtību popu-larizēšanu gan tās ietvaros , gan ārpus tās , kā arī starpkultūru dialoga veicināšanu , jo īpaši attiecībās ar mūsu part neriem arābu islāma pasaulē .

(src)="s105.3"> Наблюдателите бяха приобщени към парламентарната работа , без да разполагат със статут на членове на Парламента .
(trg)="s108.2"> Globalizāci-jas laikmetā , kad vienlaikus dzimst jaunas cerības un rodas jaunas bailes , ir nepārprotami jāstājas pretim jebkāda veida neiecietībai un jāceļ saprašanās tilti .

(src)="s105.4"> Това бе голям успех , тъй като по този начин те успяха да се запознаят по-бързо с начина на
(trg)="s108.3"> Jo tikai dialogā starp kultūrām varam īstenot mūsu kopīgās vērtības — brīvību , demokrātiju , cilvēktiesī-bas , tiesisku valsti un jo īpaši — ilgstošu mieru .

(src)="s107.2"> По-строг контрол върху химичните вещества по отношение на евентуални рискове за здравето на човека .
(trg)="s110.2"> Gadu gaitā izveidojusies kārtība , ka Parlamenta priekšsēdētāju regulāri ielūdz uzrunāt valstu un valdību vadītājus Eiropadomes sanāksmju ievadā , un šajā runā iepazīstināt ar Parlamenta viedokli svarīgākajos sanāksmes dienas kārtības jautājumos .

(src)="s123.1"> Портрети на председателите на Европейския парламент от 1958 г . до днес
(trg)="s119.1"> Eiropas Parlamenta priekšsēdētāju portretu galerija ( kopš 1958. gada )

(src)="s127.1"> Портрети на
(trg)="s123.1"> Eiropas Parlamenta

(src)="s128.1"> 1958 председателите на Европейския парламент от 1958 г .
(trg)="s124.1"> 1958 priekšsēdētāju portretu galerija ( kopš 1958. gada )

(src)="s130.2"> ДО МАРТ 1960 Г .
(trg)="s125.2"> GADA MARTA LĪDZ 1960 .

(src)="s131.1"> ХАНС ФУРЛЕРПРЕДСЕДАТЕЛ ОТ МАРТ 1960 Г .
(trg)="s126.1"> HANSS FURLERSPRIEKŠSĒDĒTĀJS NO 1960 .

(src)="s131.2"> ДО МАРТ 1962 Г .
(trg)="s126.2"> GADA MARTA LĪDZ 1962 .

(src)="s132.1"> ПРЕДСЕДАТЕЛИ НА ЕП ПРЕДИ ПРОВЕЖДАНЕТО НА ПРЕКИ ИЗБОРИ
(trg)="s127.1"> EIROPAS PARLAMENTA PRIEKŠSĒDĒTĀJI LĪDZ TIEŠAJĀM VĒLĒŠANĀM

(src)="s148.1"> ГАЕТАНО МАРТИНОПРЕДСЕДАТЕЛ ОТ МАРТ 1962 Г .
(trg)="s143.1"> GAETĀNO MARTĪNOPRIEKŠSĒDĒTĀJS NO 1962 .

(src)="s148.2"> ДО МАРТ 1964 Г .
(trg)="s143.2"> GADA MARTA LĪDZ 1964 .

(src)="s149.1"> ЖАН ДЮВИОСАРПРЕДСЕДАТЕЛ ОТ МАРТ 1964 Г .
(trg)="s144.1"> ŽANS DIVJEZĀRSPRIEKŠSĒDĒTĀJS NO 1964 .

(src)="s149.2"> ДО МАРТ 1965 Г .
(trg)="s144.2"> GADA MARTA LĪDZ 1965 .

(src)="s166.2"> ДО МАРТ 1966 Г . ”СНИМКАТА Е НАПРАВЕНА В СЪВЕТА НА ЕВРОПА–
(trg)="s161.2"> GADA MARTA LĪDZ 1966 .
(trg)="s161.3"> GADA MARTAM TELEVĪZIJAS IERAKSTS EIROPAS PADOMĒ